12. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē`

Jubilāri Latvijā

1990. gadā Laura Dreiže - rakstniece un tulkotāja.

1988. gadā Artūrs Bērziņš - basketbolists.

1981. gadā Raitis Grafs - basketbolists.

1980. gadā Jana Duļevska - aktrise un TV raidījumu vadītāja.

1964. gadā Ina Gudele - bijusī īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās; no darba aizgāja pēc skandāla ar zemeņu torti.

1959. gadā Anna Rancāne - dzejniece.

1957. gadā Dace Lielā - māksliniece, gleznotāja.

1953. gadā Dzintra Šulce - rakstniece.

1951. gadā Haralds Sīmanis - dziesminieks.

1934. gadā Gunārs Duburs - Latvijas Zinātņu akadēmijas Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieks, akadēmiķis.

1910. gadā Ļevs Bukovskis - tēlnieks (miris 1984. gadā).

1890. gadā Jānis Lavenieks - Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Bruņoto vilcienu pulka komandieris (miris 1969. gadā).

Jubilāri pasaulē

1992. gadā Filipi Koutinju - brazīliešu futbolists.

1985. gadā Kendra Vilkinsone - ASV TV personība, modele, rakstniece un uzņēmēja.

1981. gadā Adriana Lima - brazīliešu supermodele.

1979. gadā Djego Milito - argentīniešu futbolists.

1959. gadā Džons Linnels - amerikāņu mūziķis ("They Might Be Giants").

1952. gadā Pīts Ferndons - angļu mūziķis ("Pretenders", miris 1983.gadā).

1951. gadā Breds Delps - amerikāņu dziedātājs ("Boston", miris 2007.gadā).

1950. gadā Vjačeslavs Poluņins - krievu aktieris, režisors, klauns, mīms.

1942. gadā Berts Sakmans - vācu fiziologs, Nobela prēmijas laureāts.

1941. gadā Rojs Hārpers - angļu mūziķis.

1941. gadā Čiks Korea - amerikāņu džeza mūziķis, 22 "Grammy" balvu ieguvējs.

1929. gadā Anna Franka - holokausta upuris, pasaulslavenas dienasgrāmatas autore (mirusi 1945.gadā).

1928. gadā Ričards Šērmans - amerikāņu komponists.

1924. gadā Džordžs Herberts Volkers Bušs - 41. ASV prezidents (miris 2018. gadā).

1915. gadā Deivids Rokfellers - amerikāņu baņķieris.

1908. gadā Otto Skorceni - autstriešu izcelsmes SS virsnieks (miris 1975.gadā).

1902. gadā Norma Šīrera - Kanādā dzimusi Holivudas aktrise (mirusi 1983.gadā).

1899. gadā Frics Alberts Lipmans - amerikāņu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1986.gadā).

1892. gadā Džūna Bārnsa - amerikāņu rakstniece (mirusi 1982.gadā).

1890. gadā Egons Šīle - austriešu mākslinieks (miris 1918.gadā).

1819. gadā Čārlzs Kingslijs - angļu rakstnieks (miris 1875.gadā).

1802. gadā Herieta Martino - britu feministe (mirusi 1876.gadā).

1519. gadā Kosimo I de Mediči - Toskānas lielhercogs (miris 1574.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Brazīlijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiekas ar Riodežaneiro gubernatoru Seržiu di Oliveiru Kabralu Filju un apspriežas par daudzveidīgu sadarbības sakaru nodibināšanu starp Latviju un Riodežaneiro.

2006. gadā Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts paraksta rīkojumu par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktora Inta Dāldera atbrīvošanu no ieņemamā amata, izraisot orķestra mūziķu protestus. Pavļuta lēmums par atbrīvošanu motivēts ar "Dāldera nespēju nodrošināt stabilu LNSO darbību un mākslinieciskā vadītāja [Ginta Glinkas] darba apstākļus". Dālderim arī inkriminē "vienpersonisku un nekoleģiālu māksliniecisko jautājumu izlemšanu". Līdz ar to Dāldera atbrīvošana no amata "ir juridiski pamatota ar darba devēja uzticības zaudēšanu".

2005. gadā apmēram 50 starptautiskā kurjerdienesta "TNT Latvija" darbinieki un viņu ģimenes, kā arī kompānijas sadarbības partneri dodas gājienā "Uzvarēt badu: gājiens pāri pasaulei". Gājienu organizē Apvienoto Nāciju Pasaules pārtikas programma (WFP) sadarbībā ar starptautisko kurjerdienestu TNT. Šādi gājieni un ziedojumu vākšanas akcijas tieši šajā dienā norisinās 70 pasaules valstīs. No katra gājiena dalībnieka tiek iekasēta dalības maksa trīs lati. Iegūtā nauda tiek ziedota ANO Pasaules pārtikas programmai. Ziedojumi no Latvijas nonāk Skolu bērnu pārtikas programmas misijai Tanzānijā.

2003. gadā Ventspilī atklāj jauno dzelzceļa mezglu - vagonu šķirošanas parku "Jūras parks".

2003. gadā Saeima vienprātīgi pieņem likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni tika atzīta aktrise Aurēlija Gumauskiene (Anužīte).

2002. gadā Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot AS "Staburadze" padomes priekšsēdētāja Gisli Reinisona sūdzību par Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu, ar kuru Reinisonam par pienākumu uzlikts atpirkt akcijas no uzņēmuma mazajiem akcionāriem, šo sūdzību noraida.

2002. gadā stājas spēkā 9.maijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību", kas paredz līdz 2003.gada 31.martam nepiemērot Krimināllikumā paredzēto soda veidu - arestu.

2001. gadā par nelietderīgi izsaimniekotiem kredīta līdzekļiem Pašvaldību kreditēšanas un kontroles padome aptur kredīta galvošanu Limbažu pilsētas domei siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai, kā arī galvojumu Pasaules Bankas kredītam Limbažu 1.vidusskolas rekonstrukcijai.

2001. gadā ceļā dodas starptautiska zinātnieku ekspedīcija, kas ar rekonstruēto vikingu laikmeta kuģi "Aifur" devās pa Daugavu izpētīt seno vikingu ceļus un Daugavas ielejas pieminekļus. Ekspedīcijas komandā ir zinātnieki no Zviedrijas, Latvijas un Baltkrievijas, kuri no Suražas Baltkrievijā līdz Rīgai ar kuģi "Airfur" veica vairāk nekā 700 kilometrus. Ekspedīcijas mērķis bija gūt praktiskas zināšanas par gariem upju ceļojumiem un kā arheoloģisks eksperiments, gan arī kā akcija, kas ļauj Baltijas reģionam apjaust kopējo kultūras mantojumu.

2001. gadā Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijas zālē notiek Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas 20.sinode.

2001. gadā Latvijas piena ražotāju asociācijas biedri dibina piena ražotāju asociācijas Vidzemes nodaļu, kurā var iestāties visi piena ražotāji - gan saimnieki, kuriem ganāmpulkā ir simt govis, gan tie, kuriem ir tikai dažas piena devējas.

2001. gadā interneta pakalpojumu sniedzējfirma "LATNET" atklāj pirmo Latvijas mākslas veikalu internetā un prezentē tā interneta mājaslapu – "www.ambersea.lv". Tajā atrodamas Latvijas vadošo mākslinieku - gleznotāju, tekstilmākslinieku, keramiķu, fotogrāfu darbu ekspozīcijas. Līdzās tradicionālajai mākslai ir pārstāvētas arī digitālā māksla.

2000. gadā Kurzemes apgabaltiesa atzina bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma "Liepājas narkoloģiskā slimnīca" maksātnespēju. Slimnīcas lielākie kreditori ir Valsts Ieņēmumu dienests un maksātnespējīgā AS "Liepājas siltums". Kreditoru parāds kopā ar sodanaudām un kavējuma naudām sasniedza 90 000 latu.

2000. gadā pie Latvijas vēstniecības Krievijā Krievijas komunistiskās jauniešu organizācijas pārstāvji piketēja pret fašismu Latvijā. Piketā piedalījās 25 jaunieši, kuri rokās turējuši tradicionālos pret Latviju vērstus lozungus "Nē - Latvijas fašismam!", "Embargo tirdzniecībai ar Latviju!". Piketu pārtrauca Krievijas milicija brīdī, kad divi jaunieši mēģināja samīdīt Latvijas karoga imitāciju.

2000. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē Somijas Republikas ārlietu ministrs Erki Tuomioja.

1999. gadā Jaunās partijas priekšsēdētājs Raimonds Pauls, līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Silvija Dreimane pēc Lietuvas partijas "Jaunā savienība" uzaicinājuma oficiālā vizītē apmeklē Viļņu, lai parakstītu sadarbības līgumu.

1999. gadā Liepājas teātrī notiek mūzikla "Kaupēn, mans mīļais!" pirmizrāde, kas ir stāsts par 20.gadu bēdīgi slaveno lielceļa laupītāju Kaupēnu. Mūzikla libreta autore ir dzejniece Māra Zālīte, komponists - Jānis Lūsēns, režisors - Valdis Lūriņš. Izrādē piedalās rokgrupa "Līvi". Galvenās lomas mūziklā atveido arī grupas "Tumsa" solists Mārtiņš Freimanis, Inese Caune, Zigfrīds Muktupāvels, Ivars Stonins un Inga Martinsone. Kopā iestudējumā ir vairāk nekā 40 lomas, kurās darbojās Liepājas teātra aktieru un studijas audzēkņi. Izrāde gūst milzīgu skatītāju atsaucību un to uz Liepājas teātra skatuves izrāda vairākus gadus.

1999. gadā notiek Tautas saskaņas partijas kongress, kurā par partijas priekšsēdētāju atkārtoti tiek ievēlēts Jānis Jurkāns un par partijas priekšsēdētāja vietnieku - Jānis Urbanovičs.

1998. gadā, lai pilnveidotu norēķinu veikšanu un Latvijas Bankas klīringa sistēmā uzsāktu elektronisko maksājumu dokumentu apstrādi, tādējādi nodrošinot automatizētu maksājumu apstrādi, Latvijas Bankas valde apstiprina "Latvijas Bankas starpbanku norēķinu veikšanas noteikumus".

1997. gadā firma "Baltijas autobusu līnijas" atklāj jaunu pasažieru autobusu reisu starp Rīgu un Maskavu.

1996. gadā stājas spēkā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas muitas dienestu vienošanās, kas paredz uzrādīt muitniekiem citu valstu muitas deklarāciju kopijas, pārvadājot preces no vienas Baltijas valsts uz otru.

1995. gadā pēc 55 gadu pārtraukuma Rīgas pilī tiek atjaunota Valsts prezidenta rezidence.

1995. gadā Luksemburgā Baltijas valstu ārlietu ministri paraksta asociācijas līgumus (Eiropas līgumus) ar Eiropas Savienību.

1990. gadā Anatolijs Gorbunovs uzstājas PSRS Federācijas padomes sēdē un uzaicina sākt oficiālas sarunas līguma noslēgšanai par Latvijas valstiskās suveneritātes pilnīgas īstenošanas pārejas perioda tiesisko statusu. Mihails Gorbačovs pirmoreiz paziņo, ka mērķis varētu būt suverēnu valstu savienība, un izsaka priekšlikumu uz sarunu laiku iesaldēt suveneritātes deklarāciju.

1947. gadā 70 gadu vecumā mirst mūzikas pedagogs, komponists un diriģents Jāzeps Mediņš.

1921. gadā ūdenī tiek nolaists pirmais Latvijas Kara flotes kuģis "Virsaitis", kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas.

1522. gadā Sv.Pētera baznīcā Rīgā notiek reformācijas piekritēja Andreasa Knopkena disputs ar franciskāņu mūkiem. Tā ietekmē jaunās mācības piekritēju skaits turpina augt.

Notikumi pasaulē

2016. gadā islāmticīgā afgāņu izcelsmes ASV pilsoņa Omara Matīna sarīkotā apšaudē geju klubā Orlando, ASV, tiek nogalināti 49 cilvēki. Tas ir asiņainākais šāda veida noziegums ASV mūsdienu vēsturē.

2015. gadā Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku sākas vēsturē pirmās Eiropas spēles.

2007. gadā ANO kara noziegumu tribunāls piespriež bijušajam etnisko serbu nemiernieku spēku līderim Horvātijā Milanam Martičam 35 gadu cietumsodu par noziegumiem, kas pastrādāti 20.gadsimta deviņdesmito gadu sākumā.

2006. gadā 82 gadu vecumā mirst kanādiešu laikrakstu magnāts Kens Tompsons, kurš palīdzēja reformēt sava tēva impēriju, padarot to par pasaules lielāko elektronisko izdevēju "Thompson Corporation".

2005. gadā Kuveitā pirmā sieviete kļūst par ministri, kad par plānošanas ministri tiek iecelta sieviešu tiesību aktīviste Masuma al Mubaraka.

2003. gadā 87 gadu vecumā mirst viena no Holivudas "zelta ēras" spožākajām zvaigznēm - Gregorijs Peks, starp kura slavenākajām filmām ir "To Kill a Mockingbird", "Moby Dick" un "Cape Fear".

2001. gadā Maķedonija atsakās no divus gadus ilgajām diplomātiskajām attiecībām ar Taivānu un atjauno attiecības ar Ķīnu.

2000. gadā Itālijas policija arestē divus vīriešus, kuri no Francijas kontrabandas ceļā ieveda 1,1 tonnu hašiša, to paslēpjot arbūzos. Aizturētie15 metrus garajā kravas automašīnā iekrāva tūkstošiem augļu, ieskaitot dažus sapuvušus arbūzus, cerot apmuļķot policijas suņus. Policijai bija vajadzīgas vairākas stundas kravas izkraušanai, kurā atrasto narkotiku tirgus vērtība bija aptuveni 1,2 miljoni dolāru.

2000. gadā, apvienojoties Igaunijas Tautas savienībai, Igaunijas Lauku apvienībai un Pensionāru un ģimeņu partijai, Igaunijā tiek nodibināta lielākā partija valstī. Jaunajā uz lauku iedzīvotājiem orientētajā partijā ir 5340 biedru. Par jaunās partijas priekšsēdētāju ievēl kādreizējo vides ministru Villu Reiljans, bet par goda priekšsēdētāju – bijušo Augstākās padomes priekšsēdētāju Arnoldu Rītelu.

2000. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins Čečenijas musulmaņu augstāko garīdznieku - muftiju Ahmadu Kadirovu ieceļ par Čečenijas administrācijas vadītāju. Kadirovs ir pirmais prokrieviski noskaņotais etnisko čečenu līderis kopš 1996.gada, kad toreizējam Maskavas ieceltajam vadītājam Doku Zavgajevam nācās no Čečenijas bēgt. Līdz tam Maskavu Groznijā pārstāvēja Krievijas valdības pilnvarotais pārstāvis Čečenijā Nikolajs Košmans.

1999. gadā Krievijas karaspēks ieiet Kosovā un okupē daļu Prištinas lidostas. Vēlāk Kosovā ieiet arī NATO spēki.

1991. gadā pirmajās tiešajās Krievijas prezidenta vēlēšanās Boriss Jeļcins pieveic komunistu izvirzītos konkurentus.

1991. gadā NBA leģenda Maikls Džordans pirmo reizi aizved savu komandu Čikāgas "Bulls" līdz NBA čempionu titulam.

1990. gadā Krievijas parlaments oficiāli pasludina Krievijas suverenitāti.

1987. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans publiski aicina PSRS līderi Mihailu Gorbačovu nojaukt Berlīnes mūri.

1987. gadā bijušajam Centrālāfrikas Republikas imperatoram Žanam Bedelam Bokasam tiek piespriests nāvessods par viņa 13 gadus ilgās valdīšanas laikā pastrādātajiem noziegumiem.

1976. gadā Urugvajas bruņotie spēki apvērsumā gāž prezidentu Huanu Mariju Bordaberiju, kura vietā stājas Alberto Demičelli.

1975. gadā tiesa atzīst Indijas premjerministri Indiru Gandiju par vainīgu korupcijā, organizējot savu veiksmīgo 1971.gada vēlēšanu kampaņu. Gandija atsakās atkāpties no amata un izsludina valstī karastāvokli, kad viņas varu sāk apdraudēt masu demonstrācijas.

1964. gadā melnādaino tiesību aktīvists Nelsons Mandela DĀR tiesā tiek atzīts par vainīgu pret valdību vērstā sabotāžā un viņam tiek piespriests mūža ieslodzījums.

1957. gadā mirst amerikāņu džeza mūziķis Džimmijs Dorsijs.

1944. gadā ķīniešu komunistu līderis Mao Czeduns paziņo, ka atbalstīs nacionālistu līderus karā pret Japānu.

1943. gadā nacistiskā Vācija likvidē Berežanu ebreju geto Ukrainas rietumos, masu kapā nogalinot 1180 ebrejus.

1940. gadā Otrajā pasaules karā 13 000 britu un franču karavīru padodas feldmaršala Ervina Rommela vadītajam Vācijas karaspēkam.

1935. gadā Bolīvija un Paragvaja paraksta miera līgumu, noslēdzot Čako karu - trīs gadus ilgu konfliktu par Čako reģionu.

1902. gadā Austrālijā tiek piešķirtas vēlēšanu tiesības sievietēm, izņemot aborigēnietes.

1899. gadā Tornado ASV Viskonsinas štatā aiznes 117 cilvēku dzīvības un ievaino vēl apmēram 200.

1898. gadā Filipīnas pasludina neatkarību no Spānijas.

1889. gadā dzelzceļa katastrofā Ziemeļīrijā iet bojā 78 cilvēki. Tolaik tā bija traģiskākā dzelzceļa katastrofa Eiropā.

1885. gadā slepkavības lietas izskatīšanas laikā Francijā sabrūk tiesas ēkas jumts un bojā iet 30 cilvēki.

1830. gadā sākas Francijas kolonizācija Alžīrijā, kad 27 kilometrus uz rietumiem no Alžīras krastā izsēžas 34 000 franču karavīru.

1429. gadā Žanna d'Arka pirmo reizi ved cīņā franču armiju Žargo kaujā un ieņem gan Žargo pilsētu, gan sagūsta angļu komandieri, Safolkas hercogu Viljamu de la Poulu.