Tiesa beidzot nolemj, Valdis Valters ir vai nav bijis čekas aģents

Aizvadītajā nedēļā tiesa nosprieda, ka Valdis Valters nav bijis LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) informators un nav apzināti slepeni sadarbojies ar VDK. Tiesā 1981. gada Eiropas čempionāta vērtīgākais spēlētājs vērsās tāpēc, ka pirms nepilniem diviem gadiem, kad tika publiskoti tā sauktie čekas maisi, tajos atradās VDK aģenta kartīte ar Valda Valtera vārdu. Valters toreiz uzsvēra, ka kartīte ir safabricējums, turklāt tajā nepareizi minēts viņa dzimšanas datums. Tagad to apstiprinājusi arī tiesa.

Aģents Stivs

Publiskotajā VDK informatora kartītē rakstīts, ka 1957. gada 14. maijā dzimušo aģentu Stivu jeb Kr. Barona ielā dzīvojošo Valdi Valteru (basketbolists Valdis Valters gan dzimis 1957. gada 4. augustā) 1985. gada 18. novembrī savervējis VDK darbinieks I. Šneiders. Savukārt VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta" atrodams viens aģenta ar segvārdu Stivs ziņojuma atreferējums un viens ziņojums, kurā šis pats aģents kalpojis par starpnieku citam aģentam.

Portāla "Delfi" publiskotajā pētījumā teikts, ka "Deltā" atrodamais aģenta Stiva ziņojums vēsta, ka basketbola komandas VEF masieris nodarbojies ar valūtas operācijām, viņš nav bijis apmierināts ar dzīvi PSRS un gribējis apprecēt kādu ASV pilsoni, lai izbrauktu uz ārzemēm. Savukārt otrajā ziņojumā Stivs ir minēts kā starpnieks, kurš aģentam Ingai iedevis vairākus priekšmetus un zīmīti, ko Stivam nodevusi ASV pilsone, un šīs lietas jānodod Jāņa Muktupāvela dēlam Mārim.

Kad pirms gada šī pētījuma ietvaros portāls sazinājās ar Valdi Valteru, bijušais basketbolists norādīja, ka ziņojumos ir sarakstītas muļķības un, visticamāk, tie ir viltojumi. Bet uz jautājumu, vai savu nevainīgumu gatavojas pierādīt arī tiesā, toreiz atbildēja, ka tie ir papildu izdevumi.

Nav iespējams savervēt

Tagad tiesa ir notikusi, un tajā liecību sniedza arī jau pieminētais VDK darbinieks Ivars Šneiders. Viņš tiesā apstiprināja, ka Valdis Valters nekad nekādu informāciju nav devis, ar Valdi Valteru viņš nekad nav runājis un saticies. Liecinieks nenoliedza, ka minētie ziņojumi ir viņa paša sagatavoti, iespējams, uz kādu citu ziņu pamata, un uzsvēra, ka Valdis Valters nav sadarbojies ar VDK, turklāt Šneiders konstatējis, ka “Valdi Valteru nav iespējams vervēt, jo bijis ļoti patriotisks un viņam bija kategoriska nostāja pret VDK”.

“Tiesas lēmums ir ļoti skaidrs – ka šai aģenta kartītei nav nekāda sakara ar mani. Ka to izveidojis pats vervētājs, un tos divus ziņojumus, ko it kā es esot ziņojis, rakstījis viņš pats. Tiesā viņš atzina, ka gribējis mani vervēt, visu jau bijis tam procesam sagatavojis, taču tad savai vadībai ziņojis, ka es neesmu savervējams. Tā viņš arī tiesā pateica – ka esmu Latvijas patriots un ienīstu VDK. Un viņam ir pilnīga taisnība, jo tā vienmēr ir bijis,” žurnālam "Kas Jauns" tagad saka Valdis Valters, uzsverot, ka ir neizpratnē par tiem diviem ziņojumiem, ko esot sniedzis aģents Stivs: “Es tos izlasīju. Nu, tas ir pilnīgs murgs! Ja es būtu aģents, ko tik es nevarētu izstāstīt! Es taču zināju tāāādas lietas! Bet šajos divos vienīgajos ziņojumos ir kaut kāds totāls juceklis. Tādus murgus es, pat labi gribēdams, nebūtu spējis noziņot!”

Pašu izsekoja un nostučīja

Valters neslēpj, ka šādas aģenta kartītes parādīšanās viņam bija pārsteigums: “Es 1998. gadā kandidēju vēlēšanās, un tad taču tika pārbaudīts, vai neesmu sadarbojies ar VDK. Tāpēc ir jautājums – no kurienes pēkšņi šāda aģenta kartīte ar Valda Valtera vārdu parādījās? Bet tas vairs nav svarīgi, tagad viss ir beidzies, un vairs nevēlos šajā tēmā iedziļināties.”

Valters spriež, ka, visticamāk, vervētājs ar šo kartīti ir pildījis plānu, pierakstot kā aģentu personu, kas nemaz nav savervēta. “Aģents gribēja mani vervēt, bet nesavervēja. Iespējams, viņš kartīti izveidoja jau pirms tam un, kad vervēšana neizdevās, pats izdomāja ziņojumus. Iespējams, viņam vajadzēja izpildīt plānu. Bet fakts ir tāds, ka man ar to nav nekāda sakara. Man liekas, ka šajos maisos, ko publiskoja, ir samests viss, kas bija lieks un pagadījās pa rokai. Jo to īsto ziņotāju, par kuriem mēs visi lieliski zinājām, šajos maisos nav! Tajos laikos mums uz katrām spēlēm brauca līdzi pa diviem trim čekistiem, pieskatīja mūs. Reiz izrunājos, ka man piedāvā līgumu Itālijā, un tad man katrā ārzemju braucienā sekoja vairāki vīri. Mājupceļā lidmašīnā viens no viņiem apsēdās man blakus, iedzēra šņabi un tieši tā arī pateica: “Man prieks, ka tu joprojām esi man blakus un neesi nekur aizlaidies.”

Reiz biju atgriezies no viena izbraukuma, mājās pabiju knapi divas dienas, kad mani izsauca pie sporta komitejas vietnieka drošības jautājumos, un viņš man uzdeva visdažādākos jautājumus, pēc kuriem sapratu, ka kāds ziņo par katru manu soli. Biju pilnīgi apstulbis. Bet ar laiku mēs šo izsekošanu un ziņošanu uztvērām kā pašsaprotamu lietu, pieņēmām šos spēles noteikumus. Mēs lieliski zinājām, kuri ir tie cilvēki, kas sekoja, kas ziņoja. Tāds nu bija viņu darbs,” nosaka Valdis.

Darbs juristiem

Kāpēc tad Valters tikai tagad nolēma vērsties tiesā, lai pierādītu savu taisnību? “Mans vārds tika aptraipīts. Publiskoja šīs kartītes, un visi uz mani sāka rādīt ar pirkstu. Bet tā nevar darīt. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī – kamēr neesi notiesāts, nevar tādas lietas par tevi apgalvot. Tas bija visai pretīgs gājiens – publiskot visus maisos esošos, pat nepārbaudot, cik šī informācija ir patiesa, pat nepierādot, vai aģenta kartītes ir īstas, vai tajās pieminētie cilvēki ir reāli sadarbojušies ar VDK. Tā vietā, lai pārbaudītu, tika publiskots viss, un cilvēki jau paķēra to informāciju – tas ir aģents! Zīmogs pierē uz visu mūžu, un neko nevar padarīt. Un kā var aizstāvēties? Kā var pierādīt pretējo? Nekā! Viens variants bija norīt šo apvainojuma krupi, bet otrs – vērsties tiesā. Tiklīdz bija iespēja un laiks to darīt, es tā arī izdarīju. Un nu ir gandarījums.”

Valters gan atzīst, ka laiks, kopš tika atvērti čekas maisi un izskanēja viņa vārds, nebija no tiem vieglākajiem. “Jau toreiz, kad Igors Miglinieks iekrita par valūtas kontrabandu, vainoja mani, ka esot viņu nostučījis. Bet tās ir pilnīgas muļķības! Visi mēs ar šīm nelegālajām lietām nodarbojāmies, katram bija savs valūtas piegādātājs, un ziņot varēja jebkurš. Kad parādījās aģenta kartīte ar Valda Valtera vārdu, daži triumfēja: “Es taču teicu, ka Valters bija stukačs!” Tas nebija patīkami. Godīgi sakot, kad izmeta tās kartītes, pirmais brīdis man nebija no tiem vienkāršākajiem,” neslēpj basketbola leģenda.

Kā viņš ar to tika galā? “Vājš cilvēks, pārdzīvojot par nepatiesiem apvainojumiem, var salūzt. Es spēju šos apvainojumus pārvarēt, es pa šo laiku kļuvu tikai stiprāks. Ja iesit pa seju, ir jāspēj piecelties! Man palīdzēja sportā gūtais rūdījums, jo sportā ir līdzīgi – zaudē spēli, nevari naktī aizmirst, pārdzīvo zaudējumu. Taču ir jāspēj saņemties, doties uz treniņiem un uzvarēt,” atbild Valdis Valters, atzīstot, ka tagad izjūtot gandarījumu, ka tas viss nu ir beidzies: “Tagad man beidzot sirds ir mierīga! Vairs neviens nevarēs uz mani radīt ar pirkstu un saukt, ka esmu čekas aģents. Ja kāds to darīs, uzreiz būs tiesas darbi! Tagad vēl mani juristi lems, ko darīt ar to, kas par mani ir jau sarunāts.”

Citas interesantākās ziņas un notikumus skatiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!