Maksims Galkins ar baltiem baloniem rokās nāk klajā ar paziņojumu

Par to, ka viņam ir nozīmīga dzīves diena, Galkins sociālajā vidē paziņojis tikai sev raksturīgā, asprātīgā manierē. Viņš publicējis foto svētku noskaņā - ar daudziem baltiem baloniem rokās. Attēlu mākslinieks papildinājis ar citiem dzimšanas dienas atribūtiem - zīmētu lielu gaduskaitli 48, uzrakstu "Breaking news" (Svarīgas ziņas) angļu valodām, kā arī torti un trim svecītēm. Naivi aizkustinošais zīmējums izskatās patiešām mīļi un rada sirsnīgu iespaidu. Vairāk nekā 100 tūkstoši fanu to jau atzīmējuši ar "Patīk" sirsniņu, un vairāki tūkstoši viņu sveikuši dzimšanas dienā, novēlot veselību pašam un ģimenei, kā arī radošu garu. Daudzi viņam nenogurstoši saka paldies arī par atbalstu Ukrainai.

Maksims Galkins piedzima 1976. gada 18. jūnijā Narofominskā Maskavas apgabalā. Viņa tēvs Aleksandrs bija militārists, māte Natālija – zinātniece. Tēvs veidoja veiksmīgu karjeru – kļuva par bruņoto spēku ģenerālpulkvedi, vadīja Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Bruņutransporta galveno pārvaldi, bija Krievijas Federācijas Valsts domes otrā sasaukuma deputāts. Mamma bija fizikas un matemātikas zinātņu kandidāte, vecākā pētniece, strādāja Krievijas Zinātņu akadēmijas Zemestrīču prognozēšanas teorijas institūtā.

Tā kā tēvs bija militārists, ģimene bieži mainīja dzīvesvietas. Kad Maksimam bija trīs gadi, viņi pārcēlās uz Vāciju, vēlāk – uz mammas dzimteni Odesu. Tur Maksims vidusskolā mācījās trīs gadus, bet skolu pabeidza Maskavā.

Mākslinieciskais talants Maksimā izpaudās jau bērnībā. Viņa pirmā uzstāšanās notika četru gadu vecumā uz improvizētas bērnudārza skatuves, kur viņš debitēja cālēna lomā un izpelnījās pirmos aplausus. Skolas laikā pusaudzis tika jau pie nopietnākām lomām, atveidojot suni, alkoholiķi, Ostapu Benderu, ķēniņu Zālamanu un Donu Karlosu. Trīspadsmit gadu vecumā Maksims atklāja sevī parodista spējas – uz to viņu iedvesmoja Genādija Hazanova piemērs ar Mihaila Gorbačova parodiju. Arī Galkins pamēģināja attēlot padomju valsts vadītāju, un viņam lieliski izdevās.

Krievijas presē minēts, ka par Maksima pirmo parodēšanas treniņu upuri kļuvusi viņa māte – jaunietis parodējis viņas sarunas pa telefonu. Mācoties skolā, Galkins veidojis arī skolotāju parodijas. Tiesa, līdzās humora pilnajām izpausmēm viena no viņa galvenajām interesēm bija literatūra. Pusaudža gados viņš pat ķērās pie rakstīšanas un uzrakstīja romānu Tumsas spēks. Iemaņas rakstniecībā lieti noderēja arī vēlāk, kad viņš veidoja savu koncertu repertuāru. Interesanti, ka skolas gados un arī vēlāk augstskolā Galkins tika saukts par Puškinu – tāpēc, ka viņam bija cirtaini mati un liela mīlestība pret literatūru.

Atgriežoties pie Maksima bērnības – zēns attīstījās daudzpusīgs, jo vecāki visādā ziņā iedrošināja un atbalstīja visas viņa radošās aizraušanās. Galkins apmeklēja bērnu mākslas studiju un kādu laiku pastiprināti interesējās par zooloģiju. Pēc vidusskolas absolvēšanas Maksims iestājās Krievijas Valsts humanitāro zinātņu universitātes Valodniecības fakultātē. 1998. gadā viņš absolvēja universitāti, iestājās aspirantūrā un  ieguva doktora grādu. Maksimam padodas valodas, viņš runā franču, angļu, spāņu, čehu un vācu valodā.

Vēlāk kādā intervijā, atceroties savus pusaudža gadus, viņš atklāja: “Es nezināju, kas vēlos būt. Par to man nebija skaidras izpratnes. Mūsu ģimenē nekad nebija stingra uzstādījuma... Nebija pat sarunas, ka jāapgūst profesija, kas dod vairāk naudas. Ģimene par to nemaz nedomāja. Es nevaru teikt, ka manai ģimenei būtu bijuši kādi lieli materiālie labumi. Mums bija tas, kas pienācās tēvam, viņš bija maršala amatā. Bet ne vairāk. Tēvs nekad savu stāvokli neizmantoja ļaunprātīgi. Viņš visu savu dzīvi, savu veselību atdeva padomju, pēc tam Krievijas armijai, fanātiski nododoties savam darbam. Viņš bija inženieris,  tankists un divu akadēmiju akadēmiķis, ļoti izglītots cilvēks. Arī mamma bija ļoti izglītota, tehnisko zinātņu kandidāte. Mūsu ģimenē valdīja izglītības kults. Tika uzskatīts, ka galvenais ir iegūt augstāko izglītību labā augstskolā. Man bija tieksme uz matemātiku un valodām. Un lingvistikā mēs atradām šo divu zinātņu krustpunktu.”