Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
16. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Sveicam dzimšanas dienā krievu mūziķi Iļju Lagutenko, kas ļoti iecienījis arī Latviju. (Foto: Mārtiņš Ziders)

16. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
16. oktobrī 02:21 2020. gada 16. oktobrī 02:21
  Jauns.lv / LETA
Pasaules vēsturē šī diena iegājusi ar to, ka 16. oktobrī dibināta "Walt Disney Company", Ķīnas Tautas Republika veica pirmo kodolizmēģinājumu, bet Jānis Lūsis kļuva par olimpisko čempionu.

Jubilāri Latvijā

1958. gadā Andrejs Žagars – režisors, bijušais Latvijas Nacionālās operas direktors (miris 2019. gadā).

1957. gadā Guntars Krasts - politiķis, bijušais Ministru prezidents.

1953. gadā Juris Vectirāns - atvaļinātais brigādes ģenerālis, bijušais Nacionālo bruņoto spēku ģenerālinspektors.

1949. gadā Raita Karnīte – ekonomiste, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore.

Jubilāri pasaulē

1997. gadā Naomi Osaka - japāņu tenisiste, ASV "open" un Austrālijas "open" uzvarētāja, bijusi pasaules ranga līdere.

1983. gadā Lorīna - zviedru dziedātāja, 2012.gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāja.

1983. gadā Filips Kolšraibers - vācu tenisists.

1977. gadā Džons Maijers - amerikāņu mūziķis, septiņu "Grammy" ieguvējs.

1974. gadā Pols Karija - kanādiešu hokejists, pasaules un olimpiskais čempions, septiņkārtējs NHL "Visu zvaigžņu spēles" dalībnieks.

1972. gadā Darjus Kasparaitis - lietuviešu izcelsmes NHL hokejists.

1970. gadā Mehmets Šols - vācu futbolists.

1968. gadā Iļja Lagutenko - krievu mūziķis ("Mumiy Troll").

1962. gadā Flī - austrāliešu izcelsmes mūziķis ("Red Hot Chili Peppers").

1962. gadā Dmitrijs Hvorostovskis - krievu operdziedātājs (miris 2017. gadā).

1959. gadā Erki Svens Tīrs - igauņu komponists.

1958. gadā Tims Robinss - amerikāņu aktieris un režisors.

1947. gadā Bobs Veirs - amerikāņu mūziķis ("Grateful Dead").

1947. gadā Deivids Cukers - amerikāņu kino režisors.

1938. gadā Niko - vācu dziedātāja, modele un aktrise (mirusi 1988.gadā).

1936. gadā Andrejs Čikatilo - krievu masveida slepkava (miris 1994.gadā).

1927. gadā Ginters Grass - vācu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1925. gadā Anžela Lensberija - britu, īru un amerikāņu aktrise, dziedātāja un producente, goda "Oskara" ieguvēja.

1918. gadā Luijs Pjērs Altisērs - franču filozofs (miris 1990.gadā).

1914. gadā Mohammeds Zahirs Šahs - Afganistānas karalis (miris 2007.gadā).

1908. gadā Envers Hodža - Albānijas diktators (miris 1985.gadā).

1890. gadā Maikls Kolinss - īru patriots (miris 1953.gadā).

1888. gadā Jūdžins O'Nīls - amerikāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1953.gadā).

1886. gadā Davids Bengurions - pirmais Izraēlas premjerministrs (miris 1973.gadā).

1863. gadā Ostens Čamberleins - angļu valstsvīrs, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1937.gadā).

1854. gadā Oskars Vailds - īru rakstnieks (miris 1900.gadā).

1758. gadā Noa Vebsters - amerikāņu leksikogrāfs (miris 1843.gadā).

1663. gadā Savojas princis Eižens - Austroungārijas ģenerālis (miris 1736.gadā).

1430. gadā Džeimss II - Skotijas karalis (miris 1460.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā olimpiskajā sporta centrā Pekinas 2008.gada olimpisko spēļu uguns stafetes lāpnešu konkursa finālā uzvar Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 12.klases skolniece Anete Midrijāne, kura vēlāk pārstāv Latviju vērienīgajā Olimpiskās lāpas stafetē pirms XXIX Vasaras olimpiskajām spēlēm.

2007. gadā Latvijas Universitātes Lielajā aulā ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija nāk klajā ar uzrunu "Kopīgo vērtību saglabāšana", norādot, ka Latvijas valdībai jākalpo tautai, turklāt "visai tautai, nevis tikai tās daļai". Beilijas runa, kas tika sagaidīta ar skaļiem aplausiem un teikta pārpildītā Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kurā bija pulcējušies gan studenti, gan arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, izraisa asu politiķu reakciju.

2006. gadā savā pirmajā vizītē Latvijā ierodas Igaunijas jaunais prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

2000. gadā SIA "Rīgas nami" paraksta līgumu ar firmām "Kalnozols", "RRB" un "Moduls - Rīga" par Rātsnama celtniecību.

1998. gadā stājās spēkā Latvijas un Slovēnijas valdību līgums par savstarpējo atteikšanos no vīzām.

1998. gadā starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts (SESMI) izsniedz Latvijā pirmos Latvijas Republikas muitas brokera sertifikātus. Tos saņem 26 Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta rīkoto kursu beidzēji.

1998. gadā Latvijas un Igaunijas kopīgā darba grupa atrisina ieilgušās Valkas un Valgas problēmas un vienojas par kārtību, kādā šķērsojama abu valstu robeža. Saskaņā ar vienošanos turpmāk pierobežas iedzīvotāji-nepilsoņi bez vīzas otrā valstī var uzturēties 180 dienas gadā, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekš.

1968. gadā XIX olimpiādes spēlēs Mehiko škēpmetējs Jānis Lūsis savu šķēpu aizmet 90,10 metru tālumā. Viņš kļūst par olimpisko čempionu un sasniedz jaunu olimpisko rekordu.

1939. gadā darbu uzsāk pirmais Ķeguma hidroelektrostacijas, kuras celtniecību uzsāka 1936.gadā, hidroagregāts.

1786. gadā Rīgas rāte saņem ģenerālgubernatora Georga Brauna pavēli organizēt pilsētas galvas vēlēšanas. 22.oktobrī par pirmo Rīgas pilsētas galvu ievēl Lielās ģildes eltermani Heinrihu Štrauhu.

Notikumi pasaulē

2004. gadā Londonas futbola superklubs "Arsenal" sasniedz 49. pēc kārtas nezaudētu spēļu rekordu Anglijas premjerlīgā.

2001. gadā ASV kara lidmašīnas kļūdas dēļ Afganistānā bombardē Sarkanā krusta noliktavu Kabulā.

1996. gadā 84 cilvēki iet bojā un vairāk nekā 180 tiek ievainoti, kad 47 tūkstoši futbola fanu mēģina iespiesties Gvatemalas stadiona "Estadio Mateo Flores" 36 tūkstošos vietu.

1992. gadā Jorkas hercogiene Sāra Fērgusone tiesā pieprasa 1,4 miljonu dolāru kompensāciju no franču tabloīdiem par fotogrāfiju publicēšanu, kurās viņa redzama ar kailu ķermeņa augšdaļu vai kompromitējošās ainās ar Teksasas miljonāru Džonu Braienu.

1991. gadā 35 gadus vecais Džordžs Hennars ar automašīnu ietriecas cilvēku pilnā kafejnīcā "Luby's'" Kailīnā, Teksasas štatā un sarīko slaktiņu, nošaujot 23 cilvēkus un ievainojot vēl 20. Policijas aplenkts un ievainots Hennars nošaujas.

1984. gadā Nobela Miera prēmija tiek piešķirta Dienvidāfrikas Republikas aparteīda politikas oponentam Desmondam Tutu.

1978. gadā Polijā dzimušais Karols Vojtila kļūst par Romas pāvestu Jāni Pāvilu II.

1974. gadā ieslodzīto dumpja laikā tiek izraisīts plašs ugunsgrēks Ziemeļīrijas cietumā "Maze", kas atrodas netālu no Belfāstas. Savainojumus gūst vairāk nekā 130 ieslodzītie.

1973. gadā ASV politiķis un diplomāts Henrijs Kisindžers un Vjetnamas ģenerālis Le Duks To saņem Nobela Miera prēmiju.

1966. gadā Greisa Slika pirmo reizi koncertē ar grupu "Jefferson Airplane".

1964. gadā Ķīnas Tautas Republika veic pirmo kodolizmēģinājumu.

1951. gadā tiek nogalināts pirmais Pakistānas premjerministrs Liakats Ali Hans.

1949. gadā Grieķijas Komunistiskās partijas līderis Niks Zakiariadis pasludina "pagaidu pamieru", būtībā izbeidzot Grieķijas pilsoņu karu.

1946. gadā tiek pakārti desmit Otrā pasaules kara noziedznieki, kas notiesāti Nirnbergas tribunālā.

1945. gadā Kanādas pilsētā Kvebekā tiek dibināta ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kas vada pasaules centienus cīņā ar badu.

1940. gadā Otrā pasaules kara laikā tiek izveidots Varšavas geto, kas bija lielākais ebreju geto nacistu ieņemtajās teritorijās. Varšavas ebreju geto sākotnēji tika ieslodzīti 450 000 cilvēki, no kuriem izdzīvoja tikai 37 000.

1940. gadā Bendžamins Deiviss kļūst par pirmo melnādaino ASV armijas ģenerāli. 1934. gadā ielenktie Ķīnas komunistu spēki izlaužas caur nacionālistu rindām un sāk "ilgo gājienu", bēgot no Ķīnas dienvidrietumiem uz ziemeļiem. Desmitiem tūkstošu vīru lielā komunistu armija bēga vairāk nekā 370 dienas, mērojot apmēram 8000 kilometru.

1923. gadā filmu producents un animators Volts Disnejs un viņa brālis Rojs Disnejs dibina "Walt Disney Company".

1906. gadā notiek Bengālijas (Indijas) sašķelšanās.

1834. gadā ugunsgrēkā iet bojā lielākā daļa Vestminsteras pils Londonā.

1813. gadā Sestajai koalīcijai uzbrūkot Napoleona Bonaparta spēkiem, sākas Leipcigas kauja, kurā piedalās vairāk nekā pusmiljons karavīru. Šī kauja tiek uzskatīta par lielāko militāro konfliktu Eiropā līdz Pirmajam pasaules karam.

1793. gadā Franču revolūcijas laikā Marijai Antuanetei tiek izpildīts nāvessods, nocērtot galvu.

1775. gadā britu karaspēks nodedzina Portlendu.

Citi šobrīd lasa

Vīrietis tiešraidē lielījās, ka automašīnu labāk vada dzērumā, bet pēc 6 minūtēm izraisīja traģisku avāriju 4
VIDEO: Kijevas centra laukumā autovadītājs iebrauc gājēju pūlī; ir bojāgājušie 1
Viņķele saņēmusi draudus viņu nogalināt 5
Pievienot komentāru

Герцогиня Меган подогрела слухи о своей второй беременности

МакКонахи рассказал о сексуальном напряжении между Питтом и Энистон