Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Suminām šodien Herbertu Vasiļjevu! (Foto: LETA)

23. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
23. maijā 03:38 2020. gada 23. maijā 03:38
  Jauns.lv / LETA
Dzimšanas diena šodien hokejistam un hokeja komentētājam Herbertam Vasiļjevam, uzņēmējam Ojāram Kehrim un pazīstamajai angļu aktrisei Džoanai Kolinsai. Un atminēsimies, ka pirms 16 gadiem autoavārijā bojā gāja "Prāta vētras" basģitārists Gundars Mauševics jeb Mumiņš.

Jubilāri Latvijā

1976. gadā Herberts Vasiļjevs - hokejists, hokeja komentētājs.

1967. gadā Gints Dandzbergs - apdrošināšanas AS "BTA Baltic Insurance Company" padomes priekšsēdētājs.

1966. gadā Ingūna Erneste - Latvijas starptautiskā lielmeistare šahā (1992); pirmā Latvijas šahiste, kas ieguvusi starptautiskās lielmeistares nosaukumu.

1956. gadā Ojārs Kehris - "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents. 

1931. gadā Gunārs Cilinskis - aktieris, režisors un scenārists (miris 1992. gadā).

1911. gadā Elza Rudenāja - Madonas muzeja dibinātāja un vadītāja. Viņas vadībā Ērgļos tapuši arī "Braki" Blaumanim un "Meņģeļi" brāļiem Jurjāņiem, bet Meirānos tapis muzejs Jānim Zāberam (mirusi 1998.gadā).

1834. gadā Jānis Frīdrihs Baumanis - pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts (miris 1891. gadā).

Jubilāri pasaulē

1983. gadā Heidija Reindža - britu dziedātāja ("Sugababes").

1980. gadā Teofanis Geks - grieķu futbolists.

1976. gadā Rikardinju - brazīliešu futbolists, 2002. gada Pasaules kausa ieguvējs.

1974. gadā Džuela - amerikāņu dziedātāja.

1972. gadā Rubenšs Barikello - brazīliešu autobraucējs, piedalījies 326 F-1 sacīkstēs.

1967. gadā Fils Selvejs - angļu bundzienieks ("Radiohead").

1965. gadā Toms Tikvers - vācu kinorežisors.

1956. gadā Urzula Plasnika - austriešu politiķe.

1951. gadā Anatolijs Karpovs - krievu šahists.

1933. gadā Džoana Kolinsa - angļu aktrise.

1925. gadā Džošua Lederbergs - amerikāņu molekulārbiologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 2008.gadā).

1912. gadā Džons Peins - amerikāņu aktieris (miris 1989.gadā).

1910. gadā Ārtijs Šovs - amerikāņu džeza mūziķis (miris 2004.gadā).

1908. gadā Džons Berdīns - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1991.gadā).

1900. gadā Hanss Franks - nacistu kara noziedznieks, nacistu okupētās Polijas ģenerālgubernators (miris 1946.gadā).

1891. gadā Pērs Lagerkvists - zviedru rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1974.gadā).

1883. gadā Duglass Feirbenkss - amerikāņu aktieris (miris 1939.gadā).

1834. gadā Karls Heinrihs Blohs - holandiešu gleznotājs (miris 1890.gadā).

1795. gadā Čārlzs Berijs - angļu arhitekts (miris 1860.gadā).

1734. gadā Francs Antons Mesmers - austriešu mediķis/hipnotizētājs (miris 1815.gadā).

1707. gadā Karls Linneuss - zviedru botāniķis (miris 1778.gadā).

1617. gadā Eliass Ešmouls - angļu antikvārs, zinātnieks (miris 1692.gadā).

1100. gadā Ciņdzons - Ķīnas imperators (miris 1161.gadā).

1052. gadā Filips I - Francijas karalis (miris 1108.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Latvijas Radio 1.programmā raidījumā "Kultūras rondo" pirmatskaņojumu piedzīvo Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kopā ar Rūtu un Valdi Muktupāveliem iedziedātā dziesma "Saulīt’ mana krustamāte".

2006. gadā Latvijā vizīti turpina Nīderlandes karaliene Beatrikse un viesojas Latvijas Universitātē, kur notiek "Human Development Report" prezentācija un grāmatas par Nīderlandes un Latvijas savstarpējām attiecībām atvēršana.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedz pasaulslavenajam latviešu diriģentam Marisam Jansonam Triju Zvaigžņu ordeni. Tāpat Jansonam šajā dienā tiek pasniegts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesora diploms.

2006. gadā AS "Preses nams" akcionāru sapulce ievēl uzņēmuma padomi jaunā sastāvā, ņemot vērā to, ka pēc paša vēlēšanās padomes locekļa amatu ir atstājis līdzšinējais tās priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. Pirmajā jaunās "Preses nama" padomes sēdē par tās priekšsēdētāju tiek ievēlēts Ilmārs Kreituss, bet par padomes priekšsēdētāja vietnieku - Jānis Blaževičs.

2006. gadā valdība ieceļ Valsts darba inspekcijas (VDI) direktora amatā līdzšinējo Rīgas Reģionālās VDI vadītāju Ritu Elci.

2005. gadā iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (LPP) un tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL) tiekas ar Šveices Tieslietu un policijas departamenta priekšnieku Kristofu Bloheru, lai parakstītu Latvijas un Šveices līgumu par policijas sadarbību cīņā pret noziedzību.

2004. gadā autoavārijā uz Rīgas-Jelgavas šosejas mirst grupas "Prāta vētra" basģitārists Gundars Mauševics jeb Mumiņš.

2003. gadā Rīgā, Esplanādē, notiek mītiņš pret izglītības reformu, kuru organizē Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija. Mītiņā piedalās vairāki tūkstoši cilvēku, kas pieprasa atcelt pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās.

2003. gadā Latvijas Universitātes Satversmes sapulce atkārtoti rektora amatā ievēl Ivaru Lāci.

2002. gadā Rīgā sākas vērienīgs apvienotais Baltijas Ortodontu asociācijas un Baltijas Sejas, žokļu un plastiskās ķirurģijas asociācijas kongress.

2001. gadā Latvijas vēstniece Lihtenšteinā Elita Kuzma iesniedz akreditācijas vēstuli Lihtenšteinas firstam Hansam Adamam II.

2000. gadā Rīgā viesojas 85 gadus vecā Romanovu dinastijas galva lielkņaze Leonīda un viņas ģimenes locekļi.

2000. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga oficiālā vizītē apmeklē Franciju.

1999. gadā darba vizītē Latvijā ierodas Slovākijas premjerministra vietnieks Eiropas integrācijas jautājumos Pavola Hamžiks.

1995. gadā Latvijā viesojas Ukrainas prezidents Leonīds Kučma. Vizītes laikā tiek parakstīts Latvijas un Ukrainas draudzības un sadarbības līgums.

1995. gadā Augstākās tiesas sēdē prokurors Oļģerts Šabanskis, beidzot apsūdzības runu tiesai lūdza piespriest bijušajam LPSR Komunistiskās partijas līderim Alfrēdam Rubikam brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, sodu izciešot slēgta tipa cietumā.

1990. gadā Jūrmalā nodibina pirmo Latvijas municipālās policijas nodaļu.

1990. gadā Latvijas Ministru Padome izveido Latvijas Brīvprātīgo kārtības sargu štābu ar Ministru Padomes priekšsēdētāja 1.vietnieku Ilmāru Bišeru priekšgalā.

Notikumi pasaulē

2004. gadā iebrūk daļa no Parīzes Šarla de Golla starptautiskās lidostas 2E termināļa, kā dēļ bojā iet četri cilvēki un vēl trīs gūst ievainojumus.

2003. gadā ANO civilais administrators Irākā paziņo par Irākas bruņoto spēku izformēšanu, atlaižot 400 000 Irākas armijas karavīru un militārpersonu.

2002. gadā Islande ratificē Kioto protokolu, kļūstot par 55.pasaules valsti, kas to izdarījusi, un līdz ar to Kioto protokols var stāties spēkā.

1999. gadā Džordža Lukasa filma "Zvaigžņu kari: Pirmā epizode" kļūst par pirmo filmu, kas pirmajās piecās dienās guvusi vairāk nekā 100 miljonu ASV dolāru kases ieņēmumu.

1998. gadā Ziemeļīrijas iedzīvotāji referendumā pauž atbalstu Lielās piektdienas miera līgumam.

1997. gadā Mohammads Hatami tiek ievēlēts par Irānas prezidentu.

1977. gadā teroristi Nīderlandē nolaupa vilcienu, sagrābjot par ķīlniekiem 105 skolēnus un 50 pieaugušos. Bērni tika atbrīvoti 27.maijā, un krīze beidzās 11.jūnijā, kad Nīderlandes specvienības iebruka vilcienā.

1969. gadā rokgrupa "The Who" izlaiž pirmo rokoperu "Tommy".

1967. gadā Ēģipte slēdz Tirānas šaurumu un bloķē Eilatas ostu Izraēlas kuģiem, liekot pamatu Sešu dienu karam.

1960. gadā Izraēlas premjerministrs Dāvids Bengurions paziņo par nacistu kara noziedznieka Ādolfa Eihmana sagūstīšanu. Eihmani, kurš uzdevās par Rikardo Klementu, Buenosairesā 11.maijā sagūstīja Izraēlas specdienesta "Mossad" aģenti.

1949. gadā līdz ar konstitūcijas parakstīšanu sāk pastāvēt Vācijas Federatīvā Republika ar galvaspilsētu Bonnu.

1945. gadā dienu pēc sagūstīšanas pašnāvību izdara Vācijas nacistu virsnieks Heinrihs Himlers. Tiek apcietināts admirālis Karls Denics un nacistiskās Vācijas valdības augstākās amatpersonas.

1945. gadā Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils atkāpjas no amata, apturot valsts kara laika koalīcijas darbu.

1937. gadā mirst amerikāņu multimiljonārs un "Standard Oil Company" dibinātājs Džons Rokfellers.

1934. gadā apšaudē ar ASV policiju iet bojā bēdīgi slavenie amerikāņu laupītāji un slepkavas Bonija Pārkere un Klaids Barrovs.

1929. gadā tiek izlaista pirmā runājošā multfilma ar Mikipeli "The Karnival Kid" ("Karnevāla mazulis").

1915. gadā Itālija pievienojas Sabiedrotajiem pēc tam, kad tie piesaka karu Austroungārijai.

1907. gadā notiek Somijas parlamenta pirmā plenārsēde.

1906. gadā mirst norvēģu dramaturgs Henriks Ibsens, kurš iekļuvis literatūras vēsturē ar savu lugu "Pērs Gints".

1846. gadā Meksika piesaka karu ASV.

1813. gadā Dienvidamerikas neatkarības cīnītājs Simons Bolivars ieiet Meridā, vadot invāziju Venecuēlā un gūstot iesauku "Atbrīvotājs".

1805. gadā Napoleons Bonaparts Milānas katedrālē tiek kronēts par Itālijas karali.

1568. gadā Nīderlande pasludina neatkarību no Spānijas.

1430. gadā burgundieši sagūsta Žanu D'Arku, kas vada armiju, lai izbeigtu Kompjeņas aplenkumu.

1014. gadā Īrijas karali Braienu atkāpjoties nogalina viņa paša armijas sakautie vikingi.

Citi šobrīd lasa

“Trako deviņdesmito” kļūdas: tā vietā, lai glābtu VEF un “Banku Baltiju”, ēdām importa konservus 6
VIDEO: tīņi liek nobālēt rūdītiem narkodīleriem 5
Kad sāksies meteoroloģiskā vasara? Jaunākās sinoptiķu prognozes 1
Pievienot komentāru

Муж звезды «Москва слезам не верит» умер от коронавируса, сама актриса также больна

Вся в кровоподтеках: фото и видео Агаты Муцениеце шокировали поклонников