"Prāta vētras" Kaspars Roga Āfrikā bijis tuvu nāvei
Sarunā ar Prāta vētras bundzinieku Kasparu Rogu modes mākslinieks Dāvids uzzina, ka mūziķa kaislība ir Āfrika, ka viņš savulaik inficējies ar bīstamu parazītu un bijis tuvu nāvei, kā arī ka ir gan avantūrists, gan sirsnīgs puisis.
Tu labāk pastāsti man, kā tas ir – būt slavenam?
Nezinu. Tas jāprasa Holivudas zvaigznēm.
Labi, labi, pieticīgais latvietīti! Latvijā tu taču esi slavens. Vēstules no faniem saņem?
Latvieši ir kūtri rakstītāji, bet slāvu tautību cilvēki gan ir naski uz apsveikumu sūtīšanu, dāvanu dāvināšanu. Mūsējie ir daudz tolerantāki un respektē privāto telpu. Bet interesanti, ka man parasti dāvina alkoholu – vietējo dziru. Jā, un man nav nekas pret to. Piemēram, polietes nes zubrovku. Vēl dāvina saldumus, grāmatas… Krūšturi gan reti gadās.
Bet tu neizskaties, ka būtu baigais dzērājs, kurš noēdies saldumus! Tāds slaids, sportisks puisis.
Bungas ir specifisks instruments. Ja tās regulāri spēlē, fiziskā slodze ir pietiekama, lai neuzaudzētu taukus. Bez tā vēl krosiņu paskrienu, futeni gan pēdējā laikā spēlēju daudz retāk.
Trūkst laika?
Nē, baidos no traumām. Jo gadi nāk klāt, bet amatieriem patīk uzspēlēt no visas sirds. Baidos satraumēt kājas, jo tās taču ir mans instruments, ar ko spēlēju bungas.
Tu vispār ģimenē, mājās esi praktisks vīrietis vai nekur nederīgs?
Šajā ziņā gan esmu nekur nederīgs. Man visu dara draudzene – viņa ir mūsu saimniecības daļas vadītāja.
Tad ēst taisīt neproti?
Protu, bet viņa gatavo labāk. Ir gan dažas lietas, kas man padodas. Piemēram, tuncis. To tad es uzcepu. Jo neēdu gaļu, bet zivis gan. Šādus cilvēkus ir moderni saukt par „peskāriešiem” – tie ēd jūras produktus, bet neēd neko no gaļas.
