8. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1947. gadā Māris Purgailis - Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns, asociētais profesors, partijas "Latvijas ceļš" valdes loceklis, Latvijas Bridža federācijas tiesnešu un ētikas komisijas loceklis.

1943. gadā Irēna Baltābola - kordiriģente.

1940. gadā Aivars Endziņš - bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

JUBILĀRI PASAULĒ

1993. gadā Annasofija Roba - amerikāņu aktrise un dziedātāja.

1985. gadā Dvaits Hovards - amerikāņu basketbolists.

1976. gadā Dominiks Monagans - Vācijā dzimis britu aktieris.

1974. gadā Niks Zinners - amerikāņu ģitārists ("Yeah Yeah Yeahs").

1973. gadā Korejs Teilors - amerikāņu dziedātājs ("Slipknot", "Stone Sour").

1966. gadā Šineida O'Konora - īru dziedātāja.

1964. gadā Terija Hačere - amerikāņu aktrise.

1962. gadā Mārtijs Frīdmans - amerikāņu ģitārists ("Megadeth").

1957. gadā Fils Kollens - britu ģitārists ("Def Leppard"). 1956. gada

8. decembris Vorens Kukurullo - amerikāņu mūziķis (strādājis ar Frenku Zapu, "Duran Duran").

1953. gadā Kima Beisingere - amerikāņu aktrise.

1950. gadā Bils Braisons - ASV dzimis britu rakstnieks.

1947. gadā Tomass Kečs - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1943. gadā Džims Morisons - amerikāņu dziedātājs ("The Doors", miris 1971.gadā).

1936. gadā Deivids Keredains - amerikāņu aktieris (miris 2009.gadā).

1865. gadā Jans Sibeliuss - somu komponists (miris 1957.gadā).

1865. gadā Žaks Adamārs - franču matemātiķis (miris 1963.gadā).

1861. gadā Viljams Dirāns - franču izcelsmes amerikāņu autopionieris, "General Motors" dibinātājs (miris 1947.gadā).

1832. gadā Bjērnstjerne Bjērnsons - norvēģu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1910.gadā).

1626. gadā Kristina - Zviedrijas karaliene (mirusi 1689.gadā).

1542. gadā Mērija I - Skotijas karaliene (mirusi 1587.gadā).

65. gadā p.m.ē. Horācijs - romiešu dzejnieks (miris 8.gadā p.m.ē.)

NOTIKUMI LATVIJĀ

2006. gadā Čiekurkalna tirgū oficiāli atklāj bezmaksas virtuvi bez pajumtes palikušiem cilvēkiem un trūkumcietējiem. Siltas un pilnvērtīgas veģetārās pusdienas trūkumcietējiem nodrošina biedrība "Žēlsirdības misija "Dzīvības ēdiens"".

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga seminārā Londonā uzrunā ASV investorus, lai pārliecinātu ietekmīgus ASV uzņēmējus ieguldīt Latvijā. Prezidentes vizīte Londonā norisinās līdz 10.decembrim.

2004. gadā ceļojumu uz Dienvidameriku sāk abas starptautiskās ekspedīcijas "Saules vārti 2005" automašīnas. UNESCO programmā "Etniskās daudzveidības saglabāšana pasaulē" rīkotajā starptautiskajā autoekspedīcijā "Saules vārti 2005" no Latvijas piedalās 16 pārstāvji, kas atgriezās 2005.gada 15.aprīlī. Vairāk nekā trīs mēnešu laikā ekspedīcijas dalībnieki veic 19 000 kilometru garu maršrutu, šķērsojot 12 valstis - Meksiku, Belīzu, Gvatemalu, Hondurasu, Nikaragvu, Kostariku, Panamu, Ekvadoru, Peru, Bolīviju, Čīli un Argentīnu. Ekspedīcija notiek, lai iepazītu Centrālamerikā un Dienvidamerikā dzīvojošo indiāņu saglabāto senās kultūras mantojumu un minētajā teritorijā vēstures kontekstā izvērtētu etnisko daudzveidību.

2003. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Ženēvā piedalās augsta līmeņa UNESCO forumā par zināšanu sabiedrības veidošanu un zinātnes lomu informācijas laikmetā.

2002. gadā Austrijas pilsētā Īglsā Latvijas bobsleja ekipāža Sandis Prūsis, Mārcis Rullis, Jānis Silarājs un Jānis Ozols Pasaules kausa izcīņas otrajā posmā izcīna otro vietu. Uzvaru svin Andrē Langes pilotētā ekipāža.

2001. gadā Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda kopsapulcē par fonda priekšsēdētāju atkārtoti uz gadu tiek ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētājs Raimonds Bulte.

1999. gadā Latvijas Banka laiž apgrozībā jaunu divu latu monētu, kuras izgatavošanā izmantots moderns tehnoloģiskais risinājums - divmetālkalums.

1998. gadā Rīgas dome piešķir sociālās dzīvojamās mājas statusu namiem Rīgā, Aglonas ielā 35/2, Rēznas ielā 10/2, Meldru ielā 58, Garozas ielā 15 un Dolomīta ielā 1. Sociālās mājas atrodas Rīgas pilsētas īpašumā, un visi dzīvokļi tiek izīrēti personām vai ģimenēm, kas atzītas par tiesīgām īrēt sociālos dzīvokļus. Sociālo māju dzīvokļus aizliegts mainīt vai privatizēt.

1998. gadā Rīgā, Peldu ielā 15, tiek atklāta memoriālā plāksne par piemiņu cilvēkiem, kuri slēpās un gāja bojā šajā namā 1944.gadā.

1993. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 48.sesijas 3.komisija pieņem rezolūciju par situāciju cilvēktiesību jomā Igaunijā un Latvijā.

1944. gadā notiek pēdējā sadursme starp Kureļa grupas Rubeņa bataljonu un vāciešiem, pēc kuras bataljona atliekas izklīst.

1758. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes brālīgā konference ievēl Polijas karaļa Augusta III dēlu Kārli par Kurzemes hercogu.

NOTIKUMI PASAULĒ

2012. gadā ANO Klimata konferencē Dohā tiek panākta vienošanās par Kioto protokola otro saistību periodu, tādējādi vienojoties par globālajiem mērķiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai no 2013.gada līdz 2020.gadam.

2005. gadā Norvēģija apstiprina likumu, kas liek lielajām kompānijām pārliecināties, lai līdz 2008.gadam vismaz 40 procenti valdes locekļu būtu sievietes. Pretējā gadījumā kompānijām draud pat slēgšana. Tas ir pirmais šāds likums pasaulē.

2004. gadā grupas "Damageplan" koncerta laikā ASV, Ohaio štatā, uz skatuves tiek nogalināts grupas ģitārists Daimbegs Darels Abots.

2003. gadā 84 gadu vecumā mirst Kubas pianists Rubens Gonsaless, kurš kļuva slavens, spēlējot "Buena Vista Social Club".

2000. gadā Libāna un Irāka vienojas par sava caur Sīriju vedošā naftas vada atkalatvēršanu pēc 20 gadu dīkstāves.

1999. gadā zvērināto tiesa Tenesī štatā nolemj, ka 1968.gadā notikusī prominentā cilvēktiesību aktīvista Mārtina Lutera Kinga slepkavība bija sazvērestības rezultāts, nevis vientuļa uzbrucēja roku darbs.

1995. gadā Ķīna sešus gadus vecu zēnu pasludina par Pančenlamu, cenšoties piespiest tibetiešus viņu pieņemt kā Tibetas budisma otro augstākā ranga garīdznieku un neatzīt trimdā dzīvojošā Dalailamas iecelto Pančenlamu. Par Dalailamas izraudzītā zēna un viņa ģimenes likteni kopš tā laika nekas nav zināms.

1995. gadā Kremlis vienojas ar separātisko Čečenijas valdību par speciāla statusa piešķiršanu šai republikai, tomēr to saglabājot Krievijas Federācijā.

1991. gadā Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas līderi izveido Neatkarīgo Valstu Sadraudzību (NVS).

1989. gadā Austrumvācija sāk izmeklēšanu korupcijā pret bijušo Komunistiskās partijas vadītāju Ērihu Honekeru un pieciem citiem bijušajiem līderiem.

1987. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans un padomju līderis Mihails Gorbačovs paraksta vienošanos par visu vidēja un tuva rādiusa kodolraķešu iznīcināšanu.

1980. gadā garīgi nelīdzsvarots fans Marks Deivids Čepmens Ņujorkā uz ielas nošauj Džonu Lenonu, kurš ar sievu Joko Ono atgriezās mājās no ierakstu studijas.

1978. gadā mirst Golda Meira, kas bija pirmā sieviete Izraēlas premjerministres amatā.

1976. gadā grupa "Eagles" izlaiž savu slaveno albumu "Hotel California".

1974. gadā referendumā Grieķijā ar lielu pārsvaru tiek noraidīta monarhijas atjaunošana.

1969. gadā netālu no Atēnām vētras laikā nogāžas "Olympic Airways" pasažieru lidmašīna, un bojā iet 93 cilvēki.

1966. gadā vairāk nekā 200 cilvēki iet bojā, kad vētras laikā nogrimst Grieķijas prāmis "Heraklion".

1966. gadā 28 pasaules valstis, ieskaitot ASV un PSRS, vienojas par kodolieroču aizliegšanu kosmosā.

1949. gadā ķīniešu nacionālisti aizbēg no kontinentālās Ķīnas, pārvietojot savu galvaspilsētu uz Taivānu.

1942. gadā nacistiskās Vācijas SS organizē pēdējo Ternopiles ebreju deportāciju uz Belžecas nāves nometni, uz kurieni nosūta 1400 ebrejus. "Gestapo" priekšnieks Hermans Millers uzņemas atbildību par ebreju masu slepkavībām Ukrainas rietumos.

1941. gadā nepilnas astoņas stundas pēc Japānas trieciena Pērlhārborai japāņi iebrūk Lielbritānijas pārvaldītajā Honkongā.

1941. gadā nākamajā dienā pēc Japānas spēku pēkšņā trieciena amerikāņu flotei Pērlhārborā ASV un Lielbritānija piesaka karu Japānai. Karu Japānai piesaka arī Nīderlande un Ķīnā bāzētā Korejas pagaidu valdība, kas pārstāv Japānas kopš 1910.gada okupētās Korejas tautu.

1941. gadā nacisti okupētajā Polijā atver Čelmnas nāves nometni, kas ir pirmā nometne, kas veidota cilvēku masveida iznīcināšanai. Tajā cilvēku nogalināšanai pirmo reizi tiek izmantotas gāzes kameras.

1940. gadā Vācijas bumbvedēji naktī aktīvi bombardē Londonu, nodarot pirmos nopietnos kara postījumus parlamenta apakšnamam un Taueram.

1907. gadā mirst Zviedrijas un Norvēģijas karalis Oskars II, kas valdīja no 1872.gada. Tronī kāpj viņa dēls Gustavs V.

1904. gadā Karls Hermans fon Rozens dibina Dānijas Jauno konservatīvo partiju, kas joprojām darbojas un ir vecākā politiskā jauniešu kustība Dānijā un viena no vecākajām pasaulē.

1881. gadā teātra "Ring" ugunsgrēkā Vīnē iet bojā vismaz 620 cilvēki un vairāki simti tiek ievainoti.

1854. gadā pāvests Pijs IX izsludina dogmu par nevainīgo ieņemšanu, kas noteic, ka Dievmāte Marija ir dzimusi šķīsta.

1609. gadā savu lasītavu Milānā atver "Biblioteca Ambrosiana", kas kļūst par otro publisko bibliotēku Eiropā.