Bārbra Streizande divas reizes klonējusi mirušo sunīti. Semija viņai bijusi kā meita!

Jaunākajā žurnāla „Variety” numura intervijā aktrise un dziedātāja Bārbra Streizande atzinusies, ka ir klonējusi savu sunīti Semiju, kas nomira 2017. gada. Divkārtējās „Oskara” balvas laureātes mājas mīlule bijusi retas sugas. Tulearas kotona sugas sunīti aktrisei uzdāvinājis viņas vīrs aktieris Džeimss Brolins viņu piektajā kāzu gadadienā.

Bārbra apliecina, ka Semiju mīlējusi kā pašas meitu, kādas aktrisei diemžēl nav bijis. Samanta nodzīvojusi 14 gadus. Sunītes ģenētiskais materiāls no mutes dobuma un vēdera paņemts īsi pirms tās nāves.

Šobrīd aktrises mājās dzīvo trīs suņi: divi Samantas kloni un vēl viena Tulearas kotona sugas kucīte vārdā Mis Fanija. Pēdējo no tiem Streizande iegādājusies no suņu audzētājas laikā, kamēr gaidīja Samantas klonus. Vārdu aktrise devusi par godu savai varonei Fanijai Braisai no mūzikla „Smieklīgais skuķis”.

Streizande apgalvo, ka Fanija esot attāla Samantas radiniece.

Abus klonētos sunīšus aktrise nosaukusi par Mis Skārletu un Mis Violetu. Vārdus četrkājainie draugi ieguvuši pateicoties tērpiem, kādos aktrise tos ģērbj – sarkanā ( „Scarlett” tulkojumā no angļu valodas – spilgti sarkans) un violetā.

Streizande intervijā pastāstījusi, ka Skārleta un Violeta rakstura ziņā esot ļoti atšķirīgas. „Es gaidu, kad viņas paaugsies, lai redzētu, vai viņām ir [Samantas] brūnās acis un viņas nopietnība,” teic aktrise. Pagaidām Streizande sunīšus atšķir pēc viņu tērpiem – violetā apģērbā ir Violeta, bet rozā vai sarkanā – Skārleta.

Pirms Samantas Bārbrai Streizandei bija pundurpūdeli Sedijs. To viņai uzdāvinājusi mūzikla „Smieklīgais skuķis” radošā grupa.

Kā informē žurnāls „Times”, līdz 2015. gadam Dienvidkoreja bija vienīgā valsts, kurā bija atļauts klonēt mājdzīvniekus. Amerikas Savienotajās Valstīs pirmais suns klonēts 2016. gadā. Laboratorijas „ViaGen” zinātnieki radījuši Džeka Rasela terjera kopiju. Izdevums „The Daily Beast” ziņo, ka divu gadu laikā šajā laboratorijā klonēts aptuveni viens simts suņu un kaķu. Pēc amerikāņu žurnālistu aplēsēm viena klonēta suņa izmaksas variē no 50 līdz 100 tūkstošiem ASV dolāru.

Mājdzīvnieku klonēšana raisa daudz pretrunīgu viedokļu. Pulicera balvas laureāts, grāmatas „Dog Inc.” autors Džons Vostendiks uzskata, ka klonēšana raisa jautājumu: kāpēc cilvēcei jāmeklē jaunus veidus, kā radīt mājdzīvniekus, laikā, kad patversmēs mīt tik daudz pamestu dzīvnieku. Vostendiks atzinis, ka Dienvidkorejā saimnieki pametot pat klonētos suņus un kaķus. Turklāt klonēšana prasa ekspluatēt citus dzīvniekus. Lai radītu klonu-kucēnu, zinātniekiem ir vajadzīgs ne tikai klonējamā dzīvnieka ģenētiskais materiāls, bet arī citu suņu olšūnas. Pēc tam apkopoto materiālu ievada sunī, kam jāpilda surogātmātes loma. „Tā ir neskaitāmu operāciju sērija, un tajā piedalās patiešām daudz mājdzīvnieku,” norāda Vostendiks.

Vostendiks arī apliecinājis, ka visbiezāk par mājdzīvnieka klonēšanu izšķiras tie cilvēki, kas nevar samierināties ar sava četrkājainā drauga nāvi. Viņš gan piebilst, ka pat laboratorijā nav iespējams radīt tādu klonu, kas arī rakstura ziņā atbilstu mirušajam dzīvniekam.