3. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1814. gadā Jānis Cimze - pirmais latviešu tautas melodijas vācējs, kora mākslas izkopējs, komponists, Vidzemes skolotāju semināra vadītājs. (miris 1881.gada 22.oktobrī)

1952. gadā Vitālijs Zelčs - Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors.

1952. gadā Pēteris Bankovskis - bijušais Latvijas Kultūras fonda valdes priekšsēdētājs.

1958. gadā Aivars Leimanis - Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs.

Jubilāri pasaulē

1423. gadā Luī XI - Francijas karalis (miris 1483.gadā).

1883. gadā Francs Kafka - Čehijā dzimis ebreju rakstnieks (miris 1924.gadā).

1960. gadā Vinss Klārks - britu mūziķis ("Depeche Mode", "Yazoo" un "Erasure").

1962. gadā Toms Krūzs - amerikāņu aktieris.

1965. gadā Konija Nīlsena - amerikāņu aktrise.

1970. gadā Tēmu Sēlanne - Somijas hokeja zvaigzne.

1971. gadā Džūljens Asanžs - austrāliešu interneta aktīvists un bijušais hakeris, Zviedrijā bāzētā tīmekļa medija "WikiLeaks" galvenais redaktors.

1978. gadā Džordžs Koens - amerikāņu aktieris, režisors, dziedātājs un dejotājs.

1987. gadā Sebastjans Fetels - vācu autobraucējs.

Notikumi Latvijā

1783. gadā ķeizariene Katrīna II paraksta lēmumu par Valkas apriņķa jeb Walcksche Kreis izveidošanu.

1919. gadā piedaloties sabiedroto valstu pārstāvjiem, Baltijas landesvērs un dzelzsdivīzija Strazdumuižā pie Rīgas noslēdz pamiera līgumu ar Igaunijas armiju. Saskaņā ar līgumu vācu vienībām 5. jūlijā jāaiziet no Rīgas un jāatkāpjas uz Kurzemi. 6.jūlijā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde, bet 8.jūlijā no Liepājas Rīgas ostā ar tvaikoni "Saratova" atgriezās Latvijas Pagaidu valdība. 25.jūlijā starp Latvijas armijas daļām un Rīdigera fon der Golca karaspēku Jelgavas rajonā tika noteikta neitrālā josla.

1995. gadā Latvijā atver pirmo ārvalstu bankas nodaļu - franču "Societe Generale".

1999. gadā Daugavpilī svinīgi tiek atklāts pirmais Baltkrievu kultūras centrs.

2001. gadā uz Rātsnama fasādes tiek uzstādīta Temīdas skulptūras kopija, kuru pēc oriģinālās skulptūras izgatavojusi AS "Restaurators".

2006. gadā AS "Latvijas Krājbanka" valdes priekšsēdētāja pienākumus sāk pildīt Mārtiņš Bondars.

Notikumi pasaulē

987. gadā par Francijas karali tiek kronēts Hjū Kapets, aizsākot Kapetingu dinastijas valdīšanu Francijā, kas noslēdzās tikai 1792.gada revolūcijā.

1608. gaā Semjuels de Šamplēns dibina Kvebekas pilsētu.

1778. gadā britu karaspēks Amerikas revolūcijas karā Vaiomingas ielejā nogalina 360 vīriešus, sievietes un bērnus.

1844. gadā Eldejas salā tiek nogalināts pēdējais bezspārnu gārgalu (Pinguinus impennis) pāris.

1849. gadā Francijas spēki ieiet Romā, lai atjaunotu pāvesta Pija IX varu. Tas vēlāk izrādās milzīgs šķērslis Itālijas apvienošanai.

1866. gadā Austrijas-Prūsijas karā tiek izcīnīta izšķirošā Kēnigrācas kauja, pēc kuras Prūsija vācu zemēs iegūst lielāku ietekmi nekā Austrija.

1884. gadā "Dow Jones" publicē savus pirmos akciju tirgus datus.

1928. gadā Džons Lodžijs Bērds Londonā pārraida pasaules pirmos krāsu televīzijas attēlus.

1940. gadā Britu kuģi iznīcina Francijas floti Orānā un Merelkebirā Alžīrijā, lai nepieļautu tās krišanu ienaidnieka rokās. Bojā iet vairāk nekā tūkstotis franču jūrnieku.

1969. gadā pēc narkotiku pārdozēšanas peldbaseinā noslīkst viens no britu grupas "Rolling Stones" dibinātājiem Braiens Džonss.

1971. gadā Parīzē mirst amerikāņu rokgrupas "The Doors" līderis Džims Morisons.

1979. gadā ASV prezidents Džimmijs Kārters paraksta pirmo direktīvu par slepenas palīdzības sniegšanu Afganistānas padomju režīma oponentiem.

1988. gadā amerikāņu karakuģis "Vincennes" pēdējās Irākas un Irānas kara dienās virs Persijas līča notriec Irānas lidmašīnu "Airbus A300", nogalinot visus 290 cilvēkus, kas tajā atradās.

2004. gadā kosmiskais kuģis "Cassini" pēc gandrīz septiņu gadu lidojuma pietuvojas Saturna lielākajam mēnesim Titānam un nosūta uz Zemi tā virsmas attēlus.

2005. gadā Spānijā stājas spēkā likums, kas legalizē viendzimuma laulības.

2016. gadā pašnāvnieku sarīkotos sprādzienos Bagdādē tiek nogalināti aptuveni 280 cilvēki un vismaz 200 tiek ievainoti.