Jānis Jarāns pirmo honorāru notriecis šampaniešos

Par lomu "Pastkarte no Romas" Jarāns tika nominēts "Lielā Kristapa" balvai kā gada labākais aktieris, bet viņa partnere šajā filmā Indra Burkovska pretendēja uz gada labākās aktrises titulu.

"Lielo Kristapu" gan saņēma viss filmas radošais kolektīvs, jo "Pastkarte no Romas" tika atzīta par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu. “Esmu priecīgs, ka viss mūsu kolektīvs saņēma šo balvu. Jo mēs bijām kā maza šūniņa, maza, bet spēcīga dūre, kur visi bija viens par otru. Tik forši sen nebiju juties filmēšanas procesā! Taču uzsvēršu, ka šī patiešām bija mazbudžeta filma, par tik mazu naudu tik labu filmu var radīt, tikai ieguldot visu sirdi un dvēseli. Ne jau naudas dēļ mēs strādājām, bet gan filmas idejas, scenārija dēļ, jo Alcheimera slimība ir ļoti aktuāla tēma, arī mana mamma ar to sirga. Par šo filmu saņēmu vismazāko honorāru, kāds man ir bijis, uzņemoties spēlfilmās, un nepavisam par to nesūkstos. Jo ir tāds teiciens, ar kuru dzīvoju visu mūžu. Tie ir trīs PPP – pieticība, pateicība, pazemība. Diemžēl pie mums daudzi dzīvo pēc principa “lielība, plātība, negausība”. Piemēram, domājot, ja būs lielāka nauda, labāku filmu uztaisīs. Nē, tā nav! ” žurnālam "Kas Jauns" teic Jānis Jarāns.

Savu pirmo lielo honorāru kā aktieris viņš saņēmis par dalību 1978. gada koncertfilmā "Skumjš stāsts par Keriju". “Tas bija jaunībā, studiju gados. Mūs visus Dailes teātra septītās studijas topošos aktierus paņēma šai filmiņai. Kur mūs tur var redzēt? Ha, hā! Mēs tur visi dejojām pa apli. Saņēmām tādu honorāru, kas bija vismaz četru stipendiju vērtībā! Es ar vienu draugu uzreiz steidzām uz veikalu, lai nopirktu katrs pa kastei šampanieša. Johaidī, gadus divus pēc tam pat paskatīties uz šampanieti nespēju! Toties ir atmiņas,” smej aktieris.

Bet vislielākais honorārs viņam kabatā iekritis pēc Raimonda Paula "Latvju ziņģes festivāla" novadīšanas Ventspilī. “Tas bija 90. gados. Strādājām kopā ar Daini Porgantu un izdomājām arī paši nodziedāt. Dziedājām "Queen" dziesmu "We Will Rock You" sieviešu balsīs latviski kā tautasdziesmu, apdziedot Raimondu Paulu, Aivaru Lembergu un citus. Skatītāji bija sajūsmā, bet mēs ziņģu festivālā dabūjām pirmo vietu un milzu honorāru, jo toreizējais Ventspils mērs neskopojās. Saņēmām tiem laikiem lielu naudu, četrciparu skaitli. Braucām mājās gluži kā rokzvaigznes,” atceras Jānis Jarāns, piebilstot: “Bet par dalību kādreizējā LTV bērnu raidījumā "Miedziņš nāk!" mans lielākais honorārs ir iegūtā tautas mīlestība. Mani joprojām atceras kā Miedziņu, un šo atzinību nevar salīdzināt ar nopelnīto naudu.”

Kur tad aktieris liek savus honorārus? “Ceļojumos! Es nepērku ne gleznas, ne dārgas automašīnas, ne dzīvokļus. Kam man to? Jaunībā man viens tantuks iemācīja, ka dzīve ir jābauda, jo tā mūžā dota tikai viena, bet Dieviņš uz pasaules ir radījis daudzas skaistas vietas. Un es baudu dzīvi – sapelnīto naudu ieguldu ceļojumos, jo tajos gūtās emocijas, redzētos skatus man neviens neatņems!” paskaidro aktieris.