14. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1990. gadā Gvido Kauss - hokejists.

1983. gadā Kristaps Janičenoks - basketbolists.

1977. gadā Ivars Ciaguns - kalnu slēpotājs.

1977. gadā Vadims Fjodorovs - futbolists.

1975. gadā Jānis Apeinis - baritons.

1970. gadā Jānis Bergs - uzņēmējs.

1969. gadā Normunds Dreģis - Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģents.

1968. gadā Roberts Ķīlis - bijušais izglītības un zinātnes ministrs.

1956. gadā Ivars Mailītis - mākslinieks, scenogrāfs.

1956. gadā Alla Berezovska - žurnāliste.

1956. gadā Gunārs Dāboliņš - bijušais Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks, atvaļināts robežsardzes ģenerālis.

1954. gadā Jānis Lovniks - diplomāts, bijis Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā, Latvijas un Krievijas kopējās robežas demarkācijas komisijas līdzpriekšsēdētājs (miris 2009. gada 6. janvārī).

1948. gadā Minjona Rebhūna - Ventspils jaunrades nama jauniešu kora "Pumpurs" diriģente.

Jubilāri pasaulē

1986. gadā Džeimijs Bells - britu aktieris.

1983. gadā Teilors Hensons - amerikāņu mūziķis ("Hanson").

1979. gadā Nikolā Anelka - franču futbolists, 2000. gada Eiropas čempions.

1979. gadā Pāvels Voļa - krievu humorists un aktieris.

1978. gadā Pīters van den Hogenbands - holandiešu peldētājs.

1958. gadā Monako princis Alberts.

1947. gadā Billijs Kristels - amerikāņu aktieris un komiķis.

1945. gadā Volters Parazeiders - amerikāņu mūziķis, viens no džezroka grupas „Chicago” dibinātājiem.

1941. gadā Volfgangs Petersens - vācu kino režisors, producents un scenāriju autors.

1933. gadā Kvinsijs Džonss - amerikāņu mūziķis un komponists.

1933. gadā Maikls Keins - britu aktieris, īstajā vārdā Morīss Džozefs Miklvaits, divu "Oskara" balvu ieguvējs.

1928. gadā Frenks Bormens - amerikāņu kosmonauts.

1923. gadā Daiena Ārbusa - amerikāņu fotogrāfe (mirusi 1971.gadā).

1899. gadā Kenets Kolins Ērvings - kanādiešu rūpnieks (miris 1992.gadā).

1898. gadā Arnolds Čikobava - gruzīnu lingvists (miris 1985.gadā).

1879. gadā Alberts Einšteins - Vācijā dzimis fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1955.gadā).

1854. gadā Pauls Ērlihs - vācu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1915.gadā).

1853. gadā Ferdinands Hodlers - zviedru gleznotājs (miris 1918.gadā).

1844. gadā Umberto I - Itālijas karalis (miris 1900.gadā).

1835. gadā Džovanni Skjaparelli - itāļu atsronoms (miris 1910.gadā).

1823. gadā Teodors de Banvils - franču dzejnieks un rakstnieks (miris 1891.gadā).

1804. gadā Johans Štrauss - austriešu komponists (miris 1849.gadā).

1681. gadā Georgs Filips Telemans - vācu komponists (miris 1767.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā uz Kuldīgas ceļa aiztur Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kuru nogādā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kas pēc prokuratūras lūguma Ventspils mēram kā drošības līdzekli piemēro apcietinājumu.

2006. gadā valdība Elektronisko iepirkumu (E-iepirkumu) aģentūras direktora amatā apstiprina bijušo Satiksmes biroja vadītāju Gvido Janeviču.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pieņem akreditācijas vēstules no Islandes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Hannesa Heimisona, Salvadoras ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Martina Alberto Riverasa-Gomesa un Kuveitas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Abdulhamida Abdallāha al Avadi.

2006. gadā Lielbritānijas Tirdzniecības kamera svin savu desmit gadu darbības jubileju Latvijā.

2006. gadā Rīgas apgabaltiesa pasludina spriedumu krimināllietā par vērienīgo naudas viltošanu firmas RZM tipogrāfijā. Tiesa piespriež bargus cietumsodus un mantas konfiskāciju četriem par vairāk nekā 600 000 ASV dolāru viltošanu apsūdzētajiem vīriešiem. 2004.gada jūlijā RZM tipogrāfijā atrasti 700 000 viltotu ASV dolāru, 26 000 viltotu eiro, naudaszīmju iespiešanas klišejas, spiedogi un citi viltošanā izmantoti priekšmeti. Izmeklējot krimināllietu, 2004.gada augusta sākumā Drošības policija atrada arī kapsulu ar bīstamu ķīmisku vielu un noklausīšanās ierīces. Pēc likumsargu domām, atradumi liek secināt, ka bez viltotas naudas iespiešanas aizturētie vīrieši nodarbojušies arī ar citām nelikumībām un, iespējams, bijuši saistīti ar kriminālu grupējumu.

2005. gadā Rīgas un Tartu pašvaldības pārstāvji paraksta sadarbības deklarāciju, kas paredz abu pilsētu sadarbību ekonomikā, tirdzniecībā, izglītībā, kultūrā un tūrismā. Mērķis ir apmainīties ar pieredzi un informāciju dažādās dzīves jomās, sagatavot un veiksmīgi realizēt sadarbības projektus, kā arī iesaistīt iedzīvotājus pilsētas pārvaldē.

2003. gadā Liepājā tiek nodibināta Latvijas Reģionālo augstskolu asociācija, kurā apvienojušās piecas reģionālās augstskolas, lai izstrādātu mērķtiecīgu augstskolu attīstības plānošanu un realizētu savas intereses valdībā. Asociācijā darbosies Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Vidzemes augstskola, Daugavpils universitāte, Valmieras augstskola un Rēzeknes augstskola.

2002. gadā Saeima galīgajā lasījumā pieņem likumu "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā", kurā paredzēta iespēja no ASV saņemt materiālu palīdzību, galvenokārt Iekšlietu ministrijas struktūrām.

2002. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri Andris Bērziņš, Aļģirds Brazausks un Sīms Kallass Londonā tiekas ar Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru, sarunās galveno uzmanību veltot Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās procesiem un attiecībām ar Krieviju.

2002. gadā Maskavā notiek Latvijas kultūras ministres Karinas Pētersones tikšanās ar Krievijas kultūras ministru Mihailu Švidkoju. Sarunas beigās tiek parakstīta Latvijas un Krievijas kultūras ministriju vienošanās par sadarbību kultūras jomā.

2001. gadā valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektors Kalvis Bricis un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups paraksta līgumu par tiesu nama rekonstrukciju Rīgā, Abrenes ielā 3.

2001. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga valsts vizītē apmeklē Lietuvu.

2000. gadā darba vizītē Latvijā uzturas Armēnijas Republikas ārlietu ministrs Vartans Oskanians.

1998. gadā aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis izdod pavēli, kurā Nacionālo bruņoto spēku virsniekiem un instruktoriem tiek dots rīkojums nepiedalīties leģionāru pasākumos 16.martā.

1998. gadā notiek Jaunās partijas dibināšanas kongress. Par partijas priekšsēdētāju vienbalsīgi tiek ievēlēts Raimonds Pauls, tiek apstiprināta partijas valde 18 cilvēku sastāvā, kurā ir Vita Kotāne, Ainārs Šlesers, Ints Kalniņš, Āris Auders, Ingrīda Ūdre un citi.

1996. gadā Hamburgas apgabaltiesa pārsūdzības kārtā sāk izskatīt lietu pret tautas kustības "Latvijai" priekšsēdētāju Joahimu Zīgeristu. Viņš tiek apsūdzēts par musināšanu uz naidu pret kādu iedzīvotāju daļu, materiālu izplatīšanu, kas kūda uz rasu naidu, kā arī apvainojumu izteikšanu.

1995. gadā Ministru prezidents Māris Gailis atlaiž valsts AS "Latvenergo" padomi un atceļ Gunāru Koemecu no "Latvenergo" prezidenta amata. 26.aprīlī šo amatu ieņem Edgars Birkāns.

1994. gadā Latvijas amatpersonu delegācija Ministru prezidenta Valda Birkava vadībā viesojas Nīderlandē.

1944. gadā gestapo apcietina Gustavu Celmiņu par nelegāla laikraksta "Brīvā Latvija. Latvju raksti" izdošanu.

1927. gadā mirst pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.

Notikumi pasaulē

2016. gadā Eiropas un Krievijas kopīgās Marsa misijas ietvaros startē raķete "Proton" ar orbitālo zondi metāna gāzes atmosfērisko pēdu izpētei.

2006. gadā 86 gadu vecumā mirst Lennarts Meri, kurš bija pirmais Igaunijas prezidents kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā. Meri palīdzēja Igaunijai atdalīties no PSRS un iekļauties Eiropas Savienībā un NATO.

2005. gadā Ķīna pieņem likumu, kas tai dod tiesības uzbrukt Taivānai, ja sala veiktu pasākumus oficiālas neatkarības virzienā.

2005. gadā pēc premjerministra Rafika Hariri slepkavības apmēram miljons libāniešu iziet Beirūtas ielās, lai protestētu pret Sīrijas militāro klātbūtni valstī un pret valdības politiku.

2004. gadā Spānijas iedzīvotāji vēlēšanās, kas norit pirms dažām dienām Madridē notikušā bumbu uzbrukuma iespaidā, novēršas no labēji centriskās premjerministra Hosē Marijas Asnara valdības.

2004. gadā Vladimirs Putins tiek ievēlēts uz otro termiņu Krievijas prezidenta amatā.

2002. gadā ASV Džordžijas štatā uz šosejas "Interstate 75" netālu no Ringoldas pilsētas grandiozā autokatastrofā saduras 125 automašīnas.

1994. gadā tiek izlaista operētājsistēmas "Linux" bāzes versija Linux kernel 1.0.0".

1991. gadā no cietuma Londonā tiek atbrīvoti seši cilvēki, kas 1974.gadā bija nepatiesi notiesāti par 21 cilvēka nogalināšanu Īru Republikāņu armijas sarīkotos terora aktos divos krogos Birmingemā. Tā dēvētais Birmingemas sešinieks kopā pavadīja ieslodzījumā 96 gadus.

1984. gadā atentāta mēģinājumā netālu no Belfāstas centra tiek nopietni ievainots Īru Republikāņu armijas politiskā spārna "Sinn Fein" vadītājs Gerijs Adamss.

1980. gadā pasažieru lidmašīnai nogāžoties netālu no Varšavas, iet bojā 87 cilvēki, ieskaitot 14 cilvēku amerikāņu boksa komandu.

1979. gadā pasažieru lidmašīnai "Hawker-Siddeley Trident" nogāžoties un ietriecoties rūpnīcā netālu no Pekinas, iet bojā vismaz 200 cilvēki.

1978. gadā Izraēlas armija iebrūk Libānas dienvidos un tos okupē.

1964. gadā Džeks Rūbijs tiek atzīts par vainīgu ASV prezidenta Džona Kenedija slepkavībā aizdomās turētā Lī Hārvija Osvalda nogalināšanā.

1953. gadā mirst Čehoslovākijas komunistiskais prezidents Klements Gotvalds.

1951. gadā Korejas karā ANO spēki otro reizi ieņem Seulu.

1945. gadā Otrajā pasaules karā britu aviācija nomet smagāko karā lietoto bumbu "Grand Slam" uz Bīlefeldes dzelzceļa viadukta Vācijā. Bumba svēra apmēram 9070 kilogramus.

1943. gadā nacisti Otrajā pasaules karā pabeidz Krakovas geto "likvidēšanu". 8000 ebreju, kas tika atzīti par strādāt spējīgiem, tika nosūtītu uz Plašovas darba nometni. Aptuveni 2000 ebreju, kas atzīti par strādāt nespējīgiem, tika nošauti geto ielās. Nedaudzi atlikušie geto iemītnieki tika nosūtīti nomiršanai Aušvicā.

1939. gadā nacistiskās Vācijas karaspēks okupē Čehoslovākijas provinces Bohēmiju un Morāviju.

1938. gadā tiek izpildīts nāvessods prominentajam boļševikam Nikolajam Buharinam, kurš vienā no 20.gadsimta trīsdesmito gadu slavenākajām padomju tiesas paraugprāvām tika atzīts par vainīgu antirevolucionārās darbībās un spiegošanā.

1932. gadā pašnāvību izdara amerikāņu foto pionieris Džordžs Īstmens, kurš dibināja kompāniju "Kodak".

1647. gadā Trīsdesmitgadu karā Bavārija, Ķelne, Francija un Zviedrija paraksta Ulmas miera līgumu.

1492. gadā Kastīlijas karaliene Isabella pavēl karalistes 150 tūkstošiem ebreju pāriet kristīgajā ticībā vai tikt izraidītiem.

1489. gadā Kipras karaliene Katrīna Kornaro spiesta nodot savu karalisti Venēcijas kontrolē.