Ir iespēja bez maksas noskatīties astoņas "Lielā Kristapa" izlases filmas

Lai veidotu plašāku pārskatu par Latvijas kino procesiem, Lielā Kristapa laikā portāls "filmas.lv" sadarbībā ar Latvijas Kinematogrāfistu savienību dod iespēju atsaukt atmiņā iepriekšējā gada labākās filmas, un arī šogad te apskatāmi darbi, kas pirms gada tika apbalvoti katrs savā filmu kategorijā – labākā pilnmetrāžas spēlfilma Pastkarte no Romas (režisore Elza Gauja), labākā īsmetrāžas spēlfilma Resistance is Futile (režisors Armands Začs), labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma Viss būs labi (režisors Staņislavs Tokalovs, kurš šogad strādā Lielā Kristapa starptautiskajā žūrijā), labākā īsmetrāžas dokumentālā filma Pilnmēness serenāde (no LTV cikla Latvijas kods, režisori Mārcis Ābele un Lauris Ābele), labākā animācijas filma Sirds likums (režisore Roze Stiebra).

Nacionālo kino balvu par mūža ieguldījumu šogad saņem Pēteris Krilovs – kino un teātra režisors, arī izcils pedagogs un jauno kinomākslas talantu audzinātājs, radošs līderis un Latvijas kultūrā nozīmīga personība –, un Lielā Kristapa programmas ietvaros pēc paša laureāta ieteikuma izceltas trīs filmas. Divas no tām ir spēles īsfilmas, un abas balstītas latviešu literatūras klasikā, turklāt izceļas ar spožiem aktierdarbiem. Filma Kā mēs aizgājām no mājām (1986) veidota pēc Jāņa Jaunsudrabiņa atmiņu tēlojumiem, kas apkopoti grāmatā Es stāstu savai sievai (1946), un atklāj pavisam īsu, bet emocionāli spēcīgu epizodi rakstnieka dzīvē – 1944. gada rudenī, kad Otrā pasaules kara fronte tuvojās Latvijai, rakstnieks ar sievu pameta dzimtās mājas un devās trimdā, visu mantību sakraujot mazos ratiņos, kas pašiem arī jāvelk, jo zirga nav. Galvenajās lomās – Valdemārs Zandbergs un Helga Dancberga, spožā raksturlomā Pēteris Liepiņš. Otra īsfilma Maestro (1990) balstīta Anšlava Eglīša humoristiskajā stāstā, tur temperamentīga un kaprīza ģēnija gleznotāja tēlā spilgti izpaužas leģendārais Eduards Pāvuls.

Pētera Krilova darbu izlasi papildina filma Uz spēles Latvija (2014), kas savulaik saņēma piecas Lielā Kristapa nominācijas un balvu kā gada labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma. Šajā pēckara gadu spiegu stāsta un čekas slepeno operāciju atšķetinājumā ievijas režisora personiskie motīvi un autobiogrāfiski elementi, bet mākslinieciskā ziņā ievērojams ir plastilīna animācijas izmantojums, kas negaidīti spilgti papildina arhīva materiālus un laikabiedru liecības.

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar NKC un LR Kultūras ministriju, portālā filmas.lv programmas saturu veido NKC sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīvu, tehniski nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC). 

Par Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps klātienes pasākumi sākas 31. janvārī, noslēguma ceremonija un šāgada balvu pasniegšana – 4. februārī.