Kombuļu Inese Itālijā iepazinusies ar Paskvāles vecākiem un skumst pēc bērniem. FOTO

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Inese kopā ar savu līgavaini pagājušajā nedēļā ar tālsatiksmes autobusu devās uz saulaino Itāliju, kur plānoja gan klātienē iepazīties ar izredzētā vecākiem, gan iestūrēt laulības ostā. Nodzīvojusi nedēļu Itālijā, portālam kasjauns.lv Inese dalās ar pirmajiem iespaidiem un emocijām prombūtnes laikā no Itālijas.

„Nu jau vairāk nekā nedēļu esmu Itālijā. Piedzīvotā ir ļoti daudz. Paskvāles ģimene ir ļoti sirsnīga un saprotoša. Te esmu nobaudījusi gan dažādus sierus, gan augļus. Patreiz izbaudu jūru. Te patreiz ir dīvains laiks – no rīta saulains, bet pēcpusdienā stipri līst. Gandrīz katru dienu apciemojam Paskvāles radiniekus – brālēnus un māsīcas, onkuļus un tantes. Viņu te ir ļoti, ļoti daudz... Visi pēc pusdienām dodas diendusā. Mani tas nesajūsmina, jo dzīve ir pārāk īsa, lai gulētu. Šeit ir arī ļoti kalnains, un mani ir grūti pierast, jo visu laiku griežas galva – nepanesu augstumu,” raksta Inese.

 „Kopā ar Paskvāli šeit jūtos lieliski! Liels prieks, ka vietējie iedzīvotāji te ir sirsnīgi un jauki. Paskvāles vecāki ir ļoti priecīgi par mūsu tikšanos, par ko kopumā ir bezgala daudz labu emociju. Mani fascinē Itālijas daba, kalni, gaiss; te pat smaržo daudz savādāk nekā Latvijā. Jūra no mums ir pāris kilometru attālumā, un tās ūdens ir gaiši zils un caurspīdīgs. Pludmalē jau atradu dažus akmeņus, kurus vedīšu uz Latviju,” priecājas mūziķe.

„Esmu sajūsmā par visu, arī par ciematu, kurā dzīvojam. Pats centrs ir nepārspējams! Te viss ir mazliet līdzīgi kā Vecrīgā - māja pie mājas, - tikai ceļš ved kalnā un tad strauji lejā no tā. Jaunieši te nesēž pie interneta, bet gan pulcējas laukā pie skvēra. Šķiet, ka internets viņiem ir mazliet svešs,” prāto Inese.

„Te es jūtos kā mazliet atgriezusies vecos laikos. Mani priecē, ka cilvēki te nav lepni. Visi sveicinās un mani apskauj. Taču vienīgais, par ko ļoti daudz domāju - ļoti pietrūkst manu bērnu, jo viņiem te būtu tik jautri. Patiešām žēl, ka šoreiz te esmu tikai divatā ar Paskvāli. Bet esmu pārliecināta, ka nākamreiz, Ziemassvētkos, jau dosimies visi kopā uz Itāliju. Es jūtos tik laimīga, bet labo sajūtu nomāc skumjas, ka mani mazie mīļumiņi ir tik tālu... Kaut arī katru dienu sarunājamies skaipā, man viņu dikti pietrūkst, gribētu, lai viņi ir ar mums. Zinu, ka atvedīšu viņiem ko jauku un neredzētu. Tāpat atvedīšu kādu dāvanu savai pilsētai Priekulei,” apņēmusies Inese, kurai vēl priekšā lielais notikums – kāzas.