10. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1979. gadā Evija Ansonska - sabiedrisko attiecību speciāliste.

1978. gadā Imants Strads - Valmieras Drāmas teātra aktieris.

1974. gadā Jānis Kļaviņš - motokrosists.

1961. gadā Filips Kļaviņš - zvērināts advokāts.

1959. gadā Gunvaldis Vēsmiņš - Liepājas uzņēmējs, LSEZ SIA "LASKANA" valdes priekšsēdētājs.

1956. gadā Ziedonis Caune - bijušais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.

1955. gadā Aleksejs Naumovs - mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors, profesors.

1953. gadā Raitis Šauriņš - bijušais "Ventspils tirgus" valdes priekšsēdētājs.

1927. gadā Olafs Gūtmanis - rakstnieks, dzejnieks.

Jubilāri pasaulē

1972. gadā Tomass Alsgārds - slēpotājs.

1964. gadā Breds Robertss - kanādiešu dziedātājs ("Crash Test Dummies").

1959. gadā Maurizo Sarri - itāliešu futbola treneris.

1956. gadā Šona Kolvina - amerikāņu dziedātāja.

1949. gadā Linda Lavleisa - amerikāņu pornoaktrise ("Deep Throat", mirusi 2002.gadā).

1949. gadā Džordžs Formens - amerikāņu bokseris.

1945. gadā Rods Stjuarts - angļu dziedātājs.

1938. gadā Donalds Knuts - amerikāņu matemātiķis un datorzinātnieks.

1936. gadā Roberts Vilsons - amerikāņu fiziķis un radio astronoms, Nobela prēmijas laureāts.

1934. gadā Leonīds Kravčuks - Ukrainas politiķis.

1916. gadā Sūne Bergstrems - zviedru bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2004.gadā).

1903. gadā Voldemars Veli - igauņu cīkstonis, 1928. gada olimpiskais čempions (miris 1997.gadā).

1887. gadā Robinsons Džeferss - amerikāņu dzejnieks (miris 1962.gadā).

1883. gadā Aleksejs Tolstojs - krievu rakstnieks (miris 1945.gadā).

1769. gadā Mišels Nejs - franču maršals (miris 1815.gadā).

1729. gadā Lacāro Spalancāni - itāliešu biologs (miris 1799.gadā).

1638. gadā Nikolass Steno - holandiešu ģeologs, anatomijas un ģeoloģijas pionieris (miris 1686.gadā).

1607. gadā Isāks Žogs - franču jezuītu misionārs (miris 1646.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā 21 no 23 meteoroloģisko novērojumu stacijām visā Latvijā reģistrēta to vēsturē augstākā janvāra gaisa temperatūra. Pilnīgi visās stacijās novērotā gaisa temperatūra pārsniegusi 10.janvāra temperatūras rekordu. Plus 10,6 grādi reģistrēti Jelgavā, plus 10,5 grādi - Bauskā, plus 10,4 grādi - Dobelē un Skrīveros. Rīgā novērotā gaisa temperatūra ir plus 10,2 grādi.

2007. gadā Latvijas Infektoloģijas centrā svinīgi sāk Infekcijas slimību nodaļas jaunās ēkas būvniecību.

2007. gadā savu darbu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja amatā sāk Olita Magone.

2006. gadā "Lielā mūzikas balva 2005" par mūža ieguldījumu piešķirta operdziedātājam Kārlim Zariņam un komponistam Tālivaldim Ķeniņam.

2006. gadā Latvijas un Igaunijas satiksmes ministriju pārstāvji paraksta vienošanās protokolu par pasažieru satiksmes atjaunošanu starp Valku un Valgu. PHARE 2002.gada programmas "Baltijas jūras reģiona sadarbības programma Latvijai" projektā "Pārrobežu infrastruktūras attīstība Valkā - Valgā" tika iegādāts autobuss un izstrādāts maršruts un laika grafiki, lai izveidotu autobusu satiksmi starp Valku un Valgu.

2005. gadā uz pirmo sēdi pulcējās Enerģētiskās krīzes centrs ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa (JL) vadībā. 9.janvārī valdība ārkārtas sēdē pēc gandrīz divas stundas ilgas iepazīšanās ar informāciju par vētras nodarītajiem postījumiem Latvijā izsludināja enerģētisko krīzi. Enerģētikas krīze ir periods, kad enerģijas vai kurināmā piegāde elektroapgādes uzņēmumiem vai enerģijas lietotājiem ir apdraudēta vai traucēta tādā apjomā, ka šie apdraudējumi vai traucējumi nav laikus prognozējami un novēršami ar saimnieciskās darbības metodēm.

2005. gadā Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā sāk darboties Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra punkts.

2003. gadā par "Jaunatnes sabiedrisko organizāciju 2002" tiek atzīta Latvijas Zemessardzes Jaunsardzes kustība.

2002. gadā Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) tiek parakstīts vienošanās protokols starp LOK, Latvijas Pašvaldību sporta padomi, Latvijas Sporta federāciju padomi un SIA "Sporta sacensību aģentūra" par kompleksas sporta sacensību sistēmas izveidi - Latvijas sporta spēlēm. Vienošanās protokolu paraksta LOK prezidents Vilnis Baltiņš, Latvijas Pašvaldību sporta padomes prezidents Ilmārs Meluškāns, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Andris Kalniņš un "Sporta sacensību aģentūras" direktore Anitra Eiklone.

2001. gadā "Parekss banka" svinīgi slēdz pirmo valūtas maiņas punktu bijušajā PSRS, kas atrodas Rīgā, Centrālās dzelzceļa stacijas Piepilsētas pasažieru zālē.

2000. gadā notiek Latvijas juristu trešais forums "Par eiropeiski tiesisku vidi Latvijā".

2000. gadā Varšavā starp Lietuvas "Baltijos TV", Igaunijas "TV 1", Latvijas Neatkarīgo televīziju un lielāko Polijas telekompāniju "Polsat" tiek parakstīts līgums par Baltijas valstu televīziju koncerna "Baltic Network" izveidošanu.

1999. gadā savu skanēšanu "Latvijas Radio" pārtrauc raidījums "Vecais ratiņš". Raidījums "Vecais ratiņš" savu skanējumu "Latvijas Radio" sācis 1989.gada janvārī, un tā vadītāji bija Viola Lāzo un Kārlis Vahšteins.

1998. gadā notiek AS "Latvijas balzams" 25% akciju paketes izsole. AS "Latvijas balzams" nedalāmo akciju paketi - 25% jeb 1 449 225 akcijas - nopērk AS "Rīgas vīni".

1994. gadā, pārņemot Krievijas armijas īpašumu, izraisās incidents, kura laikā Vidzemes priekšpilsētas tautas deputātu padomes priekšsēdētājs Andrejs Ručs dod rīkojumu aizturēt un nogādāt līdz Latvijas robežai divus Krievijas armijas ģenerāļus. Pēc divām dienām Ārlietu ministrija atvainojas Krievijai par incidentu.

1991. gadā Rīgā pie Ministru Padomes ēkas notiek nesankcionēts mītiņš, kurā piedalās ap 10 000 cilvēku, pieprasot valdības atkāpšanos. Uzklausīt mītiņotāju prasības uz ēkas kāpnēm iznāk premjers Ivars Godmanis. Viņu sagaida ar svilpieniem un bļāvieniem, neļaujot runāt. Mēģinājumu iekļūt Ministru padomē no Ekonomikas ministrijas (tagad Augstākās tiesas) ieejas atvaira milicija.

1919. gadā Japāna ar oficiālu rakstu atzīst Latviju de facto.

1701. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XII pavēl formēt igauņu un latviešu zemessargu bataljonus. No 1701. līdz 1709.gadam Ziemeļu kara laikā zviedru karaspēkā cīnās seši latviešu zemessargu bataljoni.

Notikumi pasaulē

2016. gadā viņsaulē aiziet mūziķis Deivids Bovijs (dzimis 1947. gadā).

2006. gadā tiek paziņots, ka Dienvidkorejas klonēšanas eksperta Hvana Usukas zinātnieku komanda ir piemānījusi divus laikrakstus cilmes šūnu pētījumu jautājumā, tomēr tā ir radījusi pasaules pirmo klonēto suni.

2005. gadā par Ukrainas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju tiek apstiprināts Viktors Juščenko, veicot vēsturisku varas maiņu valstī, ko viņa sāncensis Viktors Janukovičs raksturoja kā "revolūciju".

2004. gadā ASV oficiāli pasludina 13.decembrī sagūstīto bijušo Irākas prezidentu Sadamu Huseinu par ienaidnieku karagūstekni.

2003. gadā Ziemeļkoreja izstājas no līguma par kodolmateriālu neizplatīšanu, apsūdzot ASV centienos gāzt tās politisko sistēmu.

2002. gadā bijusī Bosnijas serbu prezidente Biļana Plavšica brīvprātīgi padodas ANO Hāgas kara noziegumu tribunālam.

2001. gadā darbu sāk interneta enciklopēdijas projekts "Wikipedia", kas sākumā darbojas kā "Nupedia" sastāvdaļa, bet pēc piecām dienām kļūst par patstāvīgu mājaslapu.

1999. gadā tiek demonstrēta pirmā seriāla "Sopranos" epizode.

1996. gadā Jordānijas karalis Huseins dodas pirmajā publiskajā vizītē Izraēlas lielākajā pilsētā Telavivā, ievērojami uzlabojot attiecības starp abām valstīm.

1994. gadā vizītes laikā Ukrainā ASV prezidents Bils Klintons paziņo par vienošanos, saskaņā ar kuru Ukraina atbrīvosies no pasaules trešā lielākā kodolarsenāla.

1990. gadā, apvienojoties "Time Inc" un "Warner Communications Inc.", izveidojas mediju konglomerāts "Time Warner". Tieši pēc desmit gadiem "America Online" iegādājas "Time Warner" par 162 miljardiem dolāru, kas ir lielākā korporatīvā apvienošanās vēsturē.

1989. gadā sākas Kubas karaspēka evakuācija no Angolas.

1984. gadā ASV un Vatikāns nodibina pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības.

1971. gadā mirst Francijas modes dizainere Koko Šanele.

1946. gadā Londonā sākas pirmā ANO Ģenerālās asamblejas sanāksme, kurā pārstāvēta 51 valsts.

1934. gadā nacistiskajā Vācijā tiek giljotinēts Marins van der Lube par Reihstāga nodedzināšanu.

1929. gadā savu slavas gājienu uzsāk Erža komiksu varonis Tintins, kas savas "karjeras" laikā tika publicēts vairāk nekā 200 miljonos komiksu 40 valodās.

1923. gadā Lietuva anektē Mēmeli (Klaipēdu).

1922. gadā par pirmo Īrijas brīvvalsts prezidentu tiek ievēlēts "Sinn Fein" dibinātājs un līderis Arturs Grifits.

1920. gadā darbu sāk Tautu Savienība, kas ratificē Versaļas līgumus, beidzot Pirmo pasaules karu.

1863. gadā tiek atvērta pirmā Londonas metro līnija, kas savieno Pedingtonu un Feringdonstrītu.

1861. gadā Amerikas pilsoņu kara laikā Florida izstājas no ASV.

1810. gadā tiek anulēta Napoleona un Žozefīnas laulība.

1776. gadā Tomass Peins publicē savu pamfletu "Veselais saprāts".

1475. gadā Moldāvijas princis Stefens III Vaslujas kaujā pieveic Osmaņu impērijas spēkus.

1072. gadā normāņu algotņu līderis Robērs Žiskārs ieņem Palermo.

49. gada p.m.ē. Jūlijs Cēzars šķērso Rubikonu, sākot pilsoņu karu Romā.