15. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1988. gadā Aija Putniņa - basketboliste.

1987. gadā Kaspars Kārkliņš - Liepājas Teātra aktieris.

1977. gadā Inese Kreicberga - TV radījumu producente.

1971. gadā Andris Auzāns - telekompānijas LNT ziņu diktors.

1963. gadā Gunta Matisone - Valmieras televīzijas redaktore.

1960. gadā Anita Kehre - Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes locekle.

1959. gadā Zigrīda Krīgere - Latvijas Nacionālās operas soliste (soprāns).

1958. gadā Uldis Cakars - zvērināts advokāts.

1956. gadā Vera Zozuļa - olimpiskā čempione, trenere kamaniņu sportā.

1948. gadā Aigars Semēvics - bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors.

1925. gadā Ervids Grinovskis - Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors, 6. Saeimas deputāts (miris 2004.gada 17.martā )

JUBILĀRI PASAULĒ

1982. gadā Bendžamins Agosto - amerikāņu daiļslidotājs.

1975. gadā Marī Pīrsa - franču tenisiste.

1965. gadā Bernards Hopkinss - amerikāņu bokseris.

1965. gadā Adams Džonss - amerikāņu mūziķis ("Tool").

1959. gadā Pīts Trevavass - britu basģitārists ("Marillion").

1958. gadā Boriss Tadičs - Serbijas prezidents.

1957. gadā Patriks Diksons - britu uzņēmējs.

1948. gadā Ronijs van Zants - amerikāņu dziedātājs ("Lynyrd Skynyrd", miris 1977.gadā).

1947. gadā Mārtins Čalfijs - amerikāņu neirobiologs, Nobela prēmijas laureāts ķīmijā.

1929. gadā Martins Luters Kings jaunākais - amerikāņu cilvēktiesību aktīvists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1968.gadā).

1923. gadā Aivors Katlers - skotu dzejnieks, dziesmu autors un humorists (miris 2006.gadā).

1918. gadā Gamals Abdels Nasers - Ēģiptes prezidents (miris 1970.gadā).

1914. gadā Hjū Trevors Roupers - angļu vēsturnieks (miris 2003.gadā).

1908. gadā Edvards Tellers - Ungārijā dzimis fiziķis, ūdeņraža bumbas "tēvs" (miris 2003.gadā).

1906. gadā Aristotelis Onasis - grieķu uzņēmējs (miris 1975.gadā).

1895. gadā Arturi Ilmari Virtanens - somu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1973.gadā).

1876. gadā Abduls Azizs ibn Saūds - Saūda Arābijas karalis (miris 1953.gadā).

1866. gadā Natans Sēderblums - zviedru arhibīskaps, Nobela prēmijas laureāts (miris 1931.gadā).

1850. gadā Mihajs Eminesku - rumāņu dzejnieks (miris 1889.gadā). 1809. gada

15. janvāris Pjērs Žozefs Prudons - franču politiskais filozofs, anarhists (miris 1865.gadā).

1791. gadā Francs Grilparcers - austriešu dzejnieks (miris 1872.gadā).

1622. gadā Moljērs - franču dramaturgs (miris 1673.gadā).

1432. gadā Afonso V - Portugāles karalis (miris 1481.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā naktī Latvijā plosās vētra, kuras ātrums Baltijas līča piekrastē sasniedz 30-32 metrus sekundē jeb orkāna spēku.

2007. gadā bijušais Latvijas vēstnieks ASV un bijušais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš sāk vadīt Ministru prezidenta Aigara Kalvīša biroju.

2007. gadā naktī uz 15.janvāri vētras laikā uz sēkļa septiņu kabeļtauvu attālumā no Staldzenes bākas uzsēžas Kipras sauskravas kuģis "Golden Sky", kas ar 25 000 tonnu minerālmēslu kravu no Ventspils bija ceļā uz Indiju.

2005. gadā 4.Latvijas Pirmās partijas kongress (LPP) par jauno partijas priekšsēdētāju gandrīz vienbalsīgi apstiprina bijušo ekonomikas ministru, LPP valdes priekšsēdētāju Juri Lujānu.

2004. gadā Rīgas Doma baznīcā notiek Jaunzēlandē traģiski bojā gājušo Latvijas alpīnistu piemiņas dievkalpojums. 2003.gada decembra sākumā Jaunzēlandes augstākajā virsotnē, Kuka kalnā, traģiski bojā gāja četru latviešu alpīnistu grupa, kuru vadīja viens no Latvijas pieredzes bagātākajiem alpīnistiem - Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Teodors Ķirsis. Kuka kalnā kāpa Ķirsis, viņa meita Evija Ķirse, kura arī piedalījusies vairākās ekspedīcijās, un alpīnisti Ilmārs Bernāns un Aivars Prošenkovs, kuri kopā ar Ķirsi pasaules augstākās virsotnes iekaroja jau daudzus gadus. Bojā gājušo mirstīgās atliekas 11.janvārī tika nogādātas Latvijā. Bojā gājušie Latvijas alpīnisti tika kremēti un piederīgajiem ar kurjerpastu tika sūtītas urnas.

2003. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Saeimai ierosina par Nacionālo bruņoto spēku komandieri iecelt kontradmirāli Gaidi Zeibotu. 30.janvārī Saeima apstiprināja Zeibotu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.

2003. gadā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome kārtējo reizi noraida AS "Latvijas gāze" iesniegto dabasgāzes tarifu projektu, kas paredzēja dabasgāzes tarifu palielinājumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

2001. gadā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) rīko svinīgu pirmo starptautisko muitas dokumentu "ATA Karnet" izsniegšanu. Latvijā pirmo ATA karneti izsniedza LTRK ģenerāldirektors Voldemārs Gavars, to saņēma AS "Lauma" prezidente Zigrīda Rusiņa, apdrošina apdrošināšanas sabiedrības "BTA" prezidents Gints Dandzbergs.

2000. gadā Liepājā no ūdens tiek izcelta 4.decembrī avarējušā zvejas kuģa "Sniegs" atlikusī - priekšējā - daļa. Kuģa daļas izcelšanu no ūdens vairākas reizes nācās atlikt slikto laika apstākļu dēļ.

2000. gadā notiek Latvijas Fantāzijas un fantastikas biedrības dibināšanas kongress.

1999. gadā Bulduros sanāk Zemnieku saeima, lai apspriestu jautājumu "Valdības politika lauksaimniecības ceļā uz Eiropas Savienību".

1998. gadā notiek AS "Laima" un AS "Uzvara" akcionāru ārkārtas pilnsapulce, kas apstiprina abu sabiedrību apvienošanos, lai veiksmīgāk konkurētu saldumu tirgū, nodrošinātu ražošanas un izejvielu izmaksu samazināšanos un iegūtu plašāku realizācijas tirgu. Vienbalsīgi tiek nolemts, ka jaunā uzņēmuma nosaukums būs "Laima", vienlaicīgi saglabājot divas tirdzniecības zīmes - "Laima" un "Uzvara".

1996. gadā sākas parakstu vākšana apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" izstrādātā alternatīvā Latvijas pilsonības likumprojekta atkārtotai izskatīšanai Saeimā.

1991. gadā Armijas sporta kluba (ASK) stadionā Rīgā Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālā fronte (Interfronte) rīko mītiņu, kurā piedalās 8000 - 10 000 cilvēku. Mītiņā nolasa Vislatvijas glābšanas komitejas paziņojums par likumdošanas un izpildvaras pārņemšanu Latvijā. Apvērsums gan neizdevās, jo iedzīvotāju vairākums šo komiteju neatbalstīja.

1905. gadā notiek Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātes studenta Konstantīna Pečurkina bēres, kurš miris no ievainojuma apšaudē pie Dzelzs tilta. Bēru gājienā no Politehniskā institūta ēkas uz Lielajiem kapiem piedalās skolu un studējošā jaunatne, mācību spēki un strādnieki. Tas izvēršas par protesta demonstrāciju, kurā piedalās ap 35 000 cilvēku.

1582. gadā Krievija un Žečpospolita (Polijas un Lietuvas apvienotā valsts) Zapoļskijamas ciemā Pleskavas apkaimē noslēdz miera līgumu, izbeidzot Livonijas karu. Līgums nosaka, ka Krievija atsakās no pretenzijām uz bijušo Livoniju un Lietuvas valsts zemēm un pilsētām, arī Polocku. Krievu vienībām jāatstāj ieņemtās pilis Pārdaugavas hercogistē, savukārt Žečpospolitas armijai jāaiziet no ieņemtajām zemēm Krievijā. Miers noslēgts uz 10 gadiem.

NOTIKUMI PASAULĒ

2013. gadā Īrijā regulāro pārbaužu laikā īru un britu uzņēmumu izgatavoto liellopu gaļas burgeru sastāvā tiek konstatēta zirga gaļa. Šis atklājums pāraug Eiropas mēroga skandālā, kam pamatā ir vērienīga krāpšana ar marķējumu un ekonomiski apsvērumi, jo liellopu gaļa kilogramā maksā daudz dārgāk nekā zirga gaļa.

2006. gadā 78 gadu vecumā mirst Kuveitas šeihs Džabers al Ahmads as Sabahs.

2005. gadā ASV militārais tribunāls piespriež desmit gadu cietumsodu speciālistam Čārlzam Greineram par viņa lomu ieslodzīto irākiešu spīdzināšanā un izsmiešanā Irākas Abu Graibas cietumā.

2004. gadā banknotes ar prezidenta Sadama Huseina attēlu zaudē legāla maksāšanas līdzekļa statusu Irākā.

2003. gadā Ekvadoras armijas atvaļinātais pulkvedis Lusio Gurjerress tikai trīs gadus pēc valsts apvērsuma vadīšanas kļūst par Ekvadoras prezidentu.

2001. gadā internetā tiek atklāta bezmaksas enciklopēdija Vikipēdija.

1995. gadā tiek pārraidīta pirmā seriāla "Star Trek: Voyager" epizode.

1993. gadā pēc 30 gadus ilgas bēguļošanas Sicīlijā tiek arestēts mafijas boss Salvatore Rīna, kas pazīstams ar iesauku Zvērs.

1992. gadā starptautiskā sabiedrība atzīst Slovēnijas un Horvātijas atdalīšanos no Dienvidslāvijas.

1991. gadā beidzas ANO noteiktā ultimāta termiņš, līdz kuram Irākai bija jāizved savi spēki no Kuveitas, ļaujot ASV vadītajai koalīcijai uzsākt militāro operāciju "Tuksneša vētra".

1990. gadā Bulgārijas parlaments izbeidz Komunistiskās partijas varas monopolu, paverot ceļu uz daudzpartiju demokrātiju.

1977. gadā pasažieru lidmašīnas katastrofā Kelvestā iet bojā 22 cilvēki. Tā ir traģiskākā aviokatastrofa Zviedrijas vēsturē.

1976. gadā mūža cietumsods par mēģinājumu nogalināt ASV prezidentu Džeraldu Fordu tiek piespriests Sārai Džeinai Mūrai.

1975. gadā Portugāle piešķir neatkarību Angolai.

1973. gadā ASV prezidents Ričards Niksons pēc Parīzes miera sarunām pavēl apturēt Ziemeļvjetnamas bombardēšanu un izsludina pamieru.

1973. gadā Golda Meira kļūst par pirmo Izraēlas premjerministru, ko pieņēmis Romas pāvests.

1971. gadā tiek atklāts Ēģiptes Asvanas dambis.

1970. gadā Muamars Kadafi tiek pasludināts par Lībijas premjerministru.

1966. gadā Nigērijā notiek pirmais militārais pučs, kurā tiek gāzta Abubakara Tafavas Baleva valdība.

1953. gadā komunistiskās Austrumvācijas varas iestādes sāk "tīrīšanu" augsta ranga amatpersonu rindās, daudzus apsūdzot pretvalstiskos plānos un spiegošanā imperiālistisko valstu labā. Daudzi cilvēki, ieskaitot virkni ebreju tautības amatpersonu, tiek atcelti no amatiem vai vispār pazūd bez vēsts.

1951. gadā Rietumvācijas tiesa piespriež mūža cietumsodu par "Būhenvaldes kuci" iesauktajai Būhenvaldes koncentrācijas nometnes komandanta sievai Ilzei Kohai.

1943. gadā tiek atklāta pasaules lielākā biroju ēka - Pentagons jeb ASV Aizsardzības ministrija.

1919. gadā pēc komunistu sacelšanās neveiksmes karavīri arestē, spīdzina un nogalina Vācijas komunistu līderi Rozu Luksemburgu un viņas kolēģi Karlu Lībknehtu.

1892. gadā kanādietis Džeimss Neismits publicē paša izgudrotās basketbola spēles noteikumus.

1885. gadā Amerikāņu fotogrāfs Vilsons Bentlijs uzņem pirmās sniegpārsliņu fotogrāfijas.

1870. gadā politiskā karikatūrā pirmo reizi kā ASV Demokrātu partijas simbols tiek lietots ēzelis.

1759. gadā Londonā tiek atklāts Britu muzejs.

1582. gadā Krievija atdod Livoniju un Igauniju Polijai.

1559. gadā Elizabete I Vestminsteras abatijā tiek kronēta par Anglijas karalieni.

69. gadā Oto sagrābj varu Romā un pasludina sevi par Romas imperatoru. Pēc trim mēnešiem viņš izdara pašnāvību.

588. gada p.m.ē. Babilonas valdnieks Nebukadnecars aplenc Jeruzalemi. Aplenkums ilgst līdz 586.gada pirms mūsu ēras 18.jūlijam.