Inesei Supei mūža laimīgākā dzimšanas diena - viņa prognozēja, ka tik ilgi diez vai nodzīvos...

Gan Ineses māsa, gan tēvs nomira ar vēzi 45 gadu vecumā, un arī pašai Inesei, veicot ģenētisko testēšanu, ārsti teica, ka viņai 42–43 gados neizbēgami būs vēzis. Un tik tiešām, Inesei 43 gadu vecumā konstatēja krūts vēzi. Un teorētiski 45 gadu vecumā viņai bija jānomirst... Taču Inese Supe pēc ilgstošas ārstēšanās ir veiksmīgi tikusi pāri šim liktenīgajam slieksnim.

“Pirmo reizi mūžā svinu savu dzimšanas dienu!” sastapta Dona koncertā, gavilēja Inese, stāstot, ka līdz šim viņa vispār nekad nav ne atzīmējusi dzimšanas dienu, ne saņēmusi pat dāvanas: “Bet šoreiz man tas šķita svarīgi. Man pašai gribējās, jo apzinājos, ka ir noslēdzies viens liels dzīves posms un sākusies pavisam cita, jauna dzīve. Uzaicināju mammu, viņas dzīvesbiedru, un kopā ar viņiem un saviem bērniem pavadīju šo dienu. Savukārt vakarā kopā ar draudzeni aizgāju uz Dona koncertu. Patiesībā tas bija pirmais tāda mēroga lielkoncerts manā mūžā, kopš pusaudžu gados apmeklēju Roks pret pirātismu – tad man bija 16 gadu. Jā, es biju atstājusi sevi novārtā, visus šos gadus neveltīju sev laiku, pat nesvinēju sev dzimšanas dienas, bet tagad gribu šo laiku atgūt! Gribu smelt foršās emocijas. Un dzimšanas dienā man tas izdevās. Pat neatceros, kad biju guvusi tādas sajūtas.”

Ārstēšanās smagākais posms Inesei jau ir garām. Viņai veikta mastektomijas operācija, ir jau jaunas krūtis, ir gan gaidāma vēl viena operācija, lai pilnībā izslēgtu vēža atgriešanās risku. “Vēl man priekšā ir mērķterapija – gadu jādzer medikaments "Lynparza Olaparibum", ko man laimīgā kārtā apmaksā, jo bija ļoti slikta vēža forma. Šis medikaments daļēji nodrošina, ka vēzis organismā vairs neatgriežas. Un tad vēl novembra beigās man izņems olnīcas, lai vēzis neatnāktu atpakaļ tur. Bet pēc visa tā, ko esmu jau pārcietusi pēdējā gada laikā, no šīs operācijas nepavisam nebaidos. Turklāt 45 gadi ir sagaidīti.”