Kambalam no traģēdijas palīdz atgūties dēli. INTERVIJA

Basketbolists teic, ka bēdas privātajā dzīvē nav krasi ietekmējušas viņa sportisko karjeru. „Par laimi, pratu atdalīt šīs divas lietas. Ļoti palīdzēja arī komandas atsaucība un sapratne — sacīja, ka varu saņemt tik daudz brīvdienu, cik man vajadzēs. Pēc tam atgriezos komandā un atkal strādāju ar pilnu atdevi. Nav taču variantu. Lai arī cik lielu ietekmi uz mani atstāja nelaime, apzinos, ka nevaru apstāties, salikt rokas klēpī un sēdēt, kamēr bēdas pierimsies,” nopūšas Kambala, kurš jau otro sezonu aizvada Krievijas basketbola līgas klubā Krasnojarskas Jeņisej.

Kaspars Kambala beidzot arī atklāti pastāsta, kādi bijuši Mikeilas aiziešanas iemesli. „Mediķi nekādas vainas un veselības problēmas neatklāja. Ārstu slēdziens — tas bijis tā sauktais zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms, kad bērni līdz gada vecumam mirst pilnīgi neizskaidrojamu iemeslu dēļ,” pieklusinātā balsī teic skumju nomāktais basketbolists.

Mazās meitiņas pēkšņā aiziešana attiecības starp sportistu un viņa dzīvesbiedri nav sašķobījusi. Lai arī bieži notiek, ka, zaudējot bērnu, vecāki notikušajā vaino viens otru un attiecības beidzas ar šķiršanos, Kaspars Kambala teic: „Par laimi, mūsu gadījumā tā nebija. Gluži otrādi — traģēdija mūs ar Tifāniju satuvināja vēl vairāk. Esam viens otram lielākais atbalsts, mierinājums un cerība. Tas palīdz. Pašlaik šis savstarpējais atbalsts un mīlestība mums abiem ir labākās zāles.”

Ziemassvētkos Kaspars un viņa draudzene Tifānija pabijuši Amerikā. Turp abi devušies, lai tiktos ar saviem bērniem no iepriekšējām attiecībām. Tifānijai Amerikā ir dēls Tailers (9), kurš jau vairākkārt ciemojies pie mammas Latvijā.

Lai gan Kaspara Kambalas attiecības ar bijušo sievu Džesiku aizvien neesot uzlabojušās, šķirtā sieva vairs neesot tiesīga aizliegt sportistam uzturēt kontaktus un tikties ar atvasēm — Kristapu Andželo (6) un adoptēto dēlu Diandrē (18). „Attiecības ar bērnu māti ir ļoti sliktas — citādi tās raksturot diemžēl nevaru. Lai arī cik ļoti viņa nevēlas mani redzēt un pieļaut, ka satiekos ar bērniem, beidzot viņa to vairs nevar vienpersoniski izlemt. Tiesas spriedums dod man līdzvērtīgas tiesības piedalīties bērnu audzināšanā, un šis lēmums Džesikai ir jāpilda.”

Kaspars stāsta, ka atkalsatikšanās ar bērniem bijusi aizkustinoša un emocionāla. „Neizsakāmi laimīgs biju gan es, gan puikas. Ziemassvētku laiku pavadījām kopā visi pieci — gan es un Tifānija, gan mūsu dēli. Tās dienas, ko mums bija iespējams pabūt kopā, centāmies aizvadīt pilnvērtīgi — dzīvojāmies rotaļu laukumos, gājām uz kino, pusdienojām restorānos un devāmies iepirkties. Forši, ka gan mani dēli, gan Tifānijas puika cieši sadraudzējās. Viņi bija burtiski nešķirami,” pasmaida Kaspars.

Domā par ģimenes pieaugumu

Tieši šajā laikā Kaspars un Tifānija spriežot par plāniem nākamajai vasarai. „Ja būsim Latvijā, ļoti ceru, ka varēsim no Amerikas atvest šurp arī mūsu bērnus. Pagaidām gan vēl īsti neesam izdomājuši, kur būsim un ko darīsim vasarā…”

Vaicāts, vai domāts arī par piedalīšanos Latvijas basketbola izlasē, Kaspars Kambala ir atklāts: „Pašlaik par izlasi vēl galīgi nedomāju. Negribu sacīt ne jā, ne nē. Šajā dzīves laikā man tomēr vissvarīgākā ir ģimene. Man ir jābūt kopā ar savējiem. Lai gan Mikeilu mums nemūžam neviens nespēs aizvietot, mēs ar Tifāniju ļoti vēlamies savā ģimenē bērnus. Kā jau sacīju — pašlaik mana prioritāte ir ģimene.”

Tā kā šogad tā īsti Latvijā Kaspars un Tifānija vēl nav bijuši (nesen Kaspars Rīgā uzturējās vien aptuveni stundu, ko pārsēšanās laikā aizvadīja Rīgas lidostā), meitiņas Mikeilas kapavietu sportistam pagaidām nav izdevies apmeklēt. Tomēr Kaspars neslēpj, ka šis ir viens no iemesliem, kamdēļ viņš centīsies rast iespēju uz pāris dienām iegriezties dzimtenē vēl līdz Krievijas basketbola čempionāta beigām.