28. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1871. gadā Pēteris Rozenbergs - luterāņu mācītājs (miris 1919. gadā).

1907. gadā Pēteris Lūcis - aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs (miris 1991. gadā).

1966. gadā Edgars Šīns - Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

1970. gadā Juris Žvikovs - pianists.

1971. gadā Uģis Brūvelis - soļotājs.

1977. gadā Viktors Lācis – fiziskās sagatavotības treneris.

1983. gadā Guntis Kuzma - klarnetists.

1984. gadā Līva Rutmane - māksliniece.

1986. gadā Vitālijs Smirnovs - futbolists.

Jubilāri pasaulē

1476. gadā Pāvils IV - Romas pāvests (miris 1559. gadā).

1491. gadā Henrijs VIII - Anglijas karalis (miris 1547.gadā).

1577. gadā Pēters Pauls Rubenss - flāmu gleznotājs (miris 1640.gadā).

1703. gadā Džons Veslijs - angļu garīdznieks, modernā metodisma dibinātājs (miris 1791.gadā).

1712. gadā Žans Žaks Ruso - šveiciešu filozofs (miris 1778.gadā).

1926. gadā Mels Brukss - amerikāņu kinorežisors, "Oskara" balvas ieguvējs.

1947. gadā Annī Diprē - franču aktrise.

1948. gadā Keitija Beitsa - amerikāņu aktrise, "Oskara" balvas un divu "Zelta globusu" un divu "Emmy" ieguvēja.

1948. gadā Sergejs Bodrovs - krievu kinorežisors, producents un scenāriju autors.

1949. gadā Aleksnadrs Pankratovs-Čornijs - krievu aktieris un kinorežisors.

1966. gadā Mērija Stjuarte Mastersone - amerikāņu aktrise.

1966. gadā Džons Kjūsaks - amerikāņu aktieris.

1971. gadā Īlons Masks - ASV/DĀR/Kanādas uzņēmējs, "Tesla" un "PayPal" līdzdibinātājs, "SpaceX" dibinātājs un vadītājs.

1971. gadā Fabjēns Bartēzs - franču futbola vārtsargs, 1998. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2000. gada Eiropas čempions.

1985. gadā Leisana Utjaševa - Baškīrijā dzimusi krievu vingrotāja, divkārtēja Eiropas čempione.

1991. gadā Kevins de Breine - beļģu futbolists, 2018. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1569. gadā Polija un Lietuva Ļubļinas seimā noslēdz tā dēvēto Ļubļinas reālūniju. Tajā piedalās arī Pārdaugavas hercogiste, kas tādējādi savienojas ar Poliju. Ārpus ūnijas paliek Rīga, kas atsakās piedalīties sarunās Ļubļinā.

1761. gadā, lai iepazītos un izpētītu Baltijas tiesības un paražas, tiek izdots Krievijas Senāta rīkojums par valsts ierēdņu nosūtīšanu uz Baltiju. Šo ierēdņu pieredze tiek izmantota, izstrādājot Baltijas pārvaldes politiku.

1997. gadā Talsos Iekšlietu ministrijas rīkoto policijas un ugunsdzēsības svētku laikā tika demonstrēta ugunsdzēsības un policijas tehnika. Pasākumā paziņots, ka ir iespēja apskatīt pilsētas panorāmu no augstuma - paceļoties augšup ar ugunsdzēsēju autoceltni. Paceļot bērnus autopacēlāja grozā, pieļautās pārslodzes dēļ pacēlāja strēle deformējās un grozs nokrita no 18,7 metru augstuma. Notikuma vietā bojā gāja deviņi bērni, bet 21 guva miesas bojājumus.

1998. gadā Rīgā notiek XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki.

2001. gadā Kurzemes apgabaltiesa nolemj atcelt Saldus rajona tiesas lēmumu un attaisnot Talsu traģēdijas lietā apsūdzētos.

2002. gadā, pasludinot spriedumu krāpšanā apsūdzētā uzņēmēja Armanda Stendzenieka lietā, Kurzemes apgabaltiesa piespriež viņam brīvības atņemšanu uz 10 gadiem un 6 mēnešiem ar mantas konfiskāciju, bet pēc Amnestijas likuma piemērošanas sods viņam tiek samazināts uz pusi - līdz pieciem gadiem un trīs mēnešiem. Tiesa atzīst "Bankas Baltija" pieteikto civilprasību par Ls 8 626 500 piedzīšanu un nolemj, ka Stendzeniekam bankai jāatmaksā Ls 6 798 321.

2003. gadā netālu no Dzintaru koncertzāles Jūrmalā, Jomas un Turaidas ielas krustojumā, pēc restaurācijas atklāj globusu, kas uzskatāms par Latvijā vecāko lielo globusu. Jūrmalas globusa diametrs ir tieši divi metri.

2006. gadā AS "Latvijas Krājbanka" padome nolemj bankas valdes priekšsēdētāja amatā iecelt līdzšinējo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Mārtiņu Bondaru.

Notikumi pasaulē

1389. gadā Osmaņu impērijas spēki un serbu armijas izcīna asiņaino Kosovas kauju, kurā krīt turku sultāns Murads un Serbijas karalis Lācars. No vēstures liecībām nav skaidrs, kura puse uzvarēja kaujā.

1651. gadā  Ukrainā starp poļiem un ukraiņiem sākas Beresteško kauja, kas bija lielākā kauja 17.gadsimtā. Polijas-Lietuvas kņazistes 70 000 kareivju lielie spēki Jana II Kazimira vadībā divas dienas cīnījās pret hetmana Bohdana Hmeļņicka vadītajiem aptuveni 100 000 kazaku un ukraiņu zemniekiem un aptuveni 40 000 sabiedrotajiem Krimas tatāriem. Kad niknajās kaujās krita tatāru līderis Tugajs Bejs, tatāri dezertēja no kaujas laika, nolaupot Hmeļņicki. Kauja izvērtās brutālā slaktiņā, poļu kavalērijai apkaujot bēgošos kazakus. Rezultātā Hmeļņickis bija spiests parakstīt ar poļiem Bila Cerkvas miera līgumu.

1838. gadā Londonā tiek kronēta Lielbritānijas karaliene Viktorija.

1880. gadā Gelnrovanā tiek sagūstīts bēguļojošais austrāliešu laupītājs un tautas varonis Neds Kellijs.

1914. gadā serbu nacionālists Sarajevā nogalina Austroungārijas troņa mantinieku, erchercogu Francu Ferdinandu un viņa sievu Sofiju. Šis atentāts izraisīja Pirmo pasaules karu.

1919. gadā Vācija un Sabiedrotie paraksta Versaļas miera līgumu, izbeidzot Pirmo pasaules karu.

1922. gadā ar Īrijas galvenās tiesas ēkas bombardēšanu Dublinā sākas Īru pilsoņu karš.

1940. gadā Rumānija cedē Besarābiju (mūsdienu Moldovu) Padomju Savienībai.

1950. gadā Ziemeļkorejas spēki ieņem Seulu.

1956. gadā Poznaņā sākas pretkomunistiskas demonstrācijas, kas ir Polijā pirmās pret komunistiem vērtās protesta akcijas. Divu dienu laikā demonstranti tika brutāli izklīdināti ar tankiem un armiju, kas šāva pūlī.

2005. gadā Kanāda kļūst par trešo valsti pasaulē, kas legalizē viena dzimuma pārstāvju laulības.

2016. gadā teroristu uzbrukumā Stambulas Ataturka lidostā tiek nogalināti 45 cilvēki un vairāk nekā 230 ievainoti.