Laimas Vaikules suņi atdusas vienuviet
Dziedātāja Laima Vaikule ir liela dzīvniekmīle. Nesen viņa saviem sekotājiem sociālajos tīklos atklāja, kur ir viņas četrkājaino draugu mūža mājas.
Beidzamo 20 gadu laikā Laimai savs suns vai pat vairāki ir bijuši vienmēr, estrādes zvaigzne un viņas toreiz vēl piecus mēnešus vecais franču buldogs Bučs bija pirmie, pie kuriem vairāk nekā pirms desmit gadiem savā debijas reizē viesojās raidījums "Ķepa uz sirds". Tagad Vaikules sirdi priecīgāku dara Bučs un Emija, bet savus iepriekšējos mīluļus Vaikule apglabājusi Pierīgā, īpaši iekārtotā dzīvnieku kapsētā "Citi medību lauki", raksta žurnāls "Kas Jauns".
Palīdz klaiņojošajiem suņiem
Laima Vaikule vienmēr aizstāvējusi dzīvniekus un ļoti mīl suņus. Agrāk pat Krievijas televīzijā viņa vadīja raidījumu "Suņa dzīve", tomēr projekts beidzās, jo Laima vēlējās piesaistīt pasaules mēroga slavenības, kuras stāstītu par savām attiecībām ar dzīvniekiem, bet tādu atvēzienu raidījums nav varējis atļauties finansiālu apsvērumu dēļ.
Savulaik Laima intervijā Dāvidam atklāja, ka, aizsargājot dzīvniekus, viņa varētu nonākt pat cietumā un ka savulaik daudz palīdzējusi klaiņojošiem suņiem. “Man bija periods, kad somiņā vienmēr bija suņu un kaķu barība. Braucot garām un ieraugot kādu klaiņojošu dzīvnieku, bļāvu – apstājies! Cilvēki teikuši – tu beidz ar tiem suņiem ņemties, tas jau ir par daudz, tas sabeidz tavu sirdi. Bet man grūti noskatīties,” savulaik atklāja dziedātāja, izstāstot arī, kā reiz kādam klaiņojošam sunim sarūpējusi suņubūdu: “Maskavā, pie paviljona, kur filmēja TV šovu "Tautas mākslinieks", milzīgā neapbūvētā klajumā dzīvoja daudz klaiņojošo suņu, mēs tos pastāvīgi barojām. Tur bija arī kucīte Vafeļka, kas iekārtojās uz dzīvi zem televīzijas autobusa. Reiz autobuss aizbrauca, lija lietus, un tieši tajā vietā sakrājās liela peļķe, kurā Vafeļka samulsusi mīņājās... Tas nebija izturams – tūlīt pat atradu firmu, kas ražo suņubūdas, un pasūtīju Vafeļkai mājiņu. Aizvedām kucīti sterilizēt, un pēc tās kādu laiku viņai bija jāpadzīvo manas paziņas mājās. Sunīte gulēja uz dīvāna, nevienu nelaida sev klāt un likās tik nikna un nejauka! Jau nospriedām, ka sabojājies raksturs. Taču, kad aizvedām Vafeļku atpakaļ uz būdiņu, viņa sāka burtiski starot priekā. Dzīvniekam, tāpat kā cilvēkam, mājas sajūta ir ļoti svarīga.”
Pirmā lielā mīlestība ar traģiskām beigām
Vaikulei bijuši vairāki suņi, un pati lielākā Laimas mīlestība bija viņas pirmais četrkājainais draugs – rotveilers Kendija. Diemžēl tas ir skumjš stāsts.
Laima Kendiju iegādājusies vēl padomju laikos, suns savu saimnieci sargājis un mīlējis, bet citus uzskatījis par svešiniekiem. Viņu mīlestība bijusi tik stipra, ka abi neesot šķīrušies ne uz zemes, ne debesīs. Kad Laima lidojusi uz koncertiem, Kendija sēdējusi blakus lidmašīnas salonā. Kad pieņemti jaunie likumi, kas aizliedz lielos suņus pārvadāt salonā, Laima koncertturneju laikā atstājusi suni pie tuviniekiem. Tomēr Kendija bijis ļoti sarežģīts suns – uzbrukusi un kodusi tuviniekiem. Kad suns kārtējo reizi smagi sakodis Laimas mammu, dziedātāja pa telefonu devusi atļauju tuviniekiem pašiem izlemt, ko darīt. Tuvinieki nolēmuši suni iemidzināt. Līdz pat šai dienai Laima nespēj sev piedot, ka nodevusi Kendiju un ļāvusi viņu nonāvēt. Dziedātāja uzskata, ka viņas rūpes par dzīvniekiem – tas ir parāds Kendijai.
Suņus katru dienu mazgā
Pēc Kendijas nāves Laima Vaikule sapratusi, ka tukšā mājā atgriezties nevēlas, tāpēc, Maskavā uzzinājusi par lielajiem amerikāņu buldogiem, ilgus gadus dziedātājas mīluļi bija Džimis jeb Džindžers un Feirija, kuriem piedzima 15 (!) kucēni. Ar laiku Latvijas čempionam Džimim un Feirijai pievienojās Džima meita Podziņa, bet tad arī Laura. Kad viņi cits pēc cita devās uz citiem medību laukiem, Vaikules mājās ienāca franču buldogs Lelle, tad Bučs, kuram vēlāk pievienojās šķirnes māsa Emija, ko Laima jokojot sauc par Eimiju Vaithausu – tāpēc, ka dziedātājas māja Jūrmalā ir visa baltā krāsā.
Kāpēc tagad Laimas Vaikules izvēle kritusi uz franču buldogiem? “Esmu vienmēr domājusi suņus ņemt no patversmes. Taču dakteris bija ieteicis – lai nu ko, bet franču buldogu neņemt, jo ļoti vārīgi, daudz slimo. Taču Maskavā ziemā kāda sieviete man atnesa šo – galīgi maziņu, mini, bija daudz vārgāks par citiem. Viņa saka – ņem! Sapratu, ja nepaņemšu un nonāks pie citiem, neizdzīvos. Tā es viņu paņēmu. Braucām uz Leipcigu taisīt operācijas. Elpoja tikai uz 30 procentiem…” savulaik stāstīja Laima, atzīstot, ka ļoti rūpējas par saviem suņiem, mazgājot katru dienu, un arī māja uzcelta tā, lai tajā būtu ērti suņiem.
Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
