"Esmu par resnu, lai strādātu." 190 kg maga sieviete paģēr, lai valsts apmaksā kuņģa samazināšanu. FOTO
Vendijas stāsts sacēlis kājās britu sabiedrību: pamatīgi noēdusies dāma saka, ka nav darbspējīga un ka viņai pienāktos kuņģa samazināšanas operācija par nodokļu maksātāju naudu. Turklāt – ironiski – Vendijas vīrs ir... fitnesa treneris!
„Es vienkārši esmu par resnu, lai pelnītu iztiku un būtu noderīga valstij kā darbaspēks,” saka 46 gadus veca trīs bērnu mamma Vendija Filipsa no Lielbritānijas. Viņas masa sasniedz jau 190 kilogramu, un jau piecus gadus gaišmatainā sieviete saņem slimības pabalstus no valsts.
„Zinu, ka esmu bijusi dumja un nolaidīga attiecībā pret sevi, taču situācija ir tāda, kāda tā ir – esmu darbnespējīga.” Ietekmīgais britu medijs „The Sun” par šo sievieti raksta tamdēļ, ka viņa uzskata: lai atgrieztos darba tirgū viņai vajag kuņģa samazināšanas operāciju, un to būtu jāapmaksā valstij. Viņai vajagot apmēram 12 000 latu.
„Esmu strādājusi iepriekš 20 gadu garumā, maksājusi valstij nodokļus, kāpēc tā nevarētu man palīdzēt situācijā, kad esmu bez darba, jo esmu slima?” vaicā Vendija. Viņa domā, ka valstij pieklātos sniegt palīdzīgu roku.
Ironiski, ka sievietes laulenis ir profesionāls fitnesa instruktors Šons (41), kurš pērn pat skrējis maratonu. Viņi iepazinušies pirms desmit gadiem. Jau tolaik vīrietis bija pievērsies sportam, turklāt atzina, ka pats bijis resns pirms tam. „Viņš bija slaids un sportisks tolaik. Nesen atbrīvojies no liekā svara. Es jau tolaik biju kupla,” viņa atceras. Vendija svērusi 158 kilogramus, un nometusi trīs, lai ietilptu baltajā kāzu kleitā.
Vendijai jau bija viens bērns no iepriekšējām laulībām, un no Šona viņai dzima vēl divas atvases. Tad arī sākusies lielā svara uzņemšana. Gadu gaitā viņa nonāca līdz 192 kilogramiem, un pati arī neslēpj, ka tas ir neveselīgas pārtikas dēļ. Burgeri, čīzburgeri, čipsi, trekni biezeņi un siers, siers, siers – tās ir Vendijas iecienītākās gastronomiskās lietas.
Viņa neslēpj, ka vīrs Šons savā sievā ir vīlies. Taču šis cilvēks ir ļoti tolerants. „Viņš zina, ka man riebjas mans svars, taču man nav gribasspēka diētām un sportam. Šons jau sen mudina sākt sportot, taču es nevaru... Viņš zina, ka šis man ir ļoti jūtīgs temats, tāpēc nepazemo un ir ļoti tolerants,” stāsta teju divsimt kilogramu smagā britu sieviete.
Viņa uzskata, ka ir cilvēki, kuriem Dievs nav devis gribasspēku un paškontroli. Jau vairākkārt sieviete ir mēģinājusi ēst liesāku pārtiku, „kāpusi” uz dažādām diētām, taču svars nav krities, un viņa zaudējusi motivāciju. Pirms četriem gadiem Vendija pirmo reizi uzzinājusi par iespēju samazināt kuņģi, lai vairs fiziski nebūtu iespējama „pierīšanās”. „Es vēlos strādāt, vēlos spēt rotaļāties ar savu mazmeitiņu, taču esmu spējīga spert vien piecus nožēlojamus soļus,” viņa stāsta un uzsver, ka valsts līdz šim viņu nodrošinājusi ar tā saucamo staiguli, kā arī izbūvēta viņas aprisēm piemērota duškabīne mājās.
Ķirurģe, lūgta komentēt Vendijas iespējas, ir strikta: „Ja cilvēks nav spējīgs atbrīvoties kaut no neliela daudzuma svara paša spēkiem, arī kuņģa samazināšana neko neglābs. Šādi cilvēki turpina ēst un ēst, tādējādi iestaipot to kuņģa pusi, kuru operācijā atstāj,” saka ārste.
„Man ir vajadzīga šī operācija, jo es pati vairs neko nevaru izdarīt ar savu izskatu un veselības stāvokli,” šokējošo stāstu nobeidz 190 kilogramu smagā nelaimīgā sieviete.
