Šodien svin Breds Pits, Billija Ailiša, Stīvens Spīlbergs un Kristina Agilera. Sveicam jubilārus!

Jubilāri Latvijā

1955. gadā Guntis Indriksons - holdinga kompānijas "Skonto" ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents.

1962. gadā Ojārs Jansons - fotogrāfs.

Jubilāri pasaulē

1661. gadā Kristofers Polhems - zviedru zinātnieks un izgudrotājs (miris 1751.gadā).

1856. gadā Džozefs Tomsons - britu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1940.gadā).

1863. gadā Francs Ferdinands - Austrijas erchercogs (miris 1914.gadā).

1878. gadā Josifs Staļins - PSRS Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretārs (miris 1953.gadā).

1879. gadā Pauls Klē - Šveicē dzimis gleznotājs (miris 1940.gadā).

1890. gadā Edvins Ārmstrongs - amerikāņu inženieris, FM radio izgudrotājs (miris 1954.gadā).

1913. gadā Villijs Brants - Vācijas kanclers, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1992.gadā).

1921. gadā Jurijs Ņikuļins - krievu klauns un aktieris (miris 1997. gadā).

1939. gadā Maikls Mūrkoks - britu rakstnieks.

1939. gadā Herolds Vermuss - amerikāņu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1943. gadā Kīts Ričardss - britu ģitārists ("The Rolling Stones").

1946. gadā Stīvens Spīlbergs - amerikāņu kino režisors.

1950. gadā Rendijs Kastillo - amerikāņu roka bundzinieks (miris 2002.gadā).

1955. gadā Rejs Liota - amerikāņu aktieris.

1961. gadā Braiens Orsers - kanādiešu daiļslidotājs.

1963. gadā Breds Pits - amerikāņu aktieris.

1968. gadā Kaspers van Dīns - amerikāņu aktieris.

1969. gadā Santjago Kanisaress - spāņu futbola vārtsargs, 1992. gada olimpiskais čempions.

1970. gadā DMX - amerikāņu reperis.

1971. gadā Aranta Sančesa Vikario - spāņu tenisiste.

1972. gadā Dīdžejs Letāls - latviešu izcelsmes amerikāņu mūziķis ("Limp Bizkit", "House of Pain").

1978. gadā Keitija Holmsa - amerikāņu aktrise.

1980. gadā Kristina Agilera - amerikāņu dziedātāja.

1989. gadā Ešlija Bensone - amerikāņu aktrise.

2001. gadā Billija Ailiša - amerikāņu mūziķe.

Notikumi Latvijā

1920. gadā Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics līdz 23.decembrim uzturas Romā, lai saņemtu atbalstu Latvijas de iure atzīšanai.

1998. gadā saskaņā ar grozījumiem Korupcijas novēršanas likumā valsts amatpersonām ministriem un deputātiem jāatstāj amati valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs, kur tos iecēlis Ministru kabinets, piemēram, Privatizācijas aģentūras padomē, "Hipotēku un zemes bankā" un citos.

1998. gadā maksātnespējīgās VAS "Rīgas vagonu rūpnīca" kreditoru sapulce apstiprina uzņēmuma sanācijas plānu, kurā paredzēts atsākt ražošanu un atmaksāt uzņēmuma kredītus līdz 2002.gadam.

1998. gadā "Sorosa fonda - Latvija", Kultūras ministrijas un Rīgas domes pārstāvji paraksta līgumu par SIA "Latvijas laikmetīgās mākslas centrs" dibināšanu.

2000. gadā Eiropas kustības Latvijā rīkotajā aptaujā par 2000.gada Eiropas cilvēku Latvijā uzvar grupas "Prāta vētra" solists Renārs Kaupers.

2001. gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgā padome pieņēma lēmumu slēgt misiju Latvijā. EDSO misijas Latvijā vadītājs Pīters Semnebijs EDSO mītnē Vīnē sniedz ziņojumu par padarīto darbu Latvijā. Pēc tam tiek pieņemts lēmums nepagarināt misijas pilnvaru laiku vēl par gadu.

2001. gadā, beidzot programmu "7 virsotnes Latvijai", Latvijas Augstkalnu kluba (LAK) alpīnisti - Teodors Ķirsis, Imants Zauls un Juris Ulmanis - dodas iekarot augstāko virsotni Antarktīdā Vinsonu. 2002.gada sākumā LAK ekspedīcija veiksmīgi sasniedz Vinsona virsotni, kas ir 4897 metrus augsta. Vinsona kalna virsotne bija pēdējais posms LAK programmā "7 virsotnes Latvijai", kas paredz sasniegt visu septiņu pasaules daļu augstākās virsotnes.

2001. gadā Rīgas dome pieņem lēmumu par Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra dibināšanu.

2002. gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pieņem lēmumu vēsturisko pieminekļu sarakstā iekļaut Rīgā jaunatklāto kultūras pieminekli Komētfortu, kas atrodas Daugavgrīvā. Forts ir aizsardzības būve, kas radās 18.gadsimtā, plaši regulējot Daugavu, kā dēļ Daugavgrīvas cietoksnis ievērojami attālinājās no jūras. Tika izbūvēti cietokšņa papildu nocietinājumi. No 1783. līdz 1788.gadam notika dambja celtniecība. Centrālais - Daugavgrīvas cietoksnis - tika savienots ar Komētfortu. Vienlaikus ievērojami tika attīrīta upes gultne. 1791.gadā šurp caur dambja vārtiem sāka ienākt tirdzniecības kuģi.  

Notikumi pasaulē

218. gadā Otrajā pūniešu karā Hannibala kartāgiešu spēki sakauj Romas Republikas armiju.

1271. gadā Kublaihans pārdēvē savu impēriju par Juaņu, aizsākot Juaņu dinastijas valdīšanu Ķīnā.

1642. gadā nīderlandiešu pētnieks un ceļotājs Abels Tasmans kā pirmais eiropietis sper kāju uz Jaunzēlandes zemes.

1865. gadā pēc tam, kad saņemts nepieciešamais triju ceturtdaļu štatu apstiprinājums, ASV konstitūcijā tiek veikts 13.labojums, kas nosaka, ka "Savienotajās Valstīs nevar pastāvēt nedz verdzība, nedz piespiedu kalpošana".

1892. gadā Sanktpēterburgas Marinskas teātrī notiek pirmais Čaikovska baleta "Riekstkodis" uzvedums.

1903. gadā ASV un Panama vienojas, ka Panamas kanāla rajons par ikgadēju samaksu nonāk amerikāņu kontrolē.

1916. gadā pēc desmit mēnešus ilgas karadarbības noslēdzas Verdunas kauja, kuras laikā dzīvības zaudē 543 000 Francijas un 434 000 Vācijas karavīru.

1940. gadā Nacistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers slepeni pavēl augstākajiem armijas virsniekiem gatavoties invāzijai Padomju Savienībā, kam dod nosaukumu "Operācija Barbarosa".

1961. gadā Indonēzija iebrūk Nīderlandei piederošajā Jaungvinejā.

1966. gadā Ričards Volkers atklāj Saturna pavadoni Epimeteju.

1980. gadā pēc sirdslēkmes mirst Padomju Savienības valdības vadītājs Aleksejs Kosigins.

1989. gadā Padomju Savienība un Eiropas kopiena paraksta tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu, kas tiek pasniegts kā visas Eiropas ciešākas integrācijas sākums.

1995. gadā ASV nogādā Bosnijā savus pirmos karavīrus, kuri pievienojas NATO vēsturē lielākajai militārajai misijai.

1997. gadā Glāzgovā tiek prezentēts likumprojekts par Skotijas parlamenta izveidi.

2003. gadā no ieslodzījuma tiek atbrīvots pēdējais Austrumvācijas komunistu līderis Egons Krencs, kurš cietumā pavadīja gandrīz četrus gadus no sava sešarpus gadu cietumsoda.