28. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Pasaules vēsturē šī diena iegājusi ar to, ka pirms 65 gadiem olimpiādē uzvarēja Inese Jaunzeme, pirms 47 gadiem pēdējo reizi uzstājās Džons Lenons, bet pirms 15 gadiem Dienvidāfrikas Republikas parlaments legalizēja homoseksuālistu laulības.
Jubilāri Latvijā
1983. gadā Maija Tīruma-Eihorna - kamaniņu braucēja, 2008. gada Eiropas čempione komandu stafetē.
1983. gadā Jesēnija Volžankina - vieglatlēte.
1964. gadā Valērijs Petrovskis - zvērināts advokāts.
1961. gadā Māris Kučinskis - politiķis, bijušais ministru prezidents.
Māris Kučinskis no šodienas līdz politiskās karjera sākumam atpakaļskatā
1955. gadā Ojārs Spārītis - Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas vēsturnieks, profesors.
1937. gadā Valdis Kaļķis - Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Neorganiskās ķīmijas katedras asociētais profesors.
Jubilāri pasaulē
1984. gadā Marks Andrē Flerī - kanādiešu hokeja vārtsargs, trīskārtējais NHL čempions un 2010. gada olimpiskais čempions.
1980. gadā Stjuarts Teilors - britu futbolists.
1978. gadā Mehdi Nafti - tunisiešu futbolists.
1977. gadā Fabio Groso - itāliešu futbolists, 2006. gada Pasaules kausa ieguvējs.
1967. gadā Anna Nikola Smita - amerikāņu modele (mirusi 2007.gadā).
1962. gadā Džons Stjuarts - amerikāņu komiķis, režisors, producents un TV raidījumu vadītājs.
1962. gadā Mets Kamerons - amerikāņu bundzinieks ("Soundgarden", "Pearl Jam").
1961. gadā Alfonso Kuarons - meksikāņu kinorežisors, divu "Oskara" balvu ieguvējs.
1960. gadā Džons Galjāno - Gibraltārā dzimis britu modes dizainers.
John Galliano – 2013.g. pavasaris/vasara
1959. gadā Džads Nelsons - amerikāņu aktieris.
1950. gadā Rasels Alans Halss - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.
1950. gadā Eds Hariss - amerikāņu aktieris.
1949. gadā Aleksandrs Godunovs - krievu baletdejotājs un aktieris (miris 1995.gadā).
1948. gadā Agņeška Holanda - poļu režisore un scenāriju autore.
1943. gadā Rendijs Ņūmens - amerikāņu komponists.
1915. gadā Evalds Okass - igauņu gleznotājs (miris 2011.gadā).
1908. gadā Klods Levī Stross - franču antropologs (miris 2009.gadā).
1881. gadā Stefans Cveigs - austriešu rakstnieks (miris 1942.gadā).
1829. gadā Antons Rubinšteins - krievu komponists, pianists un diriģents (miris 1894.gadā).
1820. gadā Frīdrihs Engelss - vācu filozofs (miris 1895.gadā).
1792. gadā Viktors Kuzēns - franču filozofs (miris 1867.gadā).
1757. gadā Viljams Bleiks - britu dzejnieks un mākslinieks (miris 1827.gadā).
1681. gadā Žans Kavaljē - franču protestantu nemiernieku līderis (miris 1740.gadā).
1489. gadā Mārgareta Tjūdora - Skotijas karaļa Džeimsa IV sieva (mirusi 1541.gadā).
1118. gadā Manuels I Komnenoss - Bizantijas imperators (miris 1180.gadā).
Notikumi Latvijā
2006. gadā Rīgā sākas NATO valstu sanāksme, kurā pulcējas 26 alianses valstu un valdību vadītāji. Šajā sanāksmē dalībvalstis izvērtē vairākus jautājumus par alianses nākotnes perspektīvām.
2004. gadā mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji nodibina jaunu politisku organizāciju "Mūsu Latvijai". Par jaunās partijas priekšsēdētāju ievēlēts SIA "Leversa" valdes priekšsēdētājs Rihards Jablokovs.
2004. gadā Rīgas rajona pašvaldību pārstāvji nodibina jaunu politisko organizāciju - "Rīgas apriņķa novadu apvienība". Par partijas priekšsēdētāju ievēlēts Ādažu pagasta priekšsēdētājs Normunds Breidaks.
2003. gadā 82 gadu vecumā mirst komponiste Elga Īgenberga.
2002. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā atzīst, ka Latvijas valsts pārkāpusi Aleksandra Laventa tiesības pēc vairākiem Eiropas cilvēktiesību konvencijas pantiem. Latvija pārkāpusi Eiropas cilvēktiesību konvencijā noteiktās tiesības uz brīvību un drošību, konvencijas 5.panta 4.punktu, kas nosaka, ka tiesai jābūt neatkarīgai, objektīvai un izveidotai saskaņā ar likumu, kā arī konvencijas 6.pantu, kas garantē taisnīgu tiesas procedūru. Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī atzīst, ka pārkāpts konvencijas 6.panta 1.punkts par tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu saprātīgā laikā.
1999. gadā Lielajā ģildē notiek demokrātiskās partijas "Saimnieks" 6.kongress, kurā tiek pieņemts lēmums, ka partijas nosaukums turpmāk ir Latvijas Demokrātiskā partija.
1998. gadā notiek Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 4. kongress, kurā par LBAS priekšsēdētāju ievēlē Latvijas arodu savienības "Enerģija" valdes priekšsēdētāja vietnieku Juri Radzeviču.
1983. gadā viņsaulē aiziet dzejnieks Ojārs Vācietis (dzimis 1933. gadā).
1956. gadā šķēpmetēja Inese Jaunzeme XVI olimpiādes spēlēs Melnburnā savu šķēpu aizmet 53,86 metru tālumā. Viņa kļūst par olimpisko čempioni un sasniedz jaunu olimpisko rekordu.
1905. gadā zemnieki aplenc vairāku muižnieku pilis, izceļas vairākas bruņotas sadursmes.
1561. gadā Livonijas ordeņa pēdējais mestrs Gothards Ketlers Viļņā paraksta padošanās līgumu Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam Sigismundam II Augustam.
Notikumi pasaulē
2011. gadā Ēģiptē sākas pirmās parlamenta vēlēšanas kopš ilggadējā prezidenta Hosni Mubaraka gāšanas.
2006. gadā Dienvidāfrikas Republikas parlaments apstiprina likumu, legalizējot homoseksuālistu laulības.
2002. gadā trīs pašnāvnieki uzspridzinās Kenijas pilsētas Mombasas viesnīcā, kurā uzturas daudz izraēliešu. Sprādzienā iet bojā 13 cilvēki - desmit kenijieši un trīs izraēlieši. Kaujinieku izšautas divas raķetes Mombasas lidostā gandrīz trāpa aizlidojošai Izraēlas lidmašīnai ar 261 pasažieriem.
2001. gadā Afganistānas Ziemeļu alianses spēki atkaro no talibu kaujiniekiem Mazāri Šarīfu.
2000. gadā Ukrainas opozīcijas politiķis Aleksandrs Morozs publisko Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas miesassarga Nikolaja Meļņičenko izdarītu audioierakstu, kas liek domāt, ka Kučma kopā ar iekšlietu ministru Juriju Kravčenko un citām valdības amatpersonām plānojis "tikt galā" ar nogalināto žurnālistu Georgiju Gongadzi.
2000. gadā Nīderlandes parlamenta apakšpalāta apstiprina likumu par eitanāzijas legalizēšanu. Augšpalāta likumu apstiprina 2001.gada aprīlī.
1996. gadā Alžīras iedzīvotāji referendumā pārliecinoši nobalso par izmaiņām konstitūcijā, aizliedzot islāmiskās politiskās partijas.
1994. gadā Norvēģijas vēlētāji referendumā nobalso pret iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).
1991. gadā Dienvidosetija pasludina neatkarību no Gruzijas.
1989. gadā Čehoslovākijas parlaments atņem Komunistiskajai partijai tai garantēto varas monopolu.
1982. gadā 88 valstu pārstāvji sapulcējas Ženēvā, lai apspriestos par brīvas tirdzniecības ieviešanu.
1979. gadā Jaunzēlandes aviokompānijas "Air Zealand" lidmašīna lidojumā no Oklendas uz Dienvidpolu ietriecas Erebusa kalnā Antarktīdā. Iet bojā visi 257 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.
1975. gadā Austrumtimora pasludina neatkarību no Portugāles. Deviņas dienas vēlāk salā iebrūk Indonēzijas spēki, pievienojot to savai teritorijai.
1974. gadā Džons Lenons kopā ar Eltonu Džonu uzstājas Medisonskvēra dārzā Ņujorkā, jo zaudēja derībās, ka viņu abu ierakstītā dziesma "Whatever Gets You Thru the Night" 11.novembrī būs ierakstu topu virsotnē. Tā izrādās arī pēdējā Lenona uzstāšanās.
1971. gadā palestīniešu kaujinieku grupējuma "Melnais septembris" locekļi pie viesnīcas Kairā nogalina Jordānijas premjerministru Vasifu Tellu.
1969. gadā "The Rolling Stones" izdod albumu "Let It Bleed".
1962. gadā 82 gadu vecumā mirst bijusī Nīderlandes karaliene Vilhelmīna, kas 1948.gadā atkāpās no troņa par labu savai meitai Juliānai.
1960. gadā Mauritānija iegūst neatkarību no Francijas.
1943. gadā Teherānā tiekas Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils, padomju līderis Josifs Staļins un ASV prezidents Frenklins Rūzvelts, lai lemtu par sabiedroto stratēģiju Otrā pasaules karā un pēckara nākotni.
1942. gadā ugunsgrēkā naktsklubā "Cocoanut Grove" Bostonā, ASV Masačūsetsas štatā, iet bojā 491 cilvēks.
1912. gadā Albānija pasludina neatkarību no Turcijas pēc vairāk nekā 400 gadiem tās pārvaldē.
1905. gadā īru nacionālists Artūrs Grifits Dublinā dibina īru politisko partiju "Sinn Fein".
1843. gadā Lielbritānija un Francija oficiāli atzīst Havaju karalistes neatkarību.
1821. gadā Panama atdalās no Spānijas un pievienojas Lielkolumbijai.
1814. gadā laikraksts "The Times" Londonā pirmo reizi iznāk, izmantojot vācu zinātnieku Frīdriha Kēniga un Andreasa Frīdriha Bauera izgudroto automātisko, ar tvaiku darbināmo presi, kas padarīja laikrakstus pieejamus plašām masām.
1520. gadā Portugāles pētnieka Ferdinanda Magelāna vadītie trīs kuģi izkuģo cauri Dienvidamerikas šaurumam un sasniedz Kluso okeānu, kļūstot par pirmajiem eiropiešiem, kas no Atlantijas okeāna iekuģojuši Klusajā okeānā.