Arī pirmā “Sniegbaltīte” neiztika bez skandāliem - bērni to nedrīkstēja skatīties bez pieaugušo uzraudzības

"Sniegbaltīte un septiņi rūķi" bija pirmais pilnmetrāžas animētais darbs, kuru 1937. gadā radīja “Disney” filmu studija. Tā bija pirmā filma, kas tika izlaista pilnmetrāžas formātā, un tās veidošanā tika ieguldīts milzīgs darbs un nauda. Filma, kas balstīta uz Brāļu Grimmi 1812. gada pasaku, stāsta par jauno un nevainīgo Sniegbaltīti, kas atrod patvērumu pie septiņiem rūķiem, kad ļaunā pamāte cenšas viņu nogalināt.

Filmas izmaksas tolaik pārsniedza sākotnējo budžetu un kļuva par visdārgāko filmu līdz tam laikam, sasniedzot 1,75 miljonus ASV dolāru, kļūstot par vienu no lielākajiem “Disney” panākumiem un iezīmējot sākumu tā impērijai.

Tomēr arī pirmā "Sniegbaltīte un septiņi rūķi" neiztika bez kritikas. Britu Filmu Cenzoru padome (BBFC) prasīja izņemt no filmas ainas, kuras uzskatīja par pārāk biedējošām. BBFC uzskatīja, ka ļaunās karalienes pārvēršanās par "vecu raganu" un Sniegbaltītes skrējiens cauri spoku mežam bija pārāk biedējoši un satraucoši bērniem. Tā rezultātā BBFC prasīja, lai šīs ainas tiktu izņemtas no filmas.

Kad "Disney" izplatītājs Lielbritānijā atteicās veikt izmaiņas, apgalvojot, ka tas būtu "sviests", lai rediģētu filmu, "Sniegbaltīte" tika izlaista ar "pieaugušo" vērtējumu, kas nozīmēja, ka bērni līdz 16 gadiem nevarēja doties uz šo filmu vieni paši. Tā bija pirmā reize, kad “Disney” filma saņēma šādu vērtējumu, jo filma tika veidota, lai būtu piemērota bērniem visos vecumos.

Pēc tam, kad filma tika izlaista, daži skatītāji Lielbritānijā uzskatīja, ka tas bija lieki ierobežojoši, jo citiem tirgiem un auditorijai tā bija uzskatīta par ģimenēm piemērotu filmu.

Reaģējot uz ziņām, ka filma saņēmusi pieaugušo sertifikātu, “Disney” sacīja: "Tas ir kauns. Mēs šo filmu veidojām bērniem no visām vecuma grupām. Šeit nav bijuši vecuma ierobežojumi, un šķiet, ka neesmu dzirdējis nevienu, kurš teiktu, ka tajā ir kaut kas biedējošs. Bet, ja jūsu cilvēki ir pieņēmuši šo lēmumu – nu, es pieņemu, ka mēs neko daudz nevaram darīt. Tomēr es to nesaprotu."

Viņš piebilda: "Es neapzinos neko “Sniegbaltītē”, kas šobrīd varētu tikt aprakstīts kā šausmīgs vai briesmīgs. Ir viena aina, kurā karaliene pārvērš sevi par grotesku sievieti, bet bērni to mīl."

Kad filma 1938. gada februārī piedzīvoja savu pirmizrādi Londonā, tā saņēma lielu uzņemšanu. Tika vispārīgi pieņemts, ka auditorija uzskatīja, ka “Disney” ir radījis izsmalcināti skaistu filmu.

Pāris gadus vēlāk Lielbritānijas izplatītājs RKO Radio Pictures lūdza BBFC pārskatīt filmas pieaugušo klasifikāciju, ņemot vērā plānotās atkārtotās izlaišanas nākamajā gadā. BBFC norādīja, ka U vērtējums varētu tikt iegūts, veicot izgriezumus ainās, kuras tika uzskatītas par biedējošām.

Tika prasīts, lai Sniegbaltītes ceļojums cauri spoku mežam tiktu samazināts līdz minimumam, izņemot kliedzienus un redzējumu par satveršanas rokām. Un tika vēlēts saīsināt ainu, kurā ļaunā karaliene pārvēršas par raganu, un samazināt pavadīto skaņu. BBFC arī prasīja izņemt skeleta parādīšanos un izņemt raganas kliedzienus, kad viņa nokrīt no klintīm. Tomēr RKO atkal atteicās veikt izmaiņas. Tā vietā viņi pārsūdzēja BBFC lēmumu vietējām varas iestādēm, kur filmām bija paredzēta izrāde.

Dažas pašvaldības ļāva filmām tikt rādītām bez izgriezumiem ar jaunu U klasifikāciju, bet citas pieprasīja saglabāt sākotnējo versiju.

Kad filma tika plānota atkārtotai izlaišanai 1964. gadā, “Disney” piekrita veikt izgriezumus, kā ieteikts 1953. gadā, lai filma visur varētu būt ar U vērtējumu.Tikai 1987. gadā, kad filma tika atkārtoti klasificēta 50. gadadienas izlaišanai, iepriekšējie izgriezumi tika atjaunoti un tai tika piešķirts U vērtējums.