Dzintars Čīča izšķīries un atkal ir brīvs vīrietis

Žurnālam "Privātā Dzīve" Čīča atklājis, ka pirms nepilna mēneša notikusi šķiršanās un uz pastāvīgu dzīvi Latvijā viņš atgriežas viens pats. Bez dzīvesbiedres Samantas un abu bērniem Gabrielas un Markusa.

Vēl nesen dziedātājs publiski klāstīja par to, kāpēc nolemts atgriezties Latvijā. Viņš jaunajā gadā sev bijis izvirzījis vairākus mērķus, ko vēlas īstenot. Pirmais no tiem ir atgriešanās mājās – mīļajā Latvijā – uz visiem laikiem. Tāpat viņa plānos ir aktīvāk muzicēt un dziedāt, kā arī nopelnīt vairāk, lai viņš pats un ģimene justos finansiāli stabila. Savukārt brīvo laiku Dzintars gribēja pavadīt kopā ar bērniem, jo "ģimene ir viņa vislielākā vērtība".

Ģimenē ievēro romu tradīcijas

Jau iepriekš "Kas Jauns" sekoja līdzi Dzintara Čīčas darba un dzīves gaitām Lielbritānijā. Sākotnēji viņš ar ģimeni dzīvoja Pīterboro, vēlāk pārcēlās uz mazpilsētu Bostonu. Mūziķis savu 30. jubileju, kas tika atzīmēta pērn 28. janvārī, pavadīja, stūrēdams taksometru. Dzimšanas dienas priekšvakarā ar dziedātāju tapa intervija, kurā tika apspriests arī jautājums par atgriešanos dzimtajā Sabilē: “Mani plāni mainās itin bieži. Ir brīdis, kad pie sevis domāju – pietiks ceļot, bet paiet laiks, un domāju citādi. Pagājušajā gadā pieņēmām ģimenē lēmumu, ka tomēr jābrauc prom, nekas slikts jau ar mums tāpēc nenotiks. Ja ir interese braukt, jāklausa savam aicinājumam. Izvēle, protams, lielākoties bija saistīta ar darba iespējām šeit [Anglijā]. Sabilē tādu nebija. Anglijā darbu itin ātri var atrast. Jā, lai sameklētu tādu, kas tiešām patīk, ir jāpaiet laikam. Jāmācās un jācenšas, nekas jau pats no sevis nenāk.”

Ģimenē, ievērojot romu tautas tradīcijas, naudas pelnītājs ir Dzintars: “Samanta pa mājām, audzina bērnus. Mums ir tipiska romu dzīve. Vīrs ir mednieks, bet sieva rūpējas par kārtību mājās, audzina bērnus, ir ļoti laba sieva. Man ir svarīgi, ka, beidzot darbu un ienākot mājās, ir ģimenes aura, atmosfēra. Ja es nāktu viens uz tukšu māju, jo sieva būtu darbā, to es nevarētu izturēt. Tas būtu pārāk ļauni pret mani, jo esmu pieradis pie šādas ģimenes kārtības. Arī, kad es augu, bija tāds ģimenes modelis. Tas ne principa dēļ, bet tāpēc, ka patīkamāk.”