Līgo svētku svinības Saulkrastos un Dzegužkalnā

Tradicionāli visā Latvijā ar dažādiem pasākumiem tika svinēti Līgo.

gallery icon
60
Festivāli
2024. gada 24. jūnijs, 11:55

Saules pavadīšanas rituāli, vainagu pīšana, dziesmas un dejas. Kā līgoja Latvijā - FOTO

Jauns.lv/LETA

Saulkrastu Baltajā kāpā notika Saules pavadīšanas rituāls jūras krastā, vainagu pīšana, Līgo dziesmu koncerts un siera siešanas meistarklase.

Baltajā kāpā dziedāja un dejoja kopā ar Saulkrastu mākslinieciskajiem kolektīviem - folkloras kopu "Dvīga" un latviešu tradīciju zinātājiem Ivetu un Vidvudu Medeņiem, jaukto kori "Bangotne". Ar vokālo ansambli "Dzīle" izdziedāja  latviešu Līgo dziesmas, koklētāju ansamblis "Saule" pārsteidza mūs ar senlatviešu melodijām, bet tautas deju kolektīva "Krustu Šķērsu", senioru deju kolektīva "Saulgrieži" un vidējās paaudzes deju kolektīva "Jūrdancis" dejotāji izdejoja lustīgas dejas.
Viena no senākajām Jāņu nakts tradīcijām ir vainagu pīšana. Kopā ar audēju kopas "Kodaļa" un lietišķās mākslas studijas "Krustaines" rokdarbniecēm pinām pīnes un glītākos vainagus. 

Tikmēr šodien Latvijā tiek svinēta Jāņu diena, kas tradicionāli ir kā atslodze pēc rituāliem bagātās Jāņu nakts.

Enerģētiski piesātinātākais ir Jāņu dienas rīts, ko pavada tādas izdarības kā saules sagaidīšana un mutes mazgāšana rīta rasā.

Jāņu dienas rītā saulei piedēvētas brīnišķīgas īpašības: tā lec sudrabota vai daudzkrāsaina un rotājas pie debesīm. Savukārt Jāņu rītā vēl pirms saules saimniekam vajag laukus apstaigāt melnās drēbēs, lai aug laba labība.

Daudzviet ticēja, ka rīta rasai ir dziedinošs spēks, tāpēc tajā mazgājās. Ļaudis brida pa rasu, ticot, ka tad būs nauda pastalās. Sievietes mazgājās un vārtījās rasā, lai iegūtu skaistumu. Lai sejas āda būtu balta, esot jāmazgājas kviešu rasā. Ticējumi vēsta, ka Jāņu rītā pirms saules lēkšanas vajag smelt rasu no zāles, ar to govīm mazgāt muguru - tad govis dodot daudz piena.

Ticējums arī vēsta, ka Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes. Kāds burts būs redzams uz nogriezuma, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.

Tāpat ticējums vēsta, ka Jāņu diena jāsveic ar dziesmām. Dažos novados tieši Jāņu dienā gāja apdziedāt kaimiņus. Agrāk tikai tad, kad raganu sliedes rasotajā zālē vairs nebija redzamas, govis neslauktas uz īsu brīdi dzina ganos. Zirgus veda pieguļā un peldināja. Jāņu zāles atdeva govīm, lai tās kļūtu pienīgākas.

Ziedu un ozolzaru vainagi, kas pīti ap Jāņu laiku, jānoglabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tad tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā. Novārījumu no Jāņu vainagiem deva govīm atnešanās reizēs.
Savukārt katoliskā baznīca šodien svin svētā Jāņa Kristītāja, Jēzus Kristus priekšvēstneša, dzimšanas dienu.