"Dejo ar zvaigzni" fināls klāt! Jānis Pētersons īsā brīdī zaudējis 13 kg!

Svētdien gaidāms skatītāju šova “Dejo ar zvaigzni” fināls, kurā noskaidrosies, kurš no trīs pāriem iegūs galveno balvu. Lielajā finālā par uzvaru cīnīsies TV personība Rūta Dvinska un horeogrāfs Viktors Haritonovs, grupas "Citi zēni" solists Jānis Pētersons un Olena Čerikova, kā arī M. Čehova Rīgas krievu teātra aktieris Maksims Busels un Liza Manija.

Jānis Pētersons ar savu partneri Olenu Čerekovu priecē skatītājus ar emocionālu dejojumu un izjustiem stāstiem, taču Jānis žurnālam "Kas Jauns" atklāj, ka nācies pašam sevi pamatīgi “salauzt”, lai no kokaina puiša pārtaptu par dejotāju. Žurnālam "Kas Jauns" publikas iemīļotais mūziķis stāsta par savu pieredzi sporta deju ampluā un atklāj, kāpēc "Citu zēnu" puiši pat priecājas, ka Jānis tagad grupā parādās krietni retāk.

Kad bikses vairs neturas kājās

“Biju domājis, ka būs daudz, daudz vieglāk. Biju pārliecināts, ka man taču viss padosies, jo – kas tad tur būs, vien mazliet jāpadejo! Taču izrādījās, ka jāiegulda daudz darba, lai tas viss pēc kaut kā izskatītos,” par dalību šovā saka mūziķis, piebilstot, ka tas viņam ir ļoti veselīgs izaicinājums. Un veselīgs ne tikai fiziski, bet arī mentāli, jo nācies šajos divos mēnešos pamatīgi iespringt.

Lai sagatavotos ik svētdienas priekšnesumiem šovā, dejošanai viņš velta sešas līdz astoņas stundas ik dienu. No rīta pusastoņos mēģinājums, tad darbs, un pēc tā pēcpusdienās atkal dejošana. Līdz pat vēlai naktij. Tajā pašā laikā Jānis nebūt to nenožēlo: “Man patīk būt uz skatuves, man patīk šis adrenalīns, šis risks, šī apziņa censties visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas, ka nedrīkstu atļauties ik svētdienu iziet uz skatuves un nenodejot labi. Jo pretējā gadījumā pievilšu gan savu partneri, gan pats sevi, gan arī skatītājus. Esmu pilnībā iegājis visā šajā dejošanas procesā, man ir milzīgs azarts to darīt.”

Pētersons neslēpj, ka dalība šovā ir fiziski ļoti smags pasākums – viņam no slodzes muskuļi ir tik ļoti savilkti, ka vajadzēs masāžu kursu, lai atgūtos. “Bet, no otras puses, tik labā fiziskā formā savā mūžā vēl neesmu bijis, lai gan man vienmēr paticis sportot,” atzīst Jānis, kurš "Dejo ar zvaigzni!" laikā zaudējis pat 13 kilogramu! Kā tas vispār iespējams? Citu zēnu solists taču nebūt neizcēlās ar lieko svaru?! “Nure, izrādās, šie liekie kilogramiņi man bija zem skaistām drēbēm labi noslēpušies. Un divos mēnešos tie izčākstēja kā nebijuši. Uz pirmo raidījumu man bija speciāli uzšūtas deju tērpa bikses, un desmitajā raidījumā tās vairs nederēja – krita nost, tāpēc nācās pāršūt šaurākas,” atklāts ir Jānis.

Kā neizskatīties pēc koka gabala

Patiesībā dejošana Jānim Pētersonam nebūt nav sveša – tā ir ģimenes tradīcija, jo viņa mamma Iveta Pētersone-Lazdāne ir Deju svētku virsvadītāja, bet pats jau kopš bērnības dejo deju ansamblī "Daiļrade"m. Tautas dejas ir Jāņa hobijs, bet vai šī pieredze viņam palīdzēja šovā apgūt sporta dejas?

“Pašā sākumā varbūt jā! Jo es ar savu ķermeni nebiju uz jūs, sapratu, kā deju soļos jākustas kājām, rokām, bet, kad nonācām līdz Latīņamerikas dejām, kur jākustas visam ķermenim, gurniem, tad visa līdzšinējā dejošanas pieredze bija tikai traucēklis. Jo tautas dejās man taču visu mūžu mācīts, ka jābūt taisnai stājai, jālec ar taisnu muguru! Bet nu man liek iesēsties celīšos, kustināt gurnus. Tas taču ir pilnīgi pretēji visiem maniem instinktiem! Ārprāts!” smejas Jānis, sakot, ka laikam esot jau sasniedzis to vecumu, kad jaunas lietas vairs tik viegli nepadodas apgūt.

Mūziķis neslēpj, ka sporta dejas viņam bijušas kā “Ķīnas ābece”, taču nepavisam nav vēlējies izskatīties tizls, tāpēc mēģinājumos centies sevi “salauzt”. “Viss šis šovs bija kā manis laušana. Sākotnēji biju izvirzījis mērķi pašam sev pierādīt, ka tomēr neesmu tik kokains, ka spēju būt arī lokans. Bet jau ar pirmajām dejām sagruva visas manas fantāzijas par to, cik koordinēts un savākts esmu, jo izrādījās, ka, dejojot rumbu, patiešām izskatījos pēc koka gabala. Tāpēc stundām trenējos, lai no sevis izdabūtu to ārā. Protams, vēl tālu līdz tam, lai būtu apmierināts ar rezultātu, bet ir prieks, ka sevī redzu progresu. Un par to liels paldies ir manai partnerei Olenai, kura nepagurstoši mani dresē.”

Nedienas ar kvikstepu

Esot "Dejo ar zvaigzni!", Jānis Pētersons iemācījies visas desmit sporta dejas. Un tāds bija viņa mērķis. “Pats esmu pārsteigts, ka esmu ticis tik tālu – iekļuvis pusfinālā. Biju izvirzījis sev mērķi izturēt tik ilgi, lai varētu iemācīties visas desmit dejas, jo, ja jau esmu piekritis mācīties sporta dejas, tad lai tās būtu visas. Tagad visas desmit dejas izdejotas, esmu nonācis šova finiša taisnē, un sajūtas ir lieliskas, pat nedaudz ideālas. Jo pārējie dalībnieki ir supertalantīgi, viņiem tik labi sanāk dejot, manuprāt, ir daudz labāki par mani, tāpēc ir liels prieks, ka skatītāji mani iebalsojuši šo lielisko dejotāju kompānijā.

Man šķiet, ka esmu sevi pārlauzis, ka varu arī dejot sporta dejas, tāpēc vēlos iet līdz galam, līdz finālam. Un pats galvenais – es gribu nepievilt savu partneri, kura šajos divos mēnešos ir tik daudz iztērējusi enerģiju un nervus, lai iemācītu man dejot. Viņa ir pelnījusi būt finālā, izbaudīt to prieku, ka ir pataisījusi mani par cilvēku, kurš beidzot iemācījies kontrolēt savu ķermeni,” teic Jānis.

Un kura no dejām viņam sagādāja vislielākās problēmas? “Man tuvāk sirdij ir standarta dejas, bet vislielākā pietāte bija pret pasodobli. Manā uztverē tā ir karaliska deja, maršs, pavisam cita kustību kultūra, uz priekšu izšauti gurni, ķermenis savākts, rokas atpakaļ... Deja, kurā pēkšņi esi matadors, kas cīnās ar bulli, bet es savā dzīvē bulli biju labi ja trīs reizes redzējis. Tāpēc bija ļoti sarežģīti sevi iztēloties šajā ampluā un iejusties tēlā, kur nu vēl atbilstoši kustēties. Taču vistrakāk gāja ar kvikstepu. No sākuma šķita, ka nebūs nekā grūta, tikai palēcieni un mazi solīši, deja, kas beidzot būs vistuvāk tautas dejai, ka šis būs tas, kas man patiešām padosies. Taču es tā aplauzos! Tik ļoti nebija taisnība, visi mani priekšstati par kvikstepu sabruka. Jā, šī ir tā deja, kuru šovā man neizdevās pat aptuveni nodejot tā, kā to vajadzētu,” paškritisks ir Jānis.

Grupa tikai iegūst

Vai ar savu dejošanu Jānis nav zudis mūzikai? Pa kuru laiku viņš vēl var darboties grupā "Citi zēni"? Nav tā, ka puiši zaudējuši savas grupas solistu?

“Nē, nē! Viņi mani pilnībā atbalsta šajā piedzīvojumā! Protams, ir sarežģīti, jo nesanāk tik daudz, cik gribētos, iesaistīties grupas radošajās aktivitātēs, bet, no otras puses, basģitārists Roberts Memmēns pat atzina, ka ir forši padarboties grupā, ja manis nav klāt! Jo tad rodas jaunas vēsmas, citas idejas. Un tas ir labi – šī pauzīte citam no cita ir pat nedaudz veselīga, jo pirms Eirovīzijas vairākus mēnešus bijām dienu dienā kopā, arī šī vasara "Citiem zēniem" bija ļoti, ļoti aktīva,” atzīst Jānis Pētersons, turpinot: “Drīz jau šovs beigsies, atgriezīšos grupā, viss turpināsies. Ceru, ka puiši mani sagaidīs atpakaļ. Tomēr nevar teikt, ka esmu pilnībā prom no grupas, turpinu rakstīt dziesmas. Un, lai radītu ko jaunu, nepieciešama jauna dzīves pieredze. Man šajos divos mēnešos tāda bija: ar tango palīdzību neklātienē pabiju Argentīnā, dejojot valsi – franču kafejnīcā... Tās bija pavisam citas izjūtas, un man šķiet, man tagad būs daudz ko pastāstīt.”

Un, ja runājam par mūziku, kā tagad pēc Eirovīzijas grupai "Citi zēni" ir ar starptautisko atpazīstamību? “Mums bija fantastiska vasara, iepazināmies ar ļoti daudziem cilvēkiem, izbraukājām visu Latviju, pastrādājām kopā ar dažiem ārzemju māksliniekiem. Vai Eirovīzija mums pavēra durvis uz pasauli? Plaši atvērtas tās nav, taču maza spraudziņa gan ir, un tagad viss atkarīgs no mums pašiem, vai spēsim durvis pavērt plašāk. Bet tajā pašā laikā vislielākais gandarījums, ka mūsu Eirovīzijas "Eat Your Salad" ir viena no visvairāk atskaņotajām latviešu dziesmām vēsturē, jo tagad "Spotify" mūzikas straumēšanas platformā tai ir gandrīz septiņi miljoni skatījumi!”