Lindai Mūrniecei naktīs "vīriešizstrādājumi" sūta nepiedienīgas ziņas

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", Linda Mūrniece jau vairāk nekā gadu no Rīgas ir pārcēlusies uz Vecpiebalgas pusi, kur attīsta uzņēmējdarbību, uzņem viesus savos "Salnēnu" atpūtas namiņos. Ekspolitiķe neeksponē savu brīvas sievietes statusu, taču esot cilvēki, kas atļaujas pārkāpt elementāras privātuma un pieklājības normas.

Nesen Mūrniece saskārās ar kārtējo vīrieškārtas pārstāvju visatļautību, soctīklos saņemot piedauzīgas un pazemojošas vēstules. Lai parādītu tautai, kādi nepieklājīgi indivīdi dzīvo mums tepat blakus, viņa vēstuļu saturu ar autoru vārdu un uzvārdu darīja zināmu sabiedrībai.

Uzskata, ka to dara gļēvi neveiksminieki

Linda teic, ka šiem gadījumiem, viņasprāt, nav nekāda sakara ar tikumību, tā esot zīme, ka savairojies pārāk daudz neveiksminieku. “Domāju, ka tas vienkārši ir dažu indivīdu stulbums. Piemēram, manā dzīvē, manu kolēģu, draugu un paziņu vidū nav tādu idiotu, kas dara šādas lietas.

Ja kādu no šiem rakstītājiem satiktu uz ielas un ietu klāt skaidroties, visticamāk, viņš no bailēm muktu! Esmu par to diezgan pārliecināta. Tā ir varonība tikai datora ekrānā,” domā viņa.

“Man tas šķiet vienkārši nožēlojami. Tāpēc arī to publicēju. Citas sievietes man raksta, ka arī viņas saskaras ar šādām nepiedienīgām vēstulēm soctīklos. Bet mani jau dzīve rūdījusi ar šādiem anonīmiem un arī neanonīmiem kontiem, kas man rakstījuši vismaz 20 gadu ilgā periodā. Līdz ar to ne man ir bail, ne uztrauc, ko par to padomās citi. Šīs vēstules publiskoju arī citu sieviešu vārdā. Tā nodemonstrēju arī viņu vietā, kas mums ir jālasa.”

Nevis iekvēlināšana, bet mobings

Pēc Lindas domām, piedauzīga satura vēstules saņemšanai no svešinieka nav nekāda sakara ar centieniem iepazīties vai iekvēlināt dāmu, piemēram, lai satiktos: “Uzskatu, ka šī ir nopietna problēma. Visparastākais mobings. Formāli varbūt izskatās citādi, un, manuprāt, šī ir sodāma darbība.”

“Diemžēl šie rakstītāji nepadomā, ka kādai sievietei šādā veidā var ļoti nodarīt pāri – iebiedēt, sagādāt pazemojumu, vilšanos. Mana kādreizējā kursabiedrene atpazina šo vīrieti, kas man rakstīja par tām bučām. Arī viņai viņš bija rakstījis. Viņi dzīvo pat vienā pilsētā. Teksts bija tāds pats. Acīmredzot viņam ir tāds piegājiens – nokopēt tekstu un sūtīt to visām pēc kārtas. Uzskatu, ka tie ir absolūtie neveiksminieki, kas šādi jūtas vareni. Tas taču nav mēģinājums iepazīties, bet gan pazemot!” uzskata Linda un piebilst: “Ja politikas laikos saņēmu reālus draudus, tad nu saskaros ar nepieklājīgām, jēlām un uzbāzīgām vēstulēm no kaut kādiem “vīriešizstrādājumiem”.”

Dažkārt uznāk vēlme pārmācīt

“Taču, manuprāt, ir kaut kāda robeža. Šādus cilvēkus, kas to pārkāpj, vajadzētu saukt pie atbildības un pat sodīt. Es viņus sodu savā veidā – publiski parādot viņu vēstuļu saturu. Pirms pāris gadiem bija gadījums, kad man bija vēl jēlāks teksts atsūtīts, ko arī nopublicēju ar visu vārdu un uzvārdu, un toreiz ļoti daudzi mani sekotāji, kas viņu pat pazina, rakstīja tam cilvēkam un pat viņa sievai. Domāju, ka viņam bija ļoti liels kauns,” uzskata Mūrniece.

“Tā ir vesela tāda, kā es viņus esmu nodēvējusi, vīriešizstrādājumu šķira. Nezinu, ar ko viņi nodarbojas, bet, visticamāk, vairums ir precējušies, viņiem ir arī bērni. Bet tā vietā, lai ietu pelnīt naudu ģimenes uzturēšanai, rūpēties un veltīt uzmanību savām sievietēm, šīs sugas pārstāvji raksta piedauzīgas vēstules citām sievietēm!” brīnās eksministre. “Dažkārt gribas pārmācīt šos cilvēkus visu to sieviešu vārdā, kam šādi teksti ir jāsaņem.

n ne mazāk mani tracina tā kategorija, kas rakstīt neprot; kam katrā otrajā vārdā ir trīs kļūdas. Nu nav man intereses iepazīties ar cilvēku, kas ar gramatiku ir uz jūs vai vēl tālāk. Tie, kas mēģina iepazīties ar tekstu: “Kā ietās? Ko daries?” Vai tiešām šādu tekstu autori domā, ka es metīšos ar viņiem kontaktā?”

Linda uzskata, ka liela daļa uzbāzīgo vēstuļu svešām sievietēm top alkohola lietošanas laikā, jo, piemēram, viņai vairums ziņu tiek sūtītas pa naktīm. “Tad rītos mostos un skatos visādus brīnumus. Vai tiešām šie “vīriešizstrādājumi” ir iedomājušies, ka savā visatļautībā var rakstīt vēstules jebkurai sievietei, bijušo iekšlietu ministri ieskaitot? Turklāt rakstīt sievietei, kas nav nekur izsludinājusi, ka kaut ko meklē? Nu nav normāli tā nepieklājīgi līst virsū ar savām vēstulēm!” saka Linda.

Klāt nelaiž un nelaidīs

“Atceros konkrētu gadījumu, kad viena sieviete bija ielikusi fotogrāfiju soctīklos ar mīļoto vīrieti blakus, milzīgu rožu klēpi un sajūsmu, cik viņai ir mīlošs vīrs. Skatos bildē un atpazīstu – šis taču ir tas pats, kas man iepriekšējā vakarā nez kādas vēstules sūtīja! Uzrakstīju sievietei, atvainojos, pieliku klāt viņas vīrieša man rakstītās jēlību vēstules un pavaicāju, vai viņai nebūtu viedoklis par šo. Viņš apvainojās, mani nobloķēja. Bet viņa man neatbildēja,” stāsta Mūrniece.

“Ja viņa zina, ka viņas vecis ir tik truls, bet akceptē, ka tāds ir blakus, tad man ir tikai viens secinājums – acīmredzot daļai sieviešu ir bail palikt vienām, tāpēc arī viņas turas pie šādiem “vīriešizstrādājumiem”. Es tāda neesmu, tāpēc “vīriešizstrādājumus” sev tuvumā nelaižu. Esmu sapratusi, ka man ir gana laba dzīvošana arī vienai. Pēc visiem saviem daudzajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem esmu atklājusi – ja beidzot esmu sākusi labi justies viena, tad kam man vajag kādu, kurš man traucē labi justies? Skaidrs, ka manā vecumā nevar nevienu pārtaisīt, katram ir savas kaprīzes, ieradumi... Es bez tā visa itin labi un harmoniski dzīvoju. Mans ikdienas kompanjons ir suns Viljams, un viņš no manis nenolaiž acis, viņš mani mīl, mīl bez jelkādiem nosacījumiem tikai par to, ka esmu,” smaidot saka Linda Mūrniece.