19. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1841. gadā Indriķis Zīle - Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs (miris 1919. gadā).

1882. gadā Tija Banga (Tija Kopštāle) - aktrise un literāte (mirusi 1957. gadā).

1938. gadā Vilnis Eglājs - inženieris un politiķis (miris 1993. gadā).

1939. gadā Jānis Lūsis - Latvijas olimpiskais čempions vieglatlētikā (miris 2020. gadā).

1954. gadā Dace Eversa - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

1960. gadā Normunds Vīksne - pianists.

1968. gadā Ivo Zonne - uzņēmējs.

Jubilāri pasaulē

1593. gadā Jakobs Jordānss - flāmu gleznotājs (miris 1678.gadā).

1881. gadā Mustafa Kemals Ataturks - pirmais Turcijas prezidents (miris 1938.gadā).

1890. gadā Ho Ši Mins - Vjetnamas komunistu līderis (miris 1969. gadā).

1925. gadā Pols Pots - Kambodžas diktators (miris 1998.gadā).

1925. gadā Malkolms X - ASV musulmaņu garīgais vadītājs, runasvīrs un cilvēktiesību aizstāvis (miris 1965. gadā).

1928. gadā Kolins Čepmens - angļu inženieris un autoražotājs ("Lotus Cars" dibinātājs, miris 1982.gadā).

1940. gadā Jans Jansens - holandiešu riteņbraucējs, bijis pasaules čempions, uzvarējis "Tour de France" un "Vuelta a Espana".

1945. gadā Pīts Taunšends - angļu mūziķis ("The Who").

1947. gadā Mikēle Plačido - itāliešu aktieris un režisors.

1948. gadā Greisa Džonsa - jamaikiešu dziedātāja, supermodele un aktrise.

1949. gadā Dastijs Hils - amerikāņu roka dziedātājs un basģitārists ("ZZ Top").

1951. gadā Džoijs Ramone - amerikāņu mūziķis ("Ramones", miris 2001.gadā).

1954. gadā Fils Rads - austrāliešu bundzinieks ("AC/DC").

1955. gadā Džeimss Goslings - kanādiešu datorzinātnieks, programmēšanas valodas "Java" radītājs.

1972. gadā Dženija Bergrēna - zviedru dziedātāja ("Ace of Base").

1976. gadā Kevins Gārnets - amerikāņu basketbolists, 2008. gada NBA čempions, 15 reizes piedalījies "Visu zvaigžņu" spēlē, 2000. gada olimpiskais čempions.

1977. gadā Manuels Almunja - spāņu futbola vārtsargs.

1979. gadā Andrea Pirlo - itāliešu futbolists, 2006. gada Pasaules kausa ieguvējs, 2012. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba medaļnieks, 2004. gada olimpisko spēļu brornzas godalgas ieguvējs.

1979. gadā Djego Forlans - urugvajiešu futbolists, 2010. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra labākais spēlētājs, 2011. gada "Copa America" uzvarētājs.

1992. gadā Sems Smits - angļu mūziķis.

Notikumi Latvijā

1994. gadā Saeima pieņem likumu "Par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".

1994. gadā Saeima pieņem likumu "Par pašvaldībām". Tas paredz, ka Latvijā ir pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldības, kuras realizē savas funkcijas ar pilsoņu vēlētu pārstāvju palīdzību.

1996. gadā kinorežisorei Lailai Pakalniņai 49. Kannu kinofestivālā tiek piešķirta starptautiskās kinokritiķu federācijas FIPRESCI speciālbalva par īsfilmām "Prāmis" un "Pasts".

2000. gadā Rīgā, Dailes teātrī, sākas 1.Latvijas ķirurgu kongress.

2003. gadā Rīgā, izstāžu centrā "Ķīpsala", sākas Eiropas lielākais tiesībsargājošo institūciju vadošo amatpersonu saiets - Starptautiskās Policijas priekšnieku asociācijas (IACP) Eiropas valstu policiju vadītāju 20.konference.

2005. gadā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) bijušais priekšsēdētāja biedrs Jānis Ādamsons informē valdi, ka aptur savu darbību LSDSP. Tā kā LSDSP statūti neparedz darbības apturēšanu, tiek uzskatīts, ka Ādamsons ir izstājies no LSDSP, kuras rindās aizvadījis desmit gadus, bijis ievēlēts 7.Saeimā un kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ādamsons apgalvo, ka viņam neesot pieņemama LSDSP pārvēršanās no internacionālistu partijas par nacionālistu partiju.

2007. gadā notiek politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" reorganizācijas un partiju "Līdztiesība" un "Bite" apvienošanās kongress. Kongresā par jaundibinātās partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līdzpriekšsēdētājiem ievēlēta Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, kā arī Saeimas deputāti Jakovs Pliners un Juris Sokolovskis.

Notikumi pasaulē

1536. gadā Anglijas karaļa Henrija VIII otrajai sievai Annai Boleinai tiek izpildīts nāvessods par laulības pārkāpšanu.

1568. gadā Anglijas karaliene Elizabete I pavēl arestēt Skotu karalieni Mēriju.

1848. gadā tiek noslēgts Gvadalupes Hidalgo līgums, kas izbeidz amerikāņu-meksikāņu karu. Līgums paredz, ka ASV par 15 miljoniem dolāru iegādājas Kaliforniju, Nevadu, Jūtu un piecu citu mūsdienu ASV štatu daļas.

1906. gadā tiek atklāts Simplona tunelis, kas caur Alpiem savieno Šveici un Itāliju.

1919. gadā Mustafa Kemals Ataturks ar dažiem atbalstītājiem no Stambulas dodas uz Samsunu, lai stātos pretī Osmaņu valdībai, aizsākot Turku neatkarības karu.

1922. gadā PSRS tiek dibināta pionieru organizācija.

1961. gadā "Venera 1" kļūst par pirmo cilvēku būvēto objektu, kas nolido gar citu planētu, kad tā sasniedz Venēru, tomēr tā zaudē sakarus ar Zemi un zinātnieki datus nesaņem.

1971. gadā PSRS palaiž kosmisko zondi "Marss 2".

1984. gadā no Nacionālās hokeja līgas (NHL) Stenlija kausa troņa Ņujorkas "Islanders" komandu gāž Edmontonas "Oilers", kuras sastāvā ir tādas nākošo gadu superzvaigznes kā Veins Greckis, Marks Mesjē, Pols Kofijs, Jari Kurri un Glens Andersons.

1991. gadā Horvātijas iedzīvotāji referendumā nobalso par neatkarību.

2004. gadā Lielbritānijā tiek atklāta pasaulē pirmā embrionālo cilmes šūnu banka.

2006. gadā nepālietis Apa Šerpa 16.reizi sasniedz Everestu, uzlabojot sev pašam piederošo rekordu.

2016. gadā termometra stabiņam sasniedzot 51 grāda pēc Celsija atzīmi, Indijas ziemeļu pilsētā Phalodi tiek pārspēts valsts karstuma rekords.