Gvido Linga priecīgs, ka kāpj uz vienas skatuves ar dēlu

Gvido Linga jau kādu laiku nestrādā Latvijas Radio, un uz jautājumu, kā ar iztikšanu, atbild: “Kopā ar brāli Igoru Lingu vadām Latvijas mūzikas kanālu un Šlāgerkanālu, beidzamajos mēnešos parādījušās arī iespējas koncertēt. Daudziem manas paaudzes kolēģiem ir apaļa jubileja, notiek koncerti. Ir interesanti tajos piedalīties, satikties, pavērot, kā kurš izmainījies,” žurnālam "Kas Jauns" saka mūziķis.

“Kad pirms vairāk nekā 30 gadiem izveidojām grupu "Linga", domājām, ka spēlēsim visu mūzu vienā sastāvā, taču laiks dara savu. Kāds nomiris, kāds no grupas aizgājis. Toties, re, mans dēls Svens, kuram tagad ir 18 gadu, spēlē grupā "Linga",” priecājas Gvido.

Joprojām jauni un dulli

Kā saka Linga, koronavīrusa pandēmijas laiks pašus ir pamatīgi ietekmējis. “Tagad visi smirdam pēc spirta, jo ir taču jādezinficē rokas. Man pat brīžiem ir tāda sajūta, ka es viss smirdu pēc šmigas,” smejas Gvido. Ja jau šī smaka mūziķim vairs nav neko tīkama, vai tas nozīmē, ka rokenrolam piederošā bohēma grupai "Linga" ir jau vēsture? “Ar bohēmu vairs neaizraujamies, gribas vēl kādu laiku padzīvot. Kāda vēl bohēma vīriem vecumā pēc 50 gadiem? Protams, gribētos, bet visam jau savs laiks,” godīgi atbild Gvido, piebilstot: “Bet tas jau nenozīmē, ka mainījusies mūsu domāšana! Joprojām esam jauni un dulli! Neticat, atnāciet uz koncertiem!” Gvido arī atklāj, ka grupa strādā pie jauna albuma.

“Problemātiska ir visas grupas kopā sanākšana – katram savs darbs. Nav vairs kā agrāk, pirms gadiem trīsdesmit, kad mums dzīvē neeksistēja nekas cits kā tikai mūzika. Tagad esam priecīgi par tām reizēm, kad sanākam kopā. Labi ir arī tas, ka mājās esmu ierīkojis ierakstu studiju. Protams, tā vēl pilnībā līdz galam nav īstenota, taču ir, kur strādāt. Un tas nozīmē, ka kaut kad grupa "Linga" klajā laidīs jaunu albumu. Kādu? Protams, ka roks grupas "Linga" stilā! Es pat nevaru iedomāties, ka spētu muzicēt citādi.”

Ticis pie jaunas spēļmantiņas

Koncertu grupai šobrīd ir maz, tāpēc Lingam ir laiks jaunai spēļmantiņai – viņš nopircis “foršu rolleri”. Un par savu 125 kubikcentimetru motorolleri Gvido ir sajūsmā. “Gluži kā mazs, jaudīgs mocītis. Turklāt tā vadīšanai nepieciešama vien B kategorijas autovadītāja apliecība,” paskaidro Gvido un, vaicāts, kāpēc nepārsēžas uz reāla motocikla, smejoties atbild: “Man pietiek ar šo. Neko jaudīgāku pat negribu. Un man nepatīk pārslēgt ātrumus. Motorolleram tas nav jādara, bet mocim gan. Es gribu braukt bez saspringuma, nevis domāt, kurā ātrumā man tas ātrumkloķis ar kāju jānospiež.”

Citas interesantākās ziņas lasiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!