"Jaunajai Vienotībai" jāizraugās premjera kandidāts un jāpierāda, ka grūtajās nozarēs var paveikt vairāk, uzskata politoloģe
Pēc Evikas Siliņas (JV) valdības demisijas "Jaunajai vienotībai" (JV) būs jāizraugās premjerministra amata kandidāts uz nākamajām vēlēšanām, kā arī jāparāda, ka grūtajās nozarēs tā var paveikt vairāk nekā "Progresīvie", norāda Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Lai gan pati JV to noliedz, no malas raugoties, partijā ir vairāki strāvojumi - tā dēvētās jaunās paaudzes un iepriekšējās paaudzes politiķi, novērojusi eksperte. Viņasprāt, no tā, kura strāvojuma pusē nosvērsies partijas atbalsts un kāds Ministru prezidenta amata kandidāts tiks izraudzīts, būs atkarīgs, cik veiksmīgi partija startēs vēlēšanās. Politoloģes ieskatā vēlētājiem tas ir būtiski un pašlaik tas ir lielais nezināmais. Ja to izdosies atrisināt, JV no valdības maiņas procesa iegūs.
Otra lielā lieta, kas JV jāpaveic, ir darbos pierādīts rezultāts valdības pirmajās 100 dienās, sacīja Metla-Rozentāle. Pārņemot no "Progresīvajiem" ministrijas, kurās "Progresīvo" veikums tika kritizēts, JV būs jāparāda, ka gan satiksmes, gan aizsardzības jomā tā var paveikt vairāk, nevis tikai runāt.
Tas pirms vēlēšanām būšot svarīgi, jo daudzi vēlētāji izšķirsies, par ko tieši balsot - par "Progresīvajiem" vai JV. Tādēļ JV būtu izdevīgi parādīt, ka tā ir profesionālāka un spēj atrisināt problēmas, skaidroja politikas vērotāja.
Savukārt "Progresīvajiem", paliekot ārpus valdības, būs iespēja politiskos procesus kritizēt sociālajos tīklos, taču ar to viņi diezin vai piesaistīs jaunus vēlētājus, teica Metla-Rozentāle.
Būšana opozīcijā partiju padara mazāk pamanāmu publiskajā telpā. Ņemot vērā, ka "Progresīvo" reitings ir samērā augsts, šīs partijas politiķiem būs jāizdomā, kā šo pozīciju nosargāt un vēlētājus nezaudēt, atzina politoloģe. Viņa norādīja, ka tas diezin vai būšot iespējams ar vienām un tām pašām, vienveidīgām, klišejiskām frāzēm, taču "Progresīvajiem" būtu nepieciešams analītiskāk vērtēt procesus.
Salīdzinoši mierīgi, pat neraugoties uz kokrūpnieku skandālu, šajā situācijā varot justies Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai ne iepriekš, ne arī tagad īsti netraucēja kādreizējā Ventspils mēra Aivara Lemberga ēna, un, visticamāk, ZZS vēlētājus ļoti nesatrauc arī ziņas par iespējamām nelikumībām meža nozarē, domā eksperte.
Pēc viņas teiktā, ZZS sevi pozicionē kā Latvijas uzņēmumu, zemes bagātību, lauksaimnieku aizstāvi un vēlētāju tādēļ tik daudz var neietekmēt fakts, ka šī darbošanās bijusi "mazliet nelikumīga". Izskatās, ka tas īsti nesatrauc arī potenciālo Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS), ja viņš šādā situācijā ir ļāvis ZZS saglabāt vadību pār Zemkopības ministriju, vērtēja politoloģe.
Ņemot vērā, ka ZZS savulaik JV izvilka no opozīcijas un iecēla politiskajā gaismā, tādējādi šo politisko spēku leģitimizējot, bet tagad jaunajā valdībā ZZS ietilpst valdību veidojošo partiju kodolā, ZZS no valdības pārmaiņu procesiem nav zaudētāja, bet drīzāk ieguvēja, teica politoloģe.
