Nelaiķa Alēna Delona bērni saņēmuši testamentu: kā aktieris sadalījis mantojumu?

Kā raksta izdevums "Le Figaro", slavenības bērni jau saņēmuši testamentu. Bez viņiem dokumentu saņēmis advokāts un Delona īpašumu pārvaldīšanas menedžeris. Aktieris četrās lappusēs izstāstījis, kādā veidā sadalāma manta starp viņa dēliem Entoniju un Alēnu-Fabjēnu un meitu Anušku. Lielāko mantojumu saņems 33 gadus vecā Anuška - 50 procentus, bet dēli sadalīs savā starpā otru pusi un saņems pa 25 procentiem.

Kā zināms, zvaigznes bērniem nav tās labākās attiecības. Kad aktiera stāvoklis bija kritisks, vecākais dēls Entonijs iesūdzēja Anušku tiesā. Viņš komentēja savu lēmumu un paziņoja, ka prasības iemesls nav bijusi nauda, bet gan vieta, kur Delons pavadītu savas pēdējās dienas.

"Es gribu teikt patiesību. Es gribu pateikt, kāpēc mēs šodien viens otru saraujam gabalos. Mantojums nokārtots, nav nekādu problēmu ar naudu. Mana māsa saņems 50 procentus no tēva mantojuma, un mēs ar Alēnu Fabjēnu saņemsim 25 procentus. Nav ne konflikta, ne kara par mantojumu. Kas bija pārpratumu cēlonis? Mēs ar brāli, pat ja tas notiek uz mūsu rēķina, vēlamies, lai tēva griba tiktu respektēta. Mēs gribam, lai viņš beidz savas dienas šeit, Francijā, kamēr mana māsa grib viņu aizvest uz Šveici," dalījās vīrietis.

Neraugoties uz brāļu vēlmi, viņu leģendāro tēvu apglabāja Francijā. Atvadīšanās notika 24. augustā. Aktieris apglabāts viņa muižas teritorijā. Tā ir vēsturiska "Domaine de La Brülerie" savrupmāja.

Alēns Fabiens Moriss Marsels Delons bija franču aktieris un uzņēmējs. Kopš 1999. gada Delonam bija dubultpilsonība - Francijas un Šveices. 20. gadsimta 60. gados Delons kļuva par vienu no Eiropas izcilākajiem aktieriem.

Delons atveidojis lomas vairākās plaši pazīstamās filmās: "Spožajā saulē" (Plein soleil, 1960), "Roko un viņa brāļi" (1960), "Aptumsums" (1962), "Melodija no pagraba" (Mélodie en sous-sol, 1963), "Gepards" (Il Gattopardo, 1963), "Samurajs" (1967), "Baseins" (La Piscine, 1969), "Sarkanais aplis" (1970), "Zorro" (1975) un daudzās citās.

Par lomu filmā "Gepards" Delonu nominēja Zelta globusa balvai. Divas reizes nominēts Cēzara balvai - par lomām filmās "Monsieur Klein" un "Mort d'un pourri", bet par lomu filmā "Notre histoire" Delonam piešķīrā Cēzara balvu. 1995. gadā Delons ieguva Berlīnes starptautiskais kinofestivāla goda balvu "Zelta lācis" par mūža ieguldījumu. 2019. gadā saņēma Kannu kinofestivāla balvu "Zelta goda palma". Pēc 2019. gadā pārciestā smadzeņu insulta Alēns Delons nomira 2024. gada 18. augustā savās mājās Dušī.