16. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1986. gadā Sergejs Kožans - futbolists.

1970. gadā Dzintars Pelcbergs - bijušais Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (viceprezidents).

1967. gadā Nauris Ārmanis - SIA "Akvedukts" līdzīpašnieks.

1955. gadā Juris Šulcs - politiķis un pašvaldību darbinieks, bijušais Tukuma novada domes priekšsēdētājs.

1942. gadā Ligita Zemberga - čelliste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Stīgu instrumentu nodaļas asociētā profesore.

1940. gadā Ansis Bērziņš - filmu studijas "Dauka" producents, režisors, scenārists.

1930. gadā Gunārs Andrušaitis - zinātnieks, Zinātņu Akadēmijas Bioloģijas institūta direktors.

Jubilāri pasaulē

1990. gadā The Weeknd - kanādiešu mūziķis.

1989. gadā Elizabete Olsena - amerikāņu aktrise.

1986. gadā Djego Godins - urugvajiešu futbolists.

1979. gadā Valentīno Rosi - itāliešu motosportists.

1974. gadā Maheršala Ali - amerikāņu reperis un aktieris, "Oskara" un "Zelta globusa" ieguvējs.

1973. gadā Ketija Frīmena - austrāliešu vieglatlēte.

1965. gadā Deivs Lombardo - Kubā dzimis itāliešu izcelsmes amerikāņu bundzinieks ("Slayer").

1964. gadā Bebeto - brazīliešu futbolists.

1961. gadā Endijs Teilors - angļu mūziķis ("Duran Duran").

1960. gadā Pīts Villiss - angļu ģitārists ("Def Leppard").

1959. gadā Džons Makinrojs - amerikāņu tenisa leģenda.

1958. gadā Ice-T - amerikāņu reperis, rokmūziķis, dziesmu autors un aktieris, "Grammy" balvas ieguvējs.

1958. gadā Oskars Šmits - brazīliešu basketbolists.

1941. gadā Kims Čenirs - Ziemeļkorejas līderis (miris 2011. gadā).

1935. gadā Sonijs Bono - amerikāņu dziedātājs, aktieris un politiķis (miris 1998.gadā).

1932. gadā Otiss Blekvels - amerikāņu mūziķis (miris 2002.gadā).

1926. gadā Džons Šlesingers - angļu kinorežisors (miris 2003.gada).

1909. gadā Ričards Makdonalds - amerikāņu ātrās ēdināšanas pionieris, kurš kopā ar brāli Morisu 1940.gadā dibināja pirmo "McDonands" restorānu (miris 1998.gadā).

1904. gadā Džordžs Kennans - amerikāņu diplomāts, vēsturnieks un politologs (miris 2005.gadā).

1834. gadā Ernsts Hekels - vācu zoologs un filozofs (miris 1919.gadā).

1831. gadā Nikolajs Leskovs - krievu rakstnieks (miris 1895.gadā).

1822. gadā Frensiss Galtons - angļu ceļotājs un biologs (miris 1911.gadā).

1786. gadā Marija Pavlovna - Krievijas lielkņaziene (mirusi 1859.gadā).

1698. gadā Pjērs Bugērs - franču matemātiķis (miris 1758.gadā).

1620. gadā Frīdrihs Vilhelms I - Prūsijas hercogs (miris 1688.gadā).

1519. gadā Gaspārs de Koliņī - franču hugenotu līderis (miris 1572.gadā).

1497. gadā Filips Melanhtons - vācu humānists un reformists (miris 1560.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Latvijas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā tiek nodibinātas Latvijas un Lībijas diplomātiskās attiecības. Diplomātisko attiecību nodibināšanas protokolu Latvijas vārdā paraksta Latvijas vēstniece ANO Solveiga Silkalna, bet Lībijas vārdā - Lībijas vēstnieka ANO vietnieks Atia Omārs Mubaraks.

2006. gadā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tiek atklāts Neatliekamās medicīnas centrs. Jaunajā centrā ir uzņemšanas un reanimācijas nodaļas, kā arī laboratorijas un diagnostikas nodaļas.

2005. gadā Latvijā oficiālā vizītē ierodas Somijas aizsardzības ministrs Sepo Kērieinenu un Somijas aizsardzības sistēmas pārstāvji. Somijas aizsardzības ministrs tiekas ar Latvijas aizsardzības ministru Einaru Repši, Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu izpildītāju pulkvežleitnantu Juri Bezzubovu un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem. Vizītes laikā Somijas aizsardzības ministrs tiekas arī ar ārlietu ministru Arti Pabriku un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Juri Dalbiņu.

2005. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija, SIA "Lattelekom" un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma pasniedz 2005.gada balvas un stipendijas. Divas balvas saņem ievērojami zinātnieki un radoši praktiķi telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs par izcilu veikumu vai mūža devumu, vēl divas balvas saņem jaunie zinātnieki.

2004. gadā sākas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Maltas Republikā. Valsts vadītāja tiekas ar Maltas prezidentu Gvido de Marko.

2003. gadā gaisa balonu pilots Gunārs Dukšte ar balonu "Rīga" paceļas 6098 metru augstumā, sasniedzot jaunu Latvijas rekordu. 6098 metru augstums tika sasniegts virs Ropažiem pēc 72 lidojuma minūtēm.

2001. gadā Dailes teātrī notiek "Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu 2000" pasniegšanas ceremonija. Gada balvu par gada labāko ierakstu saņem Liepājas Simfoniskā orķestra ierakstītais albums "Imants Kalniņš "Pūt, vējiņi!"".

2001. gadā notiek sabiedriskās organizācijas "Jūrmalas burāšanas asociācija" dibināšanas pasākums.

2000. gadā ģenerālprokuratūrā notiek starptautiska sanāksme par genocīdā aizdomās turētā Konrāda Kalēja lietu un par kara noziegumiem Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Sanāksmē piedalās 24 pārstāvji no septiņām valstīm, arī no Latvijas.

1999. gadā Rīgā ierodas starptautiskā skaistuma konkursa "Mrs. Globe" direktore Treisija Kembla, lai parakstītu līgumu par konkursa "Mrs. Globe '99" rīkošanu Latvijā.

1999. gadā Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas valsts ministrs Ginters Ferhoigens paraksta līgumu par bezvīzu režīma ieviešanu starp abām valstīm.

1999. gadā Rīgas dome pieņem lēmumu par ēkas Rīgā, Strēlnieku laukumā 1, nojaukšanu un uzdod domes Īpašuma departamentam sameklēt citu ēku Okupācijas muzeja pārvietošanai. Šis lēmums rada neapmierinātību gan Okupācijas muzeja darbiniekos, gan daļā sabiedrības.

1998. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu prezidenti paraksta paziņojumu, kurā tika izteikts atbalsts Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) lēmumam iznīcināt bioloģiskos ieročus Irākā. Prezidenti pauž viedokli, ka krīzes atrisināšanai jāizmanto visi diplomātiskie līdzekļi, tomēr prezidenti atbalsta arī citus starptautiskās koalīcijas soļus, lai garantētu starptautisko saistību izpildi un masu iznīcināšanas līdzekļu iznīcināšanu Irākā.

1996. gadā Somijas firma "Neste" Latvijā sāk tirgot svinu nesaturošo benzīnu "Futura 98E+", tā kļūstot par pirmo naftas kompāniju Baltijā, kura pārdod tikai svinu nesaturošo degvielu. Šajā benzīnā svins aizstāts ar kāliju.

1995. gadā Saeima pieņem likumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās.

1995. gadā Saeima izveido Saeimas izmeklēšanas komisiju septiņu cilvēku sastāvā, lai izmeklētu cēloņus, kas radījuši finanšu krīzi vairākās komercbankās un līdz ar to apdraud valsts finanšu sistēmas stabilitāti.

1994. gadā Latvijā viesojas Lielbritānijas ārlietu ministrs Daglass Hērds.

1980. gadā XIII ziemas olimpiskās spēlēs Leikpleisidā kamaniņu braucēja Vera Zozuļa izcīna olimpisko zelta medaļu.

Notikumi pasaulē

2006. gadā palestīniešu islāma kustība "Hamas" par nākamo palestīniešu premjerministru izvēlas Ismailu Haniju.

2005. gadā Nacionālā hokeja līga (NHL) atceļ visu 2004.-2005.gada regulāro sezonu un izslēgšanas spēles, kļūstot par pirmo lielo Ziemeļamerikas sporta līgu, kas sper šādu soli atalgojuma strīdu dēļ.

2005. gadā, kad to ratificē Krievija, spēkā stājas Kioto protokols, kas paredz siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas samazināšanu līdz 2012.gadam, taču to noraida pasaules vislielākais piesārņotājs - Amerikas Savienotās Valstis.

2002. gadā 89 gadu vecumā mirst pirmais Anglijas futbola izlases galvenais treneris Volters Vinterbotoms, kurš šo amatu uzņēmās 1947. gadā un vadīja Anglijas izlasi četros Pasaules kausa izcīņas turnīros.

1999. gadā Turcijas specvienība nogādā Turcijā kurdu nemiernieku līderi Abdullu Odžalanu, kurš tika aizturēts Kenijā. Odžalana sagūstīšana visā Eiropā izraisa plašas kurdu demonstrācijas un nemierus.

1998. gadā Taipejas starptautiskajā lidostā, nogāžoties "China Airlines" lidmašīnai "Airbus", iet bojā 202 cilvēki - visi 196 lidmašīnas pasažieri un apkalpes locekļi, kā arī seši cilvēki uz zemes.

1992. gadā Zairas drošības spēki nošauj 32 cilvēkus, kad tūkstošiem kristiešu sāk miermīlīgus ielu protestus pret prezidenta Mobutu Seses Seko valdību.

1991. gadā Managvā tiek nogalināts bijušais Nikaragvas "kontra" nemiernieku līderis Enrike Bermudess.

1991. gadā Persijas līča karā ASV un Lielbritānijas kara lidmašīnas bombardē Irākas galvaspilsētu Bagdādi, nogalinot trīs civiliedzīvotājus un 11 ievainojot.

1985. gadā tiek dibināts Libānas šiītu islāma kaujinieku grupējums "Hizbollah".

1983. gadā krūmāju ugunsgrēkos Austrālijā iet bojā 71 cilvēks.

1972. gadā amerikāņu basketbolists Vilts Čemberleins gūst 30 000.punktu savā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) karjerā.

1968. gadā Heilijvillā ASV Alabamas štatā sāk darboties valstī pirmais ārkārtas situāciju telefona serviss "911".

1960. gadā ASV kodolzemūdene "Triton" uzsāk zemūdens ceļojumu apkārt pasaulei.

1959. gadā pēc partizānu kara, kura noslēgumā 1.janvārī tika gāzts labējais diktators Fulhensio Batista, Fidels Kastro kļūst par Kubas premjerministru.

1944. gadā sabiedroto spēku lidmašīna bombardē Japānas Jūras spēku bāzi Karolīnas salās, iznīcinot 201 lidmašīnu.

1943. gadā Otrajā pasaules karā PSRS spēki atkaro nacistiskajai Vācijai Harkovu.

1940. gadā Otrajā pasaules karā britu jūrnieki Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos ieņem nacistiskās Vācijas tankkuģi "Altmark" un atbrīvo 299 britu gūstekņus, tādējādi pārkāpjot Norvēģijas neitralitāti.

1937. gadā amerikāņu ķīmiķis Volless Keroterss un viņa pētnieku grupa kompānijā "Du Pont" patentē neilonu.

1936. gadā pēc vēlēšanām Spānijā pie varas nāk Tautas fronte.

1934. gadā vairākas dienas ilgās sadursmes starp Austrijas sociālistiem un fašistiem, kas nereti tiek dēvētas par Austrijas pilsoņu karu, noslēdzas ar sociālistu sakāvi, kad uz valdības aicinājumu apturēt asinsizliešanu atsaucas armija, uzsākot operācijas pret sociālistu paramilitārajiem spēkiem. Kopumā sadursmēs dzīvības zaudē vairāki simti cilvēku, un sociālistu līderi aizbēg no valsts.

1923. gadā angļu arheologs Hovards Kārters ieiet Senās Ēģiptes faraona Tutanhamona kapenēs.

1918. gadā Lietuvas padome vienbalsīgi pieņem Neatkarības aktu, pasludinot Lietuvu par neatkarīgu valsti.

1568. gadā Romas katoļu baznīca par ķecerību piespriež "nāvessodu" visiem Nīderlandes iedzīvotājiem - trīs miljoniem cilvēku, aizsākot Astoņdesmit gadu karu.