Aktiera Buļa puika saimnieko tēta dzejoļu grāmatas prezentācijā. FOTO

Markuss dzejoļu krājuma prezentācijas pasākumam bija saposies īpaši – viņam mugurā bija T krekls ar jauniznākušā dzejoļu krājuma vāciņu, uz kura, protams, bija dzejoļu krājuma autors, tētis Andris Bulis. Arī pienākumi Markusam bija uzticēti visdažādākie. Kasjauns.lv fiksēja, ka gan krēslus jaunākais no Buļiem staipīja un izvietoja Latvijas Arhitektu savienības izstāžu zālē, gan sanākušajiem prezentācijas viesiem piegādāja autora parakstītos dzejoļu krājumus, gan viesiem pienesa paplāti ar uzkodām.

Andris Buļis sevi kā dzejnieku pieteica 2008. gada nogalē, kad klajā nāca viņa pirmais dzejoļu krājums „Mans ego”. Izdodot otro dzejoļu krājumu, Bulis attīstībā spēris platu soli uz priekšu, jo nu klajā laists dzejoļu krājums, kurš papildināts ar komponista Toma Juhņēviča mūzikas CD. Dzejoļu krājumā, kurš izdots 1000 eksemplāru lielā tirāžā, ir 80 lappuses, un tas sadalīts četrās nodaļās: „Naktstauriņi”, „Sarunas pieturā pašam ar sevi”, „Impresijas” un „Kapelas”.

Stāstot par jauno dzejoļu krājumu, Andris Kasjauns.lv atzina, ka savos dzejoļos daudz pieminējis Dievu, jo ir katoļticīgs. Savā dzejā viņš vairāk risinot eksistenciālus ar reliģiju saistītus jautājumus, bet nebīstas pieminēt arī sociālās problēmas. Grāmatas atklāšanas svētkos Andris ļoti pārliecināti pauda savas cerības par potenciālajiem panākumiem šāda tipa izdevumam: „Sākumā varbūt mums būs pieci klausītāji, bet pēc tam „Arēnā Rīga” atcels hokeja mačus, lai mēs ar Tomu varētu savu uzstāšanos taisīt.”

Savukārt, komponists Toms Juhņevičs piebilda, ka sadarbība ar Andri tik profesionālā līmenī sākusies pavisam nejauši: „Mēs kopā kaut ko darām jau trīs gadus. Tas sākās kaut kā pats no sevis – Andris lasīja dzeju un es sāku spēlēt līdzi. Viņa dzeja palīdzēja man komponēt un mani skaņdarbi palīdzēja viņam rakstīt. Mēs papildinājām viens otru.”