Šlāgerdziedātājs Antess no Dubaijas atgriežas nāves bailēs

Lai atpūstos no kolēģa Dzintara Cīčas, ar ko kopā uz skatuvēm visā Latvijā savedusi koncertprogramma „Atkal kopā”, populāro šlāgerdziesmu izpildītājs Kaspars Antess devās uz Arābu Emirātiem, kur divas nedēļas baudīja sauli, Dubaiju un draugu viesmīlību. Tobrīd viņam ne sapņos nerādījās, ka mājupceļā gaidīs līdzšinējās dzīves pārvērtēšana un vēlme visas šopinga somas iemainīt pret vienu vienīgu iespēju — zem kājām sajust zemi!

Atpūtu Arābu Emirātos Antess sāka plānot jau pagājušā gada vasarā, izdevīgā piedāvājumā iegādājoties aviobiļetes. Galvas lauzīšana par to, uz kuru pusi labāk doties, Kasparam tikusi aiztaupīta. Jau pašā sākumā bijis skaidrs, ka tā noteikti būs Dubaija, jo šajā brīnumu pilsētā jau gadu dzīvo un strādā Kaspara draudzene Aija ar ģimeni. Pirms pāris gadiem, būdama apavu veikalu tīkla „Ecco” mārketinga vadītāja Latvijā, Aija Kārkliņa saņēmusi piedāvājumu mārketinga aktivitātes turpināt Arābu Emirātos. Un piekritusi, uz Dubaiju pārceļoties ar vīru un mazo meitiņu.

Kaspars atzīst, ka atpūsties Dubaijā, par spīti ļoti lētam apģērbam un pieņemamām pārtikas cenām, ir salīdzinoši dārgs prieks, ja nākas apmesties viesnīcā. Tāpēc šāds ceļojums viņam nemaz nebūtu pa kabatai, ja vien ne Aijas viesmīlība. „Draugu dzīvoklis, kurā uzturējos, atrodas uz „Jameirah road”, kas ir populārākā atpūtas iela Dubaijā, — piecu minūšu gājienā no pludmales un pilna ar kafejnīcām. Nosacīti to varētu salīdzināt ar Jomas ielu Jūrmalā,” par draudzenes dzīves apstākļiem, ko viņai nodrošinājusi spožā karjera un darba devējs, priecājas Kaspars.

Tā kā Dubaijas latviešu pārim Kaspara ciemošanās laikā bijis jāstrādā (Aijas vīrs Ancis nesen dabūjis darbu kafijas biznesā), mūziķis laiku vadījis savā nodabā. Bet, kā reiz, par to viņš ir ļoti priecīgs, atklādams savu īpatnību — ka ceļojumus spēj izbaudīt tikai vienatnē, tāpēc uz jebkuru pasaules malu vislabprātāk dodas viens. „Kaut arī man ir sliktas zināšanas ģeogrāfijā, mēdzu klīst pa pilsētām un beigu beigās atrast pat vairāk nekā pa tūrisma maršrutiem gājušie,” smej Antess, piebilstot, ka uzreiz juties piederīgs Arābu Emirātiem, jo tumšās ādas krāsas dēļ pārsvarā noturēts vai nu par pakistānieti, vai „brāli” arābu.

Antess stāsta, ka pirmajā nedēļā bijis pārņemts ar iespēju klīst pa gigantiskiem tirdzniecības centriem un visu ko iegādāties. „Biju „Mall of the Emirates” — tirdzniecības centrā, kurā visai bieži iepircies Maikls Džeksons. Starp citu, Dubaijā apģērbs un apavi ir krietni vien lētāki nekā Latvijā. Es gan nevaru to apgalvot par dārgo zīmolu veikaliem, jo tādos neiepērkos, bet vidusmēra veikalos iegādājos daudz interesanta apģērba par zemām cenām, tā ka esmu nodrošinājies gan pavasarim, gan vasarai,” stāsta dziedātājs.

Tirdzniecības centri Arābu Emirātos ir tik milzīgi, ka dažos Kaspars nemaz neesot riskējis iet iekšā, jo pa dienu tos izstaigāt nav iespējams, bet, lai nokļūtu no ieejas līdz tuvākajai izejai, ar automašīnu jābraucot vismaz septiņas minūtes. Kādā no tirdzniecības centriem dziedātājs apskatījis arī lielāko akvāriju un ūdenskritumu. „Šie objekti esot atzīti par savās kategorijās vislielākajiem. Tuvojoties ceļojuma beigām, man jau kļuva nelabi, dzirdot kārtējo „kaut ko lielāko” Dubaijā. Tā vien likās, ka arābi slimo ar lielummāniju,” neslēpj Antess.

Apskatījis tikai pirms gada atklāto pasaulē augstāko celtni — 828 metrus garo debesskrāpi Burj Khalifa —, kas nosaukta Dubaijas un Abū Dabī šeiha Kalifas vārdā, Kaspars zina stāstīt, ka tur filmēta „Neiespējamā misija 2” un pats Toms Krūzs bez kāda dubliera varonīgi rāpojis pa kādu no augstceltnes torņiem. Bet, būdams Abū Dabī, viņš devies aplūkot viesnīcu „Emirates Palace Hotel”, jo tur uzņemtas filmas „Sekss un lielpilsēta” ainas. „Pēc šīs filmas iznākšanas viesnīcas darbinieki neesot spējuši tikt galā ar uzmācīgajiem tūristiem, tāpēc drūzmēties pie viesnīcas vārtiem ir stingri aizliegts.” Savukārt tirgus „Global Village” Antesu kārdinājis nevis ar austrumniekiem raksturīgajām garšvielām, bet gan ar iespēju pie tirgus skatuves klausīties vietējo mūziķu sniegumu, kas, iespējams, būs nojaušams kādā no viņa nākamajiem koncertiem Latvijā.

Lai arī arābu bagātības spējīgas apburt jebkuru ceļotāju, Antess par pastāvīgu dzīvi Dubaijā nesapņo un pēc divām nedēļām spēka pilns bijis gatavs atgriezties Latvijā. „Latvieši nekad nebūs arābi, jo mūs pārliecinoši šķir domāšanas veids. Varbūt kāds spējis iedzīvoties, taču eiropieši, kas bijuši manu draugu lokā, vienmēr ilgojušies pēc mājām.”

Mājupceļš gan izvērties tāds, pēc kura mūziķis kādu laiku par lidojumiem nesapņos. „Drīz vien pēc pacelšanās lidmašīna sāka kratīties tādās kā gaisa bedrēs, tikai daudz lielākās — ik pa laikam šķita, ka krītam uz leju, tad atkal sveramies uz sānu un ceļamies augšā. Periodiski salonā zuda elektrība. Noskaņojums, kāds valdīja pasažieru vidū, bija baiss. Protams, oficiāli mums neviens neko neteica, bet cilvēki savā starpā runāja, ka lidmašīnai, iespējams, kādu kaitējumu nodarījis zibens, kas plosījās virs Irānas…” atceras Kaspars. Lidojuma sešas stundas viņš, tāpat kā citi pasažieri, pavadījis izmisumā un nāves bailēs. „Sapratu, kā tas ir, kad izjūti reālu gatavību mirt. Kad pieņem, ka bojāeja ir kaut kas nenovēršams, un to jūti arī citu cilvēku domās…” pārdzīvoto atceras Kaspars.

Savulaik, ar autobusu braukdams uz koncertu Rēzeknē, viņš no blakus sēdētājas — kādas komunikablas pareizticīgās — saņēmis mazu ikoniņu, ko noglabājis makā. „Lai arī ticu Dievam, līdz tam ikonai nebiju pievērsis nekādu uzmanību. Taču tā vienmēr bija atradusies manā klātbūtnē. Lidmašīnā par to atcerējos — iespiedu ikoniņu plaukstās un tā nosēdēju visu ceļu, lūdzot Dievu un prātā pārcilājot visu savu līdzšinējo dzīvi. Tik skaidri kā vēl nekad sapratu, kas cilvēkam patiesībā vajadzīgs, — piepirktās somas bagāžas nodalījumā šķita smieklīgas, vienīgais, ko vēlējos par visu vairāk dzīvē, — ar kājām nostāties uz zemes…”

Realitātei Rīgas lidostā dziedātājs pieslēdzies vien, kad Latvijas baltajā ziemā viņam garām pagājis sirms kungs šortos un sandalēs. „Droši vien viņš tajā lidojuma šokā bija aizmirsis pārģērbties,” prāto Kaspars. Kopš ceļojuma Antess ir pārliecināts, ka šādi brīži dzīvē tiek „piespēlēti”, lai aizdomātos par savas eksistences jēgu, stiprinātu cilvēkmīlestības jūtas un „restartētu” saturīgākai ikdienai.

Kaspars Antess un Dzintars Čīča „Atkal kopā”