Arī murgi sapņo. Seriāla "The Sandman" recenzija
Nīls Geimens ir viens no iemīļotākajiem fantāzijas romānu autoriem, kura darbi jau ir piedzīvojuši vairākas ekranizācijas: 2007. gada spēlfilma "Zvaigžņu putekļi" ("Stardust"), 2009. gada leļļu 3D animācijas filma "Korelaina" ("Coraline"), kā arī 2017. gada seriāls "Amerikāņu dievi" ("American Gods") un 2019. gada miniseriāls "Labās zīmes" ("Good Omens"). Taču ir viens Nīla Geimena darbs, kam ir teju vai kulta sekotāji, un tas ir komikss "Smilšuvīrs" ("The Sandman").
Komikss iznāca no 1989. līdz 1996. gadam, un jau vairāk nekā desmit gadu klīda baumas par tā ekranizēšanu. Ik pa laikam iznāca kādas ziņas, ka sākta filmas attīstīšana studijas «Warner Bros.» paspārnē, taču nekas tā arī nerealizējās. Tāpēc 2019. gada ziņa, ka «Warner Bros» un «Netflix» sāks filmēt leģendārajā komiksā balstītu seriālu, radīja plašu rezonansi. Kā jau allaž – komiksu fani ekranizāciju gaidīja ar bažām, taču pēc «Smilšuvīra» parādīšanās straumēšanas vietnē tas ātri vien kļuva par visvairāk skatīto seriālu vairāk nekā 80 valstīs. Un čīkstētājiem, kuri ekranizāciju uzskata par pārāk «iekļaujošu», pats Nīls Geimens ieteicis pieaugt un pieņemt, ka mēs vairs nedzīvojam 1996. gada pasaulē, un viņš ar savu komiksu var darīt, ko vēlas. Un manā pasaulē Nīls Geimens viennozīmīgi var darīt, ko vēlas – ne velti viņš ir tik populārs autors, kura grāmatas ir plaši tulkotas arī latviešu valodā un kurš vienmēr ir izcēlies ar savu cilvēcību. Un arī bieži vien baisais «Smilšuvīrs» ir pilns ar cilvēkmīlestību un siltumu.
Angļu valodā apzīmējums «smilšuvīrs» jeb «Sandman» apzīmē mītisku tēlu, kurš atnes miegu, iebirdinot bērnu acīs putekļus vai smiltis. Latviešu ekvivalents, visticamāk, būtu Jāņa Jarāna atveidotais Miedziņš. Taču, ja mūsu bērnības varonis ir mazs, jauks vīriņš, tad Nīla Geimena Smilšuvīrs, kuru dēvē arī par Sapni vai Morfeju, drīzāk atgādina tumšu gotiska romāna varoni vai emo subkultūras princi. Sapnis ir viens no septiņiem Nebeidzamo ģimenes locekļiem. Katrs no Nebeidzamajiem (Liktenis, Nāve, Sapnis, Iznīcība, Iekāre, Izmisums un Neprāts) rūpējas par savu karalisti un ir tieši iesaistīts cilvēces eksistencē. Taču šo mūžseno kārtību izjauc kāds varaskārs cilvēks, kurš ar melnās maģijas palīdzību iesloga Sapni, nemaz nesatraucoties par to, kā tas ietekmēs reālo pasauli. Jo, lai arī šķiet, ka sapņi ir tikai sekundāra miega sastāvdaļa, bez tiem cilvēku pasaule ātri vien var nonākt haosa nagos.
Kamēr Sapnis ir ieslodzījumā, viņa karaļvalsts ir tuvu sabrukumam un daži viņa padotie un arī ģimenes locekļi izmanto iespēju iegūt sev vairāk varas. Un pat tad, kad Sapnis izkļūst no sava cietuma, viņam priekšā ir sarežģīti uzdevumi – atgūt savus trīs varas objektus, kā arī atjaunot karaļvalsti, kuru lielākoties pie dzīvības ir turējusi bibliotekāre Lusjēna. Sapnis klejo pa cilvēku pasauli, sastopot gan tos, kas nozaguši viņa dārgumus, gan tumsas spēku mednieci Džoannu Konstantīnu, gan iegūstot jaunus draugus un uzticamu palīgu – kraukli Metjū. Taču izrādās, ka pat Nebeidzamajiem ir gana daudz, ko mācīties par pasauli, cilvēkiem un savu uzdevumu šajā Visumā.
Murgu un sapņu pasaule
Seriāla «Smilšuvīrs» pasaule ir pilna ne tikai ar sapņiem, bet arī ar murgiem, kuru galvenais uzdevums ir dot cilvēkiem iespēju izdzīvot savas tumšākās fantāzijas, lai tās neizlauztos ārpasaulē. Un gan sapņus, gan murgus rada pats Smilšuvīrs, taču daži no tiem, izmantojot sava valdnieka prombūtni, ir izsprukuši un sākuši patstāvīgu dzīvi. Viens no šiem bēgļiem ir baisais Korintietis, kurš kļūst par baisu pierādījumu tam, kas notiek tad, ja cilvēki savas tumšākās dziņas nestāj tikai fantāziju vai miega pasaulē.
Tikmēr paralēli kāds it kā vienkāršs cilvēks, vārdā Džons, izmantojot Smilšuvīram nozagtu varas objektu, mēģina radīt ideālu pasauli, kas pārvēršas par, iespējams, visbiedējošāko murgu. Džona vēlme iznīcināt cilvēku tieksmi melot seriāla piektajā sērijā izveido šausminošu mikrokosmosu nelielā diennakts kafejnīcā. Šī ir viena no sērijām, kurā visspēcīgāk parādās Nīla Geimena spēja radīt groteskas šausmu ainas, kas skatītājiem liks nodrebināties ne reizi vien. Bet «Smilšuvīra» šausmas nekad nav pašmērķīgas vai radītas ar vēlmi tukši biedēt, tās ir cilvēces iedabas skrupuloza, lai arī neglaimojoša analīze. Seriāls savu cilvēka dabas pētījumu vēl plašāk izvērš nākamajā sērijā, kad Morfejs satiek savu māsu Nāvi, un mēs iepazīstam kādu vienkāršu cilvēku, kuram Smilšuvīrs sensenos laikos ir sniedzis negaidītu dāvanu. Un līdz ar Smilšuvīra atklājumiem par cilvēci Nīls Geimens uzdod svarīgus eksistenciālus jautājumus arī skatītājiem.
Kosmisks plašums vienā sezonā
Lai arī daži kritiķi savās recenzijās norāda, ka seriāls ir pat pārlieku uzticīgs savam izejmateriālam – komiksam, atstājot ekranizācijā pat it kā visnesvarīgākos varoņus. Taču tieši šī plašā un izstrādātā pasaules būvēšana, ko piedāvā «Smilšuvīrs», ir tas, kas šo seriālu izceļ visu pārējo fantāzijas žanru darbu vidū. Katrs varonis ir brīnišķīgi niansēts un spēlē lomu, veidojot kopējo atmosfēru un stāstu. Piemēram, kad seriāla otrajā pusē parādās kāda ļoti nozīmīga varone, vārdā Rouza, viņa sastop ļoti kolorītu tēlu kompāniju, kurus skarbāks scenārists, iespējams, būtu izgriezis, bet tie veido spēcīgu sapņu un reālās pasaules saplūšanas sajūtu, paspilgtinot Rouzas nozīmīgumu. Turklāt jau sen zināms, ka komiksu fani ir ļoti prasīgi pret ekranizācijām un mēdz uzvesties kā izlutināti bērni, ja nedabū to, ko vēlas. Tai pat laikā Nīls Geimens ir skarbi izteicies pret «komiksu pūristiem», kuriem patīk uzsvērt, ka bija fani vēl pirms ekranizācijas, un kuri nievājoši izturas pret jaunajiem «Smilšuvīra» pielūdzējiem. Geimens uzsver, ka viņa komiksu pasaule ir atvērta visiem, un visi ir laipni lūgti – gluži kā dažādie kolorītie varoņi, kuru ekrāna laiks, iespējams, ir pavisam neliels.
Protams, ka neapmierinātību izsauca arī Nīla Geimena iekļaujošākā pieeja ekranizācijai - seriālā ir daudz etnisko un seksuālo minoritāšu, kas allaž kāpj uz varžacīm visiem kurnētājiem par «woke» kultūru. Taču vai tas ir nācis par sliktu seriālam? Itin nemaz – mēs caur Morfeja acīm ieraugām to, cik daudzveidīga ir cilvēku pasaule, cik mīlestība var būt dažāda un ko var nozīmēt jēdziens «ģimene». Turklāt kuram varētu ienākt prātā, ka Nebeidzamajiem varētu interesēt tādi sīkumi kā cilvēku izdomātas dzimumlomas? «Smilšuvīra» pasaule ir milzīga ne tikai savā vērienā, bet arī tajā, cik iekļaujoša tā ir. Atšķirībā no citiem autoriem Nīls Geimens tiešām savos darbos laipni ielūdz visus, un visiem tajos ir vieta, kur justies pieņemtiem un saprastiem.
Smilšuvīrs, Sapnis un Morfejs
Svarīgākais nosacījums, lai seriāls būtu veiksmīgs, bija atrast īsto aktieri, kurš varētu iejusties Smilšuvīra lomā. Un salīdzinoši mazpazīstamais britu aktieris Toms Stēridžs ir bijusi ekselenta izvēle – viņš ne tikai vizuāli ideāli iemieso Nīla Geimena fantāzijas tēlu, bet arī piešķir tam daudz vairāk dziļuma. Jo patiesībā jau Sapnis nav diezko interesants varonis – viņš ir paštaisns, bieži vien drūms un klusējošs, taču Stēridža balss un stāja liek skatītājam noticēt, ka vērojam Nebeidzamu būtni ārpus laika un telpas. Smilšuvīra trauma pēc simts ieslodzījuma gadiem viņu sākotnēji padara vēl noslēgtāku, bet varonim arvien vairāk atveroties apkārtējai pasaulei, ieraugām arvien jaunas un jaunas šķautnes kalsnajam emo puisim garajā, melnajā mētelī.
Seriālā kopumā ir atlasīts brīnišķīgs aktieru ansamblis, kurā pazīstamas sejas saskatīs gan «Harija Potera», gan seriālu «Narcos», «Doctor Who» un «Troņu spēles» fani. Piemēram, viens no brīnišķīgākajiem tēliem ir Gvendolīnas Kristijas (plašāk pazīstama kā Brienna no «Troņu spēlēm») atveidotais Lucifers. Un nebinārās personas Meisona Aleksandra Parka atveidotā Iekāre ir izcils stereotipu apvērsums. Šādā ziņā «Smilšuvīrs» pārsteidz ne tikai ar sižeta pavērsieniem, bet arī paņemot skatītāju pieņēmumus par to, kādam būtu jābūt konkrētajam tēlam, un apgriežot tos pilnīgi ačgārni. Un, protams, kā var neiemīļot kraukli Metjū, kurš runā komiķa Patona Osvalta balsī!
Morfeja neskaidrā nākotne
Lai arī ilgstošais «Smilšuvīra» projekta attīstīšanas periods un iespaidīgais budžets viennozīmīgi lika domāt, ka «Warner Bros.» un «Netflix» cerēja uz lielu hitu, šķiet, ka neviens nebija gatavs tam, cik īsā laikā seriāls kļuva apbrīnojami populārs. Jau pirmajās dienās pēc tā iznākšanas internets bija pilns ar slavinošām atsauksmēm, kas neskopojās ar tādiem apzīmējumiem kā «meistardarbs». Un jāteic, ka šis bija viens no retajiem seriāliem, kuru ar smagu piespiešanos skatījos pamazām, nevis vienu sēriju pēc otras, jo tik ļoti vēlējos paildzināt baudu, kādu radīja ieiešana Nīla Geimena fantastiskajā pasaulē.
Tātad ar šādiem panākumiem faniem nebūtu jāuztraucas par to, vai gaidāma otrā sezona? Nekā! Ņemot vērā to, cik strauji ir krities straumēšanas vietnes «Netflix» abonentu skaits, pats Nīls Geimens ir izteicis bažas par to, vai pirmajai sezonai būs turpinājums. Ņemot vērā, ka 2024. gadā gaidāma «Netflix» blokbāstera «Stranger Things» noslēdzošā sezona, visai reāla ir iespēja, ka «Smilšuvīrs» gluži vienkārši būs pārāk dārgs. Taču jācer, ka fanu jau laikus uzsāktās interneta petīcijas par otrās sezonas absolūtu nepieciešamību, iedarbosies pat uz skopajiem «Netflix» producentiem. Jo – būsim godīgi – mēs visi pavisam viegli iztiktu bez desmit jaunām viduvējām romantiskām filmām ar seriālu aktieriem galvenajās lomās. Bet bez «Smilšuvīra» otrās sezonas es noteikti nevēlos iztikt!
Pirmā sērija: 2022. gada 5. augusts.
Sēriju skaits: 11.
Scenārija autori: Nīls Geimens (radītājs un komiksa autors), Katrīna Smita-Makmalena, Vanessa Bentone, Deivids S. Gojers, Alans Hainbergs un citi.
Režisori: Džeimijs Čailds, Andress Baiss, Luīze Hūpere, Hisko Halsings, Merizē Almasa, Maiks Bārkens, Koralija Faržē.
Lomās: Toms Stēridžs, Boids Holbruks, Patons Osvalts, Vivjena Ašīmponga, Vanesu Samujai, Deivids Tjūliss, Dženna Kolmena, Gvendolīna Kristija, Stīvens Frajs.