"Pīkstēt, vaidēt un raudāt nav nozīmes," - Anatolijs Danilāns iesaka nesūdzēties, bet stiprināt dzīvessparu

Uz žurnāla "Kas Jauns" jautājumu, kā šoziem izvairās no iespējas saaukstēties vai saslimt ar gripu, Anatolijs Danilāns stāsta: “Saaukstēšanās slimību nav! Tas ir sen zināms zinātnes atklājums. Diemžēl Latvijā daudzi ārsti un slimnieki saka: “Vai, es saaukstējos!” Protams, vēsums un aukstums var izraisīt tendenci uz kādu saslimšanu, bet tā nav saaukstēšanās slimība. Visas tās ir infekciju slimības – vai bronhu, vai plaušu, vai augšējo elpceļu, vai citas. Tie ir vīrusi un baktērijas, kur katru reizi nemaz nav zināms, ar ko slimo. Ir skaidrs, ka saaukstējoties kovidu nedabūsi.”

Nav pierādīts, ka ziemas peldes norūdīs

Danilāns arī pastāsta: “Ja mierīgi pastaigājies pa mežu ļoti vēsā laikā un neesi īpaši norūdījies, tas jau nekas, jo nekādas saaukstēšanās nebūs. Mežā taču tev līdzās nav neviena infekcijas faktora, neviens blakus neklepo un virsū nešķauda.

Protams, var jau nosalt, bet tad tā būs nosalšana. Ja tu apmaldies mežā, kur ziemas laikā vai arī dzērumā aizmiedz, tad nosalsi.

Taču tas, ko mēs saucam par saaukstēšanās slimībām, nav zinātniski pareizs izteiciens. Protams, aukstums mazliet var sekmēt infekcijas uzliesmojumu.

Man daudzi pacienti sūdzas, ka slimnīcas palātā māsiņa atvērusi logu un tā viņi ir saaukstējušies. Pacients nav saaukstējies tāpēc, ka māsiņa vēdināja palātu. Tieši pretēji – telpas ir jāvēdina katru dienu.

Es nebaidos no aukstuma! Eju baseinā, bet ziemas laikā lienu āliņģī. To daru vairākas reizes nedēļā. Mums ar draugiem ir somu pirts, kurā arī ir auksts baseins. 

Nav zinātnisku pierādījumu, ka peldēšanās ziemas laikā ir norūdīšanās. Tikai, lūdzu, neuzrakstiet, ka Danilāns aicina visu Latvijas tautu līst baseinos, jo nav jau pierādīts, ka norūdīsies un būsi ļoti veselīgs. Tam nav zinātniski pamatotu datu. Ir jāizvēlas zelta vidusceļš. Ja patīk tā lieta un sniedz baudu, tad kāpēc ne?! Es ziemā peldos tāpēc, ka man patīk.”

Izmaiņas pēc pārslimotā kovida

Runājot par imunitātes stiprināšanu, Danilāns uzsver, ka ir divas imunitātes. Ir specifiskā imunitāte, kad cilvēka organismam ir antivielas un šūnas izstrādājušas spēju cīnīties pret vienu īpašu vīrusu. “Pieminēsim to pašu jau apnikušo kovidu – ir specifiskas antivielas un šūnu imunitāte pret kovidu. Ja līdz kovida infekcijai kāds no mums uzskatīja, ka viņam ir stipra imunitāte, tad šīs specifiskās imunitātes tieši pret attiecīgu slimības izraisītāju – kovidu, pneimokoku vai citām infekcijām – nevienam uz pasaules nav un nav bijis. Specifiskā imunitāte parādās vienīgi un tikai, ja cilvēks izslimo vai arī sastopas ar infekcijas faktoru. Viņš nejauši saskaras ar kovida vīrusu un to daudzmaz veiksmīgi pārslimo.

Es nebiju domājis, ka man ir ļoti vārga imūnā sistēma, bet gandrīz divus mēnešus nogulēju reanimācijā, pieslēgts pie elpošanas aparāta kovida dēļ. Un es varēju, staigādams apkārt, plātīties, ka ziemā peldos svaigā gaisā un man ir stipra imūnā sistēma. Jāpiemin arī, ka ar kovidu saslimu, jo tolaik vēl nebija pieejamas potes. Esmu pārliecināts, ja būtu potējies, šo slimību būtu vieglāk pārdzīvojis,” tā profesors.

Vaicāts, vai pēc pārslimotā kovida ir kādas izmaiņas viņa dzīvesritmā un veselības stāvoklī, Danilāns paskaidro: “Pēc slimošanas ar kovidu jūtu, ka man ir izmaiņas līdzsvara sajūtā, jo es biju tāds kā sava veida sporta vingrotājs un man bija diezgan labs līdzsvars, bet pēc kovida tas ir palicis švakāks. Lai gan ar laiku jau cilvēks piemērojas un tas pāries.”

Tabletīšu rijēji nestiprina imūno sistēmu

Profesors uzskaita, kas palīdzēs stiprināt imunitāti: “Tās noteikti ir fiziskās aktivitātes. Tai nav jābūt svaru cilāšanai, bet kaut vai enerģiskām un garām pastaigām svaigā gaisā. Tāpat arī nav ieteicams līst pūļos, ja ir pamats domāt, ka apkārt staigā daudz nošņurkājušos un tur varētu dabūt kādu infekciju.

Ir jāizsargājas no nevēdinātām telpām un sliktas ēšanas. Bada kūres veicina infekcijas, jo badojoties ir novārdzināts organisms un ir dažādu vielu trūkums. Arī medikamenti bojā imūno sistēmu. Latvija tiešām ir tabletīšu rijēju zeme. Protams, ja, piemēram, ir pneimonija (jeb plaušu karsonis), tad ir jālieto tabletes. Taču ir jāzina, ka neviens medikaments nenostiprina imūno sistēmu.

Daudzi priecājas par dabiskiem līdzekļiem, ka tie stiprinot imūnsistēmu. Un ziniet, kāds pamatojums ir dabas produktu izmantošanai? Tāpēc, ka tos lietoja mūsu senči. Jā, mūsu senči tos lietoja, bet vai tad neviens nav pamanījis, ka viņi ir apmiruši un dzīvoja daudz īsāku mūžu nekā mēs tagad. Mēs dzīvojam daudz ilgāk, kopš Latvija ir bijusi.

Vajag dzīvot teicami ar labu garastāvokli, tas arī stiprina imūno sistēmu, nevis vaidēt un pīkstēt. Ko tad dos tā raudāšana? Vai nostiprinās imūno sistēmu? Nē, drīzāk padarīs vēl vājāku. Pīkstēt, vaidēt un raudāt nav nekādas nozīmes. Ir jādara, jāizvairās no infekcijas faktoriem, veselīgi jādzīvo un pilnvērtīgi jāēd. Arī labs miegs stiprinās imūno sistēmu.”

Anatolijs Danilāns atgādina, ka cilvēki nepamatoti baidās no potēm un izdomā par tām dažādus stāstus: “Cīnīties pret saaukstēšanās slimībām var ar poti. Protams, neko nevajag darīt ar varu, arī potēties ar varu nevajag, bet es lieku aizdomāties. Kādreiz pote kā jebkurš medikaments var radīt blakusparādības. Taču pote daudz vairāk cilvēkus izglābj no inficēšanās ar vīrusiem, miršanas no tiem un smagas slimošanas, nevis dara ļaunu. Pote ir zinātnisks sasniegums, to zina visa inteliģentā pasaule, izņemot tos, kas stāsta, ka esot lasījuši – pote nogalinot cilvēkus. Nē, pote Amerikā, Eiropā un citviet pasaulē ir pierādījusi, ka glābj cilvēkus, nevis iznīdē.”