"No kurienes man tā doma, ka nav gana?" - Rūta Dvinska atbildes meklē psihoterapeita kabinetā
Ne velti reizēm tiek lietots teiciens “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, jo patiesi ceļš uz panākumiem vairums sabiedrībā zināmo ļaužu nav bijis viegls. Lai arī publiski tas netiek izrādīts, arī no malas laimīgās un harmonijā ar sevi dzīvojošās sievietes ir cīnījušās ar dažādām personiskām problēmām, sevis pieņemšanu un meklējumiem.
Rūta Dvinska – skaista, kopta un izdarīga sieviete, kas ir divu meitu mamma, sieva un raidījuma "Māmiņu klubs" vadītāja. Viņa tiek dēvēta arī par influenceri, vietnē "Instagram" viņai ir 18,6 tūkstoši sekotāju. Rūta sociālajā vidē atspoguļo savu ikdienu – gan viena, gan kopā ar bērniem un ar savu dzīvesveidu kļuvusi par citu vecāku sabiedroto un piemēru. Vien retais varētu nojaust, ka arī Rūtai ir kādi neatrisināti jautājumi, uz kuriem atbildes tiek meklētas, gan dodoties uz regulārām psihoterapeita vizītēm, gan ieklausoties profesionāla kouča padomos.
Rūta, savā "Instagram" profilā uz atklātu sarunu aicinot profesionālu kouču Lieni Uresinu, runāja par daudziem sevi interesējošiem jautājumiem un atklāja lietas, kas viņai ikdienā rada diskomfortu. “Ap trīsdesmit gadu slieksni man nākas uzdot sev lielos jautājumus. Kāpēc nav miera? Kāpēc man nav gana? Kāds, kurš skatītos uz manu ikdienu, redz, ka visa ir pietiekami. Audzinu divus mazus bērnus, strādāju savā darbā, vadu savu biznesu, esmu satura veidotāja sociālos tīklos, uzturu māju un tā tālāk… Vai tiešām kādam varētu šķist, ka man par maz pienākumu, ka man par maz atbildības? Visticamāk jau, ka nē. Bet man pašai šķiet, ka es neesmu vēl izdarījusi vai sasniegusi pietiekami gana vai neesmu gana daudz izdarījusi, lai varētu ar sevi palepoties. Man visu laiku šķiet, ka ir taču jābūt kaut kam lielam, ko es daru. Viss, ko daru ikdienā, tie ir sīkumi, tā ir mana mazā dzīvīte… Tas jau nav nekas, ko es esmu sasniegusi. Tas ir vienkārši kaut kā noticis. Ironizēju mazliet šobrīd, jo, kad visu paveikto uzlieku uz papīra, tad to visu saprotu. Es nesaprotu, no kurienes man tā doma, ka nav gana? Vai tās ir pietiekami daudz nesaņemtas uzslavas bērnībā? Es nerodu mieru. Tas ir vistrakākais. Caur šo sajūtu, ka man nav gana, nav miera, tas ir tas veids, kā es sevi kritizēju. Iekšējā sajūta ir tāda… Tas dzen un liek darīt,” izjūtās par savu dzīvi dalās Rūta.
Viņa arī atklāj, ka došanās ziemas peldēs nav bijis veids, lai rūdītos, bet gan lai risinātu savas iekšējās pretrunas. “Tas ir kā ar manām aukstajām peldēm. Cilvēkiem šķiet, ka to daru veselības labad vai lai norūdītos, bet patiesībā, mīļie, es to sāku darīt, jo man bija riktīgi sūdīgi. Man vajadzēja kaut kā sevi dabūt ārā no tās komforta zonas, kurā vienkārši stagnēju, man bija slikti. Man nebija labākais dzīves brīdis. Es nelīdu aukstā ūdenī no laba prāta. Es sevi pārvarēju un cīnījos. Lai tādā veidā dabūtu sevī dzīvību,” tā Dvinska.
