FOTO, VIDEO: jautrā gaisotnē nosvin Dž. Dž. Džilindžera romantiskās spēlfilmas “Ekstāze” pirmizrādi

Dž. Dž. Džilindžera pirmā spēlfilma ir par  savstarpējām attiecībām, kurās iestājusies rutīna. Tas ir mirklis, kad durvis ir atvērtas trešajam, kurš atkal ievieš dzīvē kaisles mirkļus. Bet kāda ir kaisles cena un tās ēnas puses?

Režisors Dž. Dž. Džilindžers stāsta par filmas pirmizrādes gaidīšanu: “Atšķirība starp kino un teātri ir milzīga. Teātrī, mēģinot divus mēnešus vienu epizodi, vēl var pilnveidot, bet šeit katrai epizodei ir kādas divas stundas. Un tajās divās stundās vienā brīdī ir jāuzņemas tā atbildība, ka – stop, šis ir nofilmēts. Pēc tam tas tā arī paliks. Visu laiku 20 stundas dienā tev ir pirmizrāde. Tā 28 dienas. Ir diezgan dīvaina sajūta. Mēs esam visu izdarījuši, bet pirmizrādes kā nav, tā nav. Nevaru noliegt, ka ir satraukums, jo šī ir lielā debijas spēlfilma. No sirds vēlos, lai skatītājus tiešām interesē tas, ko kopā ar komandu esam paveikuši.” 

Karīnas Gleitneres (iepriekš Račko) "Ekstāze" ir pirmais rakstnieces ekranizētais romāns. Karīna dalās iespaidos pēc pirmizrādes: “Ir īstenojies Latvijā kas nebijis, absolūts nestandarta projekts. Jau pašā sākumā nolēmu, ka pilnībā distancēšos no tā, ko es esmu radījusi savā fantāzijā, jo sapratu, ka filma jebkurā gadījumā būs kaut kas cits. Man nebija konkrētu ekspektāciju, kurām filmā būtu jātiek attaisnotām. Jā, es ar interesi skatījos, man šķiet, ka komandai ir sanācis ļoti kvalitatīvs un interesants darbs. Man tiešām patīk filma.”

Filmas ainas pastiprina mūzika, kuru “Ekstāzei” radījis komponists un mūziķis Andris Vilcāns “Man bija filmas scenārijs, kuru es lasīju un pārlasīju, līdz sāku dzīvot ainās. Vienā mirklī sapratu, ka man ir jāsāk no ekstāzes tēmas, no kuras pēc tam tapa pārējais materiāls, neredzot nevienu tēlu. Kad uzliku materiālu uz tām vietām, kur bija nepieciešama mūzika, bija tāds gandarījums – jā, ir sanācis. Vēlāk, kad bija pieejami kadri, tad rakstīju pēc sekundēm.”

Filma stāsta par šarmantās buduāra fotogrāfes Efejas (Linda Kalniņa) laulību, kas ir uz sabrukšanas robežas, kad viņa iepazīstas ar gleznotāju Eliasu (Eduards Johansons), kura darbnīca atrodas blakus viņas fotostudijai. Efeja nonāk kaislību, melu un intrigu virpulī, taču drīz vien šī jaunā aizraušanās kļūst par toksisku attiecību un asaru avotu. Efeja saprot, ka attiecībām ar Eliasu ir sava cena – iznīcība. 

Kas ir mīlestība? Kā tā rodas, un kāpēc tā ir tik viegli iznīcināma? Vai ekstāze tiešām ir cilvēka dzīves un attiecību augstākais punkts?