16. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1985. gadā Mārtiņš Kravčenko - basketbolists.

1980. gadā Otto Zitmanis - mākslinieks.

1972. gadā Elizabete Bruksle-Gulbe - zvērināta advokāte.

1970. gadā Raimonds Miglinieks - basketbolists.

1956. gadā Gunta Ikere - montāžas režisore.

1943. gadā Aina Muze - tekstilmāksliniece.

Jubilāri pasaulē

1989. gadā Garets Beils - velsiešu futbolists, 2016. gada Eiropas čempionāta finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

1988. gadā Serhio Busketss - spāņu futbolists, 2010. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2012. gada Eiropas čempions.

1987. gadā Musa Dembele - beļģu futbolists, 2018. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

1976. gadā Anna Smašnova - Izraēlas tenisiste.

1971. gadā Korijs Feldmanis - amerikāņu aktieris un dziedātājs.

1968. gadā Lerijs Sandžers - amerikāņu filozofs, "Wikipedia" līdzdibinātājs.

1968. gadā Leonīds Agutins - krievu dziedātājs, mūziķis, komponists, dziesmu autors.

1967. gadā Vils Ferels - amerikāņu aktieris.

1965. gadā Klods Lemjē - kanādiešu hokejists, četrkārtējs Stenlija kausa ieguvējs.

1964. gadā Migels Indurains - spāņu riteņbraucējs, pieckārtējs "Tour de France" uzvarētājs, divkārtējs "Giro d'Italia" uzvarētājs, olimpiskais un pasaules čempions.

1963. gadā Srečko Kataņecs - slovēņu futbolists un treneris.

1962. gadā Grigorijs Ļepss - Gruzijā dzimis krievu dziedātājs un producents.

1958. gadā Maikls Fletlijs - īru izcelsmes amerikāņu dejotājs ("Lord of the Dance", "Feet of Flames").

1957. gadā Aleksandra Mariņina - krievu rakstniece.

1952. gadā Stjuarts Kouplends - amerikāņu bundzinieks ("The Police").

1950. gadā Deniss Prīstlijs - angļu šautriņu metējs.

1948. gadā Pinkass Cukermans - Izraēlas vijolnieks.

1942. gadā Margareta Kurta - austrāliešu tenisiste.

1941. gadā Desmonds Dekers - Jamaikas mūziķis (miris 2006.gadā).

1928. gadā Roberts Šeklijs - amerikāņu rakstnieks (miris 2005.gadā).

1926. gadā Ērvins Rouzs - amerikāņu biologs, Nobela prēmijas laureāts.

1911. gadā Džindžera Rodžersa - amerikāņu aktrise un dejotāja (mirusi 1995.gadā).

1907. gadā Barbara Stenvika - amerikāņu aktrise (mirusi 1990.gadā).

1902. gadā Aleksandrs Lurija - krievu psihologs (miris 1977.gadā).

1896. gadā Trigve Lī - norvēģu politiķis, ANO pirmais ģenerālsekretārs (miris 1968.gadā).

1888. gadā Fritss Zernike - holandiešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1966.gadā).

1872. gadā Roalds Amundsens - norvēģu pētnieks (miris 1928.gadā).

1796. gadā Žans Batists Kamils Koro - franču gleznotājs (miris 1875.gadā).

1723. gadā Džošua Reinoldss - angļu gleznotājs (miris 1792.gadā).

1486. gadā Andrea del Sarto - itāļu gleznotājs (miris 1530.gadā).

1194. gadā Svētā Klāra no Asīzes - itāļu svētā (mirusi 1253.gadā).

Notikumi Latvijā

1705. gadā notiek Mūrmuižas kauja. Zviedru armija ģenerāļa Lēvenhaupta vadībā pēc uzvaras pie Mūrmuižas izspiež krievu pulkus no Vidzemes, un tie notur savās rokās tikai Igaunijas austrumudaļu. Tomēr tas nespēj aizkavēt krievus ieņemt Jelgavu un Bausku.

1818. gadā Dikļos, Valmieras rajonā, Dikļu muižā notiek pirmā teātra izrāde latviešu valodā.

1999. gadā notiek Saeimas ārkārtas sēde, kurā deputāti izsaka uzticību Andra Šķēles veidotajai valdībai.

1999. gadā Rīgā oficiāli tiek atklāta ANO mītne. Atklāšanā piedalās ANO ģenerālsekretāra vietnieks, ANO Ženēvas mītnes ģenerāldirektors Vladimirs Petrovskis.

1999. gadā Latvijas Bankas padome pieņem lēmumu laist apgrozībā 500 latu naudas zīmes. Ar šo lēmumu tiek pabeigta Latvijas naudas reforma, kuru sekmīgi ievadīja Latvijas rubļa laišana apgrozībā 1992.gadā un pakāpeniska lata banknošu un monētu atgriešanās apritē kopš 1993.gada marta.

2000. gadā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Juglas ezera krastā notiek labdarības akcija - koncerts, lai vāktu līdzekļus 26.maijā notikušajā ugunsgrēkā iznīcinātās Brīvdabas muzeja Kurzemes sētas atjaunošanai.

2001. gadā amata pienākumus sāk pildīt inaugurētais Latvijas Republikas militārā pārstāvja NATO vietnieks drošības jautājumos virsleitnants Ivars Erčums.

2002. gadā pie Ministru kabineta ēkas piketē aptuveni 60 zemnieki, prasot Latvijas valdības pārstāvjiem nodrošināt graudu realizācijas iespējas Kalsnavas spirta rūpnīcas ražotnes izmantotājai SIA "Riga Bestsprit".

2003. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdz Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Mugurkaula ķirurģijas centra vadītāju un eksministru Āri Auderu. KNAB norāda, ka Auders ir ļaunprātīgi izmantojis pacientu uzticēšanos un nepamatoti saņēmis dubultu maksu par operācijām.

2004. gadā Tautas partijas (TP) valde ārlietu ministra amatam vienbalsīgi izvirza Saeimas deputātu un Ārlietu komisijas vadītāju Arti Pabriku. 21.jūlijā Saeima ārlietu ministra amatā ieceļ TP izvirzīto Arti Pabriku.

2005. gadā Mežaparka Lielajā estrādē sākas Eiropas čempionāts spēkavīriem.

Notikumi pasaulē

622. gadā pravietis Muhameds sāk ceļu no Mekas uz Medinu. Šis notikums iezīmē islāma kalendāra sākumu.

1054. gadā Romas pāvesta Leona IX sūtnis kardināls Humberts pirms Konstantinopoles patriarha vadīta dievkalpojuma uz baznīcas altāra novieto pāvesta vārdā sastādītu ekskomunikācijas bullu. Ar šo notikumu parasti apzīmē Lielās Shizmas jeb kristietības sašelšanās sākumu.

1661. gadā Stokholmas banka izdod pirmās banknotes Eiropā.

1782. gadā Vīnē notiek Mocarta operas "Bēgšana no Seraja" pirmizrāde.

1931. gadā Etiopijas imperators Els Selasī paraksta pirmo Etiopijas konstitūciju.

1935. gadā Oklahomasitijā ASV tiek uzstādīti pasaules pirmie autostāvvietu maksas automāti.

1941. gadā Hitlers sasauc nacistu vadošos līderus uz sanāksmi savā štābā Austrumprūsijā, lai paziņotu, kā pārvaldīt tikko okupētās austrumu teritorijas. Saskaņā ar Hitlera plānu, Ukraina - nacistu impērijas dārgakmens - kļūtu par Vācijas koloniju.

1942. gadā Francijas Višī valdība Otrajā pasaules karā pavēl Ziemas velodromā ieslodzīt 13 līdz 20 tūkstošus ebreju. Francijas policijas atbildību par notikušo 1995.gadā pirmo reizi atzīst Francijas prezidents Žaks Širaks.

1945. gadā ASV Ņūmeksikas tuksnesī veic pirmos plutonija ieroču izmēģinājumus, kam dots segvārds "Trīsvienība".

1948. gadā Jēzus Kristus dzimtā pilsēta Nācarete 1948.gada arābu-Izraēlas kara laikā pēc minimālas pretestības padodas Izraēlas armijai.

1950. gadā futbola sacīkstēs tiek fiksēts visu laiku lielākais skatītāju skaits, kad 199 tūkstoši fanu Riodežaneiro noskatījās Pasaules kausa izcīņas finālmaču, kurā Urugvaja ar 2:1 uzvarēja Brazīliju.

1951. gadā Beļģijas karalis Leopolds III atkāpjas no troņa par labu savam dēlam Boduēnam I.

1951. gadā iznāk Džeroma Deivida Selindžera stāsts "Uz kraujas rudzu laukā".

1965. gadā Francijas prezidents Šarls de Golls un Itālijas prezidents Džuzepe Saragats atklāj 11,6 kilometrus garo tuneli caur Monblānu, kas savieno abas valstis.

1969. gadā savā vēsturiskajā misijā uz Mēnesi dodas amerikāņu kosmosa kuģis "Apollo 11".

1979. gadā Irākas prezidents Hasans al Bakrs atkāpjas un viņa vietā pie varas nāk Sadams Huseins.

1981. gadā par Malaizijas premjeru kļūst Mahatirs Mohamads, kurš šo amatu ieņem līdz 2003.gada 31.oktobrim, tādējādi kļūstot par visilgāk strādājušo Āzijas politisko līderi.

1989. gadā mirst viens no 20.gadsimta izcilākajiem diriģentiem - austrietis Herberts fon Karajans.

1990. gadā 7,7 magnitūdu stiprā zemestrīcē Filipīnās iet bojā vairāk nekā 1600 cilvēki.

1993. gadā iznāk atvērtā koda operētājsistēmas "Linux Slackware 1.00" pirmā versija, kas ir viena no vecākajām vēl joprojām izmantotajām operētājsistēmām.

1994. gadā noslēdzas Ruandas pilsoņu karš.

1999. gadā ASV nogāžas lidmašīna ar Džonu F. Kenediju junioru, viņa sievu un māsu, kuri visi iet bojā.

2001. gadā no Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta amata atkāpjas Huans Antonio Samarančs, kurš šo amatu ieņēma kopš 1980.gada. Viņa vietā stājas beļģis Žaks Roge, kurš pēc profesijas ir ķirurgs.

2003. gadā Santomes un Prinsipi valdība tiek gāzta militārā pučā, kamēr tās prezidents atrodas ārzemēs.

2004. gadā 84 gadu vecumā mirst Čārlzs Svīnijs, kurš 1945.gadā vadīja ASV bumbvedēju, kas virs Japānas pilsētas Nagasaki nometa atombumbu.

2005. gadā tirdzniecībā nonāk Džoannas Ketlīnas Roulingas grāmata "Harijs Poters un Jauktasiņu princis", kura pirmajās 24 stundās ASV un Lielbritānijā tiek pārdota 8,9 miljonos eksemplāru un kļūst par visātrāk pārdoto grāmatu vēsturē.