Stiprais dzimums. Seriāla "Maid" recenzija
foto: ddp/LMKMEDIA Ltd. / Vida Press
Kadrs no seriāla "Maid".
TV

Stiprais dzimums. Seriāla "Maid" recenzija

Jānis Pomjē

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

Skaudrais "Netflix" miniseriāls "Maid" ("Kalpone") šogad izpelnījās "Zelta globusa" nominācijas trīs kategorijās.

Stiprais dzimums. Seriāla "Maid" recenzija...

Beidzamajos gados tēmu par vardarbību pret sievieti ģimenē arvien vairāk aktualizē ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā, kur bieži ir cieņā īstas problēmas paslaucīt zem tepiķa, tā vietā satraucoties par pilsētu rotājumiem.

Nepatīkama, tomēr tematiska sakritība «Netflix» seriāla sakarā ir tā, ka vietējo informācijas telpu svaigi kā šokējusi jaunas sievietes atzīšanās. Kāda jauna un ambicioza mākslas apskatnieka draudzene nākusi klajā ar pieredzes stāstu un fotogrāfijām par to, kā viņu regulāri iekaustījis un pazemojis partneris. Izrādās, vīrieši sit sievietes ne tikai sabiedrības marginālu slāņu ģimenēs. To dara arī puisis, kuru mediji vēl nesen pozicionēja kā jauno intelektuāli un kurš bez mitas zīmējās mākslas un kultūras pasākumos. Šis fons seriāla «Kalpone» skatīšanos padara vēl aktuālāku un tuvāku. Balvu aspekts nostājas otrajā vai pat trešajā plānā. Protams, kāds varētu iebilst: «Tas neattiecas uz seriālu!» Tomēr attiecas gan. «Kalpone» ir īsās formas seriāls, kura autoriem sociālais vēstījums sabiedrībai, iespējams, ir vēl svarīgāks nekā tā mākslinieciskās kvalitātes vai oriģinalitāte. Ne velti pirmās sērijas viens no beigu titriem skatītājus informē, kur pēc palīdzības vai padoma vērsties no vardarbības ģimenē cietušajām.

«Kalpones» sižets vēsta par jauno māmiņu Aleksu, kura Amerikas provincē dzīvo treilerī un kādā naktī gandrīz bez mantām un ar meitiņu Mediju uz rokām aizbēg no sava destruktīvā partnera Šona. Viņa ir bez naudas, viņai nav arī tuva cilvēka, pie kā vērsties pēc atbalsta. Aleksa atrod darbu kā apkopēja jeb kalpone (ar ļoti neizdevīgiem darba nosacījumiem), kā arī saņem sociālās darbinieces padomu doties uz patvērumu sievietēm, kuras cietušas no vardarbības. Tomēr Aleksa protestē, ka tas nav domāts viņai, jo Medijas tēvs nav sitis ne viņu, ne Mediju. Šons ir metis traukus pret sienu blakus viņai, kliedzis un pazemojis viņu, bet tā taču nav īsta vardarbība. Nav iemesla vērsties policijā vai uzskatīt to par vardarbību. Tā kā galvenajai varonei nav, kur pārlaist nakti, viņa nonāk šajā patvērumā, lai pamazām pati apjaustu un nosauktu īstajos vārdos to, kas ar viņu ir noticis. Tā mēs seriāla gaitā ar Aleksu aizvadīsim visu viņas meitas trešo dzīves gadu. Viņa mazgās dzīvokli kašķīgai bagātniecei, mēģinās uzsākt savu neatkarīgu dzīvi un centīsies satuvināties ar vecākiem. Aleksas tēvs, izbijis alkoholiķis, bet tagad grēkus nožēlojošs kārtīgs kristietis, piedāvā meitai pajumti, bet māte māksliniece, kura īsti nav pa pilnu rubli, vienmēr dod priekšroku laika pavadīšanai ar savu kārtējo sirdsāķīti, nevis meitu.

Nekur nepazūd arī Šons, kurš sola laboties, uzsākt rehabilitāciju no alkohola, bet, saņemot pirmos Aleksas atraidījumus, ierauj viņu tiesas zālē un ASV birokrātijas labirintos. Tam visam pa vidu Aleksai, lai tiktu pāri psiholoģiskajām traumām, būs jāatzīst, ka arī viņa ir vardarbības upuris, lai gan viņai uz ādas nav neviena ziluma.  

Ciešanu porno

No vienas puses, protams, jāatzīst, ka «Kalpone» nebūs pārsteigums vai medusmaize seriālu gardēžiem nedz vizuālā, nedz saturiskā ziņā. Sižetu risinot, autori gan brīžiem rotaļājas ar Aleksas pasaules skatījumu. Montāžā veikli tiek pretnostatīts tas, kā galvenā varone uztver situāciju, un kas tajā patiešām reāli notiek. Tomēr arī šie brīži ir gana tieši un mazliet skatītājam baksta ar pirkstu acī par to, kas ir jāsaprot.

Tajā pašā laikā «Kalpone» varētu būt tas retais gadījums, kad gribas piedot autoriem, jo viņi neatlaidīgi visu desmit sēriju garumā skaidro pasaulei ģimenes vardarbības anatomiju. Iespējams, kādam šis stāsts atver acis uz psiholoģiski sarežģītajiem mehānismiem, kā paši tuvākie cilvēki viens otram nodara pāri. Iespējams, tas kādai līdzīgai sievietei kā Aleksa var palīdzēt pateikt «stop!», pirms kļūst par vēlu.

Sociālais vēstījums seriālā viscaur likts daudz augstāk nekā jebkāds cits filmas aspekts. Problēma ir «Netflix» seriālu 10 sēriju standarts. «Kalpones» stāsts šķiet nevajadzīgi izstiepts šādai hronometrāžai, un ilgajās stundās, iegrimstot pavisam sīkās detaļās, stāsts kopumā zaudē spēku un potenciālu spēcīgākam emocionālam pārdzīvojumam. Var pārmest arī regulāro didaktiskumu un mazliet pamācošo toni. Lai kāds arī būtu seriāla sociālais mērķis, tam tomēr nevajadzētu līdzināties izglītojošam bukletam. Ja autoru kolektīvs vairāk uzticētos skatītāju inteliģencei un spējai pašiem saprast uz ekrāna notiekošo, būtu bijusi iespēja nonākt pie daudz interesantākām pārdomām un seriāla pēcgaršas.

Galvenā varone Aleksa nepārtraukti tiek sviesta jaunos finansiālos pārbaudījumos vai emocionālās atklāsmēs pašai par sevi un apkārtējiem cilvēkiem. Tas notiek ar tādu regularitāti, ka kādā brīdī sāk zust līdzpārdzīvojums. Šur tur kritikās par «Kalponi» pazib žargoniskais un nedaudz vulgārais žanra apzīmējums misery porn, kuru aptuveni atļaušos tulkot kā ciešanu porno. Ar nedaudz nievājošo apzīmējumu bieži saprot filmas vai literatūru, kas mūs ieved nomācošā, depresīvā vidē, kur varonim ir nebeidzami daudz smagu pārbaudījumu, kuri cieši saistīti ar sociālām problēmām.

Zināmā mērā «Kalponei» piespraust šādu birku ir visnotaļ trāpīgi, lai gan to skatītāju sirdsmieram, kas negrib uzņemt pārlieku daudz ciešanu no ekrāna, jāsaka, ka smagums seriālā regulāri tiek atšķaidīts ar amerikānisko spēju uz visu paskatīties ar nedaudz sīrupainu vieglumu. Vai tas ir pluss vai mīnuss? Tas jau laikam ir gaumes jautājums.

Sieviešu spēks

«Kalpone» pārliecinoši mums vēsta, ka stiprais dzimums uz šīs planētas ir sievietes. Tas izpaužas ne tikai seriāla sižetā, bet arī tajā, ka to slavas saulītē ir izvedušas divas galvenās aktrises. Trīs «Zelta globusa» nominācijas ir iegūtas labākā TV miniseriāla kategorijā kā labākajai galvenās lomas atveidotājai un labākajai otrā plāna aktrisei.

Galvenās lomas atveidotāja Margareta Kvallija ekrānā ir gandrīz visās 10 sērijās. Kvallija jau paguvusi nospēlēt dažas zīmīgas lomas filmās (izceltu pustrakās stopētājas lomu Tarantino filmā «Reiz Holivudā»), tāpēc viņa pamatoti guvusi iespēju sevi nodemonstrēt apjomīgā un sarežģītā lomā, šo iespēju izmantojot brīnišķīgi. Nebūt nav viegli ar savu apmulsušo acu skatienu nodemonstrēt Aleksas tēla nepārtrauktās pretrunas starp to, ka viņa ir traumēta, tomēr noliedz jebkādu vardarbību. Kvallija šajā lomā nav tikai mūžīgā cietēja. Viņa ir arī vecāku mīlestību meklējoša, brīžiem asprātīga un smaidīga, emocijām un sapņiem bagāta cilvēciska būtne.

Citādi ir ar 90. gadu kinodīvu Endiju Makdauelu, kura nu jau ir sirma, bet ne mazāk šarmanta. Sākumā viņa šķiet par nedaudz karikatūristisks, trakas hipiju mātes tēls, tomēr seriāla gaitā viņas savādības izgaismojas, atklājot to iemeslus. Makdauelas un Kvallijas tandēms aizved «Kalpones» ne tikai līdz augstākajai iespējamajai miniseriālu nominācijai, bet arī ļauj skaudro tēmu atklāt plašāk. «Kalpone» ne tuvu nav labākais gada miniseriāls un savā sižetā ritējumā pārāk bieži kaut kur tūļājas, tomēr apspriestajam partnerattiecību vardarbības tematam tas pieiet tik rūpīgi, dziļi un no visas sirds, ka beigu beigās spēj atbruņot un aizkustināt arī skeptiskākus skatītājus.


MAID

NETFLIX / no 2021. gada 1. oktobra

Producē: NETFLIX.

Pirmā sērija: 2021. gada 1. oktobrī.

Sēriju skaits: 10.

Scenārija autors: Mollija Smita Melcera.

Režisors: Džons Vells, Helēna Šeivera un citi.

Lomās: Margareta Kvallija, Endija Makdauela, Niks Robinsons un citi.