Toksiskas attiecības un emocionāla vardarbība - Linita Mediņa skaidro, kāpēc šķīrusies no mīļotā

Pagājušā gada pavasarī Linita izšķīrās no 15 gadu jaunākā vīra un meitas tēva Ulda. Tad pēc sarakstēm iepazīšanās portālā viņa satuvinājās ar ogrēnieti Guntaru Avdejevu. Mediņa jūtu iespaidā uzsāka jaunas attiecības, kas ļāvušas atkal noticēt īstai mīlestībai. Diemžēl attiecībām nebija lemts ilgs mūžs – lai arī kantrimūzikas dziedātāja vēl nesen teica, ka ir sastapusi savu dvēseles dvīni, draudzība noslēdzās ar iesniegumu policijā un savstarpējiem apvainojumiem.

Jutusi noslieci uz emocionālo vardarbību

Taujāta par šķiršanās iemesliem, Linita uzsver: “Emocionāla vardarbība, vēlme kontrolēt, nepamatota greizsirdība, aizdomīgums un neticība.” To, ka kaut kas īsti nav tā, kā vajadzētu, Linita sapratusi tikai pēc krietna laika. “Pamanīju viņa nomāktību, depresīvas iezīmes un nespēju risināt sarunas kā pieaugušam cilvēkam. Tas nozīmē, ka pēc pirmā rozā briļļu perioda sākās toksisku attiecību iezīmes,” paskaidro kantrimūzikas dziedātāja, kura piebilst, ka tās atpazinusi, jo par šādām tēmām līdz šim daudz lasījusi.

Viņa ar nožēlu atzīst, ka attiecības beigušās ļoti nepatīkami: “Viss ir beidzies… Nu jau pirms mēneša, un jāsaka – paldies Dievam! Ir diezgan nožēlojami, ja cilvēks neprot ar cieņu pieņemt realitāti un atraidījumu. Tā, visticamāk, ir problēma cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu, kuru vienīgais veids izcelties ir, mēģinot apmelot un noniecināt citus.”

Mediņa saka – lai arī attiecības beigušās, vīrietis turpina mēģināt viņu ietekmēt: “Esmu uzrakstījusi iesniegumu policijā par manis izsekošanu un vajāšanu. Situācija ir nepatīkama, un tas vairs nav normāli. Ar viņu jau runāja policija. Bez rezultātiem…”

Pēc rūgtās pieredzes jaunas attiecības tik drīz neveidos

Linita nav spējusi iedomāties, ka viņas dzīvē nāksies saskarties ar šādiem notikumiem, un jaunas attiecības tuvākajā laikā noteikti nebūs viņas dzīves prioritāte. “Šāda pieredze man ir pirmo reizi dzīvē, un jāsaka godīgi – kādu laiku nevēlēšos neko. Šķiet, pareizākais šobrīd ir koncentrēties nevis uz attiecībām, bet uz sevis pilnveidošanu. Mums katram tomēr ir savs ceļš ejams, un nekas un neviens tam nedrīkst traucēt un morāli mūs nomākt. To, kas dzīvē ir jāpiedzīvo, no tā diez vai iespējams izvairīties. Viedums un pašpietiekamība ir tas, kas nepieļauj pret sevi necienīgu attieksmi, kā arī to, ka kāds liek justies slikti un vainīgai pat pie tā, ko neesi darījusi,” saka dziedātāja.

Viņa uzsver, ka ļoti novērtē apkārtējo atbalstu šajā situācijā: “Jāsaka milzu paldies maniem atbalstītājiem, jo esmu viņu lutināta. Saprotu, ka man apkārt ir cilvēki ar gaišu enerģiju un labām domām. Acīmredzot viss šajā pasaulē ir pretstatos un kontrastos mērāms. Man bija jāpiedzīvo šis viss, lai pārliecinātos, ka es nekad nepalikšu attiecībās, kurās nav siltuma, atbalsta, uzticēšanās un ticības otram. Es esmu iemācījusies būt laimīga, arī viena esot, un tas laikam ir lielākais mans šā brīža ieguvums.”

Žurnālam "Kas Jauns" Linitas situāciju un citus līdzīgus gadījumus komentējusi TV personība, attiecību eksperte, geštalta terapeite un teoloģe Anna Lieckalniņa, kas pati savulaik saskārusies ar emocionālās vardarbības klātbūtni savās attiecībās.

Viņa par to runā pārliecinoši, jo arī savā darba pieredzē – psihoterapijas praksē – šī tēma aizvien ir aktuāla. Anna intervijā žurnālam "Kas Jauns" pastāstījusi, kā atpazīt varmākas, kā atbrīvoties no šādām attiecībām un atgūt pašapziņu.

Kas sievietei ir jāsaprot pirms jaunu attiecību uzsākšanas?

Primārais jautājums, uz kuru ir jāatbild katram cilvēkam, – ko es šobrīd vēlos? Mēs šeit esam nākuši mācīties, un ne vienmēr Dievs mums piespēlē to, ko gribam. Pārsvarā mums tiek dots tas, kas šā brīža mācību stundai ir vispiemērotākais. Ja mācību stunda nav apgūta līdz galam, mums sūta nākamo “eksemplāru” vai arī situācija turpinās.

Vai, sarakstēs iepazīstot cilvēku, var saprast, ka viņam ir tieksme uz emocionālo vardarbību?

Sarakstoties, protams, var sākt pamanīt šādas noslieces. Bet pārsteidzošā kārtā pirmais laiks no varmākas puses ir apbrīnojami pozitīvs, pat savu izredzēto apbrīnojošs, slavinošs! Varmākas attieksme jaunajam upurim liek justies novērtētai un tādai kā dievietei. Tā teikt, tiek izlikta ēsma, lai jaunais upuris atslābtu un uzķertos. Varmākām savā veidā ir hameleona daba, jo kodols ir tukšs, viņi ieņem sava upura personības atspulga formu, tā liekot noticēt, ka ir “īstais”. Viņi intuitīvi jūt, ko upuris vēlas dzirdēt, kāda veida saskarsmi, tādējādi apburot izredzēto.

Vai šāda tipa cilvēkiem ir konkrēts, vienojošs uzvedības modelis? Kādas konkrētas iezīmes?

Viņi visi kā viens no sākuma slavē un cildina savu upuri, lai iemānītu tīklos. Pēc tam pamazām sāk mocīt, noniecināt, pazemot, rada spriedzi, liek upurim apšaubīt viņa veselo saprātu, manipulē, sagroza faktus, izolē no apkārtējās vides, pret upuri pamazām tiek noskaņoti apkārtējie cilvēki, kūdīti draugi, bērni, paziņas, kaimiņi, kolēģi. Tie nav joki, jo šo cilvēku uzdevums ir iznīcināt otru. Viņu manipulatoru spējas ir ārkārtīgi augstā līmenī.

“Visgardākie” upuri ir ļoti empātiski un jauki cilvēki, ja vēl pielikumā nāk pašpārliecinātība un popularitāte, tad tas kļūst automātiski par varmāku sapni! Jo cik gan gardi ir mocīt labu cilvēku, kurš, visticamāk, nenojautīs, ka ar viņu manipulē, vēl pažēlos nabaga varmāku un aizies stūrītī nokaunēties par “savu slikto raksturu un uzvedību”. Ja upuris ir arī populārs, tad kaifs, ko noķer mocītājs, ir neizsakāmi reižu lielāks, jo, pazemojot otru, viņš paceļ savu vērtību savās acīs.

Sievietes mēdz sākotnēji emocionālo varmāku uzvedību iztulkot “sev par labu”. Ja jau greizsirdīgs, tad mani mīl, ja jau kontrolē, tad neesmu vienaldzīga. Tas nav saistīts ar sievietes pašapziņu un kļūdainiem pieņēmumiem par veselīgām attiecībām?

Noteikti, ka ir. Jo nobriedušai mīlestībai vai, atklāti sakot, mīlestībai kā tādai nav nekāda sakara ar kontroli.

Kā, tavuprāt, “gudri” pārtraukt šādas attiecības, ja sieviete jūt, ka ir kopā ar emocionālu varmāku?

Ja cilvēks sapratis, ka ir jebkāda veida attiecībās ar varmāku (šeit mēs varam pieiet šim jautājumam plašāk – tas nav tikai par partneri, tie var būt arī vecāki, draugi, kolēģi, radinieki), vienīgā iespēja pārtraukt šādas attiecības ir tās pārtraukt uzreiz un tagad! Jo labāk nekļūs! Ar katru dienu, mēnesi un gadu viss kļūs tikai sliktāk… Empātisks cilvēks ir ideāls upuris, jo viņš saprot varmāku, cenšas tur saskatīt mīlestību, cer un tic, ka ar mīlestību var panākt visu. Tieši tāpēc šīs mokošās attiecības var būt ilgspējīgas. Ir jāsaprot viena lieta – varmākas nemainīsies, viņiem ir labi dzīvot tā, kā ir! Vienīgais, kurš izmainīsies, būs upuris, un ne jau uz to labāko pusi.

Kā atgūties pēc šķiršanās, kad sagruvušas visas ilūzijas un sapņi, ticība veselīgām attiecībām? Vai tāda attiecību pieredze neliek uz visiem skatīties ar aizdomām?

Ja ir bijušas attiecības ar varmāku, protams, ka, iepazīstot jaunu cilvēku, vajadzētu pievērst uzmanību dažādiem signāliem, kas liecina par varmācīgu dabu, – to nu pēc pieredzes var ātrāk atpazīt. Lai turpinātu veselīgu dzīves gaitu pēc izjukušām attiecībām, primāri katram cilvēkam ir jāsaprot apgūtā mācību stunda. Ko es iemācījos? Jo bieži vien pareizā atbilde slēpjas jautājumā – kā es nokļuvu šāda veida attiecībās?

Visas dzīves jēga nav attiecībās. Mūsu dzīve ir kā ceļojums, un katras attiecības ir mūsu pieredze. No tām nav jāatgūstas, bet drīzāk jāpieņem, jāasimilē un jādodas tālāk – kopā ar jauno pieredzi, kas transformēta pozitīvā iznākumā sev. Piemēram, ja sieviete bija attiecībās ar varmāku, viņa var sev apsolīt, ka nekad vairs neļaus pret sevi slikti izturēties. Jebkuram, kurš ir bijis jebkāda veida attiecībās ar varmāku, būtu vēlams meklēt profesionāla terapeita palīdzību, jo varmākas ir tendēti uz otra cilvēka iznīcināšanu, tāpēc arī tāds nosaukums “varmāka”.

Sekas, nospiedumi, ko viņu darbības atstāj partnerī, ir ārkārtīgi sāpīgas un iznīcinošas, upuris apšauba sevi, apšauba savu veselo saprātu, jūtas nedrošs, ir izolēts, visi viņa talanti ir noliegti un izsmieti. No šādas traumatiskas pieredzes vienam pilnībā atgūties ir ļoti grūti vai pat neiespējami.

Kāda ir divu psihoemocionāli veselu cilvēku attiecību formula?

Šeit noteikti gribas runāt un domāt par patiesu mīlestību, par attiecībām, kurās atbalsta, papildina un “ceļ viens otru”, nevis vēlas sažņaugt, iznīcināt un privatizēt. Par cieņpilnu attieksmi, kurā abas puses ir gatavas savai un sava partnera brīvībai, to apvienojot ar vēlmi rast kompromisus un panākt viens otram pretim.

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!