10. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1891. gadā Gustavs Vanags - ķīmiķis (miris 1965. gadā).

1933. gadā Aloizs Blonskis - ģenerālis, bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks (miris 2012. gadā).

1973. gadā Pauls Bankovskis - rakstnieks un žurnālists.

1983. gadā Valērijs Redjko - futbolists.

1988. gadā Edgars Gauračs - futbolists.

1987. gadā Māris Štrombergs - BMX riteņbraucējs, divkārtējais olimpisko spēļu čempions, Eiropas un pasaules čempions 2008. gadā, pasaules čempions 2010. gadā.

1986. gadā Marita Zvaigzne-Tavare - vieglatlēte.

1964. gadā Žaneta Jaunzeme-Grende - bijusī kultūras ministre.

1952. gadā Jānis Medens - uzņēmējs.

1951. gadā Egīls Rutkovskis - politiķis.

1951. gadā Valdis Blūzma - Biznesa augstskolas "Turība" Publisko tiesību katedras asociētais profesors.

1940. gadā Gaļina Frolova - žurnāliste, kino kritiķe.

1864. gadā Ādams Alksnis - latviešu mākslinieks (miris 1897.gadā).

Jubilāri pasaulē

1988. gadā Ivans Rakitičs - horvātu futbolists, 2018. gada Pasaules kausa sudraba godalgas ieguvējs.

1987. gadā Emelija Sandē - skotu dziedātāja.

1984. gadā Olīvija Vailda - amerikāņu aktrise un modele.

1983. gadā Kerija Andervuda - amerikāņu kantri dziedātāja.

1981. gadā Semjuels Eto - kamerūniešu futbolists.

1977. gadā Šenona Millere - amerikāņu vingrotāja.

1973. gadā Kriss Satons - angļu futbolists.

1973. gadā Eva Hercigova - čehu modele.

1971. gadā Timbaland - amerikāņu reperis un producents.

1971. gadā Džons Hams - amerikāņu televīzijas un kino aktieris.

1964. gadā Lielbritānijas princis Edvards.

1964. gadā Nene Čerija - zviedru mūziķe.

1963. gadā Džefs Eiments - amerikāņu mūziķis ("Pearl Jam").

1958. gadā Šerona Stouna - amerikāņu aktrise.

1957. gadā Osama bin Ladens - starptautiskās teroristu organizācijas "Al Qaeda" līderis (miris 2011.gadā).

1953. gadā Pols Hegiss - kanādiešu kinorežisors.

1952. gadā Morgans Cvangirai - Zimbabves premjerministrs.

1940. gadā Čaks Noriss - amerikāņu aktieris.

1936. gadā Zeps Blaters - šveiciešu sporta funkcionārs, bijušais FIFA prezidents.

1923. gadā Vals Logsdons Fičs - amerikāņu kodolfiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2015.gadā).

1920. gadā Boriss Vians - franču rakstnieks un mūziķis (miris 1959.gadā).

1845. gadā Aleksandrs III - Krievijas cars (miris 1894.gadā).

1788. gadā Jozefs fon Eihendorfs - romantisma laika vācu rakstnieks un dzejnieks (miris 1857.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Rīgas centrā notiek jauniešu akcija "Free hugs" ("Apskāvieni par velti"), kuras mērķis ir apskaut un uzsmaidīt nejauši satiktam pretimnācējam. Akcija sākas pie "Laimas" pulksteņa, kur sapulcējas aptuveni 30 jauniešu ar plakātiem "Apskāvieni par velti" dažādās valodās, un pēc tam dodas Rīgas ielās.

2006. gadā Rīgas apgabaltiesa atzīst bijušo veselības ministru, ķirurgu Āri Auderu par vainīgu krāpšanā un piespriež viņam naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 13 500 latu apmērā un mantas konfiskāciju. Tāpat Auderam ir jāatmaksā par operācijām saņemtā nauda tiem saviem bijušajiem pacientiem, kuri tiesā bija vērsušies ar šādu prasību.

2006. gadā AS "Pasažieru vilciens" un AS "Rīgas Vagonu rūpnīca" paraksta līgumu, kas paredz, ka trīs gadu laikā par 13,7 miljoniem latu tiks rekonstruēti 68 elektrovilcienu vagoni. Plānots, ka pirmie atjaunotie vilcieni kursēs jau septembrī.

2005. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga turpina vizīti Spānijā, kur piedalās Madridē pirms gada notikušā terorisma akta piemiņai veltītajā konferencē un piemiņas pasākumos.
2005. gadā Valsts meža dienesta ģenerāldirektora pienākumus sāk pildīt Jānis Kinna.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzturoties darba vizītē Francijā, tiekas ar bijušo Francijas prezidentu un ES jaunās konstitūcijas izstrādes vadītāju Žiskāru d'Estēnu.

2004. gadā stājas spēkā likums par Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas (NATO) līgumam.

2003. gadā Latviju darba vizītē apmeklē Lietuvas Republikas prezidents Rolands Pakss. Darba vizītes laikā Lietuvas prezidents tiekas ar Latvijas augstākajām amatpersonām - Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Einaru Repši un Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri.

2001. gadā Rīgas apgabaltiesas tiesneši rīko "antistreiku" - atrodoties savās darba vietās sestdienā, viņi protestē pret valdības un citu institūciju nevēlēšanos risināt apgabaltiesas problēmas.

2001. gadā Latvijas bobsleja ekipāža Sandis Prūsis/Jānis Ozols Leikplesidas trasē Pasaules kausa izcīņas pēdējā posmā divnieku ekipāžām izcīna otro vietu.

2000. gadā Latvijā viesojas Dānijas premjerministrs Pauls Nīrups Rasmusens.

2000. gadā notiek Latvijas Zemnieku federācijas 9.kongress, kurā par federācijas priekšsēdētāju uz nākamajiem diviem gadiem tiek ievēlēts Pēteris Kalniņš.

2000. gadā Dailes teātrī notiek Raimonda Paula un Guntara Rača jaunā mūzikla "Leģenda par Zaļo jumpravu" pirmizrāde. "Leģenda par Zaļo jumpravu" ir jautrs un mūsdienīgs stāsts par kādas Anglijas mūzikas koledžas audzēkņu fantastiskajiem piedzīvojumiem Latvijā. Galveno lomu mūziklā spēlē jaunais mūziķis Gunārs Kalniņš, izrādē piedalījās arī Kultūras akadēmijas Dailes teātra kursa studenti un grupa "bet bet". Mūziklu uz Dailes teātra skatuves varēja redzēt līdz pat 2008.gadam.

1998. gadā Ārlietu ministrija izplata oficiālu paziņojumu, kurā ārlietu ministrs Valdis Birkavs pauž vēlmi vistuvākajā laikā apmeklēt Maskavu, lai tiktos ar Krievijas amatpersonām un pārrunātu aktuālus starpvalstu attiecību jautājumus. Taču 12.martā Krievijas Ārlietu ministrijas informācijas un preses departamenta vadītājs Genādijs Tarasovs preses konferencē paziņo, ka Birkava vizīte nav iespējama, jo esot maz ticams, ka tā mainīs Latvijas un Krievijas attiecības.

1998. gadā oficiāli tiek nodibināta Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas jauniešu organizācija.

1997. gadā pasažieru prāmis "Rusj" uzsāk regulārus reisus no Rīgas uz Stokholmu. 1999.gada septembrī pēc prāmja "Rusj" aresta Stokholmas ostā prāmju satiksme līnijā Rīga - Stokholma tiek pārtraukta.

1944. gadā iznāk Latvijas Centrālās Padomes nelegālā izdevuma "Jaunā Latvija" pirmais numurs.

Notikumi pasaulē

2006. gadā NASA kosmiskā zonde veiksmīgi ieņem orbītu ap Marsu.

2004. gadā Lībija paraksta protokolu, ļaujot ANO Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai veikt nepieteiktas inspekcijas tās kodoliestādēs.

1999. gadā Francijas tiesa aizmuguriski notiesā sešus lībiešus, ieskaitot Lībijas līdera Muamara Kadafi radinieku, piespriežot viņiem mūža ieslodzījumu par Francijas pasažieru lidmašīnas uzspridzināšanu virs Āfrikas.

1990. gadā, iekļūstot Francijas atklātā tenisa čempionāta pusfinālā, ASV tenisiste Dženifera Kapriati 13 gadu un 11 mēnešu vecumā kļūst par pasaulē jaunāko tenisisti pusfinālā "Grand Slam" vēsturē.

1987. gadā Vatikāns nosoda mākslīgo apaugļošanu, ārējo apaugļošanu un surogātmātes izmantošanu bērnu radīšanai.

1985. gadā pēc Padomju Savienības vadītāja amatā pavadītiem 13 mēnešiem mirst Konstantīns Čerņenko.

1982. gadā visas deviņas planētas sakārtojas vienā Saules pusē.

1977. gadā astronomi atklāj gredzenus ap Urānu.

1969. gadā ASV tiesa piespriež 99 gadu cietumsodu Džeimsam Ērlam Rejam par afroamerikāņu pilsoņu tiesību līdera Mārtina Lutera Kinga slepkavību.

1966. gadā Nīderlandes princese Beatrikse salaulājas ar vācu aristokrātu Klausu fon Amsbergu.

1959. gadā tibetieši saceļas pret desmit gadus ilgušo Ķīnas okupāciju. Pekina nosūta papildspēkus sacelšanās apspiešanai, nogalinot tūkstošiem tibetiešu.

1952. gadā bijušais Kubas prezidents Fulgensio Batista gāž valdību un valda Kubā kā diktators līdz 1959.gadam, kad viņu gāza Fidels Kastro.

1948. gadā Čehijas ārlietu ministrs Jans Masariks izdara pašnāvību, izlecot pa Ārlietu ministrijas logu Prāgā.

1945. gadā 300 ASV bumbvedēji "B-29" noposta Japānas galvaspilsētu Tokiju. Nomesto bumbu sprādzienos izraisītā ugunsvētrā Tokijā iet bojā aptuveni 100 000 cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji.

1940. gadā 48 gadu vecumā mirst krievu rakstnieks Mihails Bulgakovs.

1922. gadā britu koloniālā pārvalde Indijā apcietina Mahātmu Gandiju, kurš tiek tiesāts par kūdīšanu un notiesāts uz sešiem gadiem cietumā.

1918. gadā kinostudija "Warner Bros." izdod savu pirmo lielbudžeta filmu "Four Years in Germany".

1906. gadā sprādzienā sagrūst Kurjēras ogļraktuves Francijas ziemeļos, nogalinot 1099 ogļračus, no kuriem daudzi ir bērni. Tas ir Eiropā traģiskākais kalnrūpniecības negadījums vēsturē.

1893. gadā Kotdivuāra kļūst par Francijas koloniju.

1876. gadā Aleksandrs Greiams Bells veic pirmo veiksmīgo telefona zvanu.

1831. gadā Francijas karalis Luijs-Filipe izveido franču Ārzemju leģionu, lai atbalstītu karu Alžīrijā.

1801. gadā Lielbritānijā notiek pirmā tautas skaitīšana.