Kas man pienākas no valsts? Ko mums garantē slimības, bezdarba un vecuma gadījumā
Neviens nav pasargāts no situācijām, kad pēkšņi tiek zaudēts darbs, piemeklē nopietna slimība vai pienāk vecumdienas, kad paša spēkiem nodrošināt iztiku kļūst arvien grūtāk vai pat neiespējami. Šādās situācijās cilvēks Latvijā netiek atstāts viens.
Satversmes garantijas
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāvis Egils Zariņš “Kas Jauns Avīzei” uzsver, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmē: “Satversme paredz, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, slimības, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktos gadījumos. Praktiski tas nozīmē, ka valstī darbojas sociālās drošības sistēma, kas palīdz cilvēkiem situācijās, kad ienākumi samazinās vai uz laiku zūd. Sistēmu veido valsts sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība un dažādi valsts atbalsta pabalsti.”
Viņš norāda, ka sociālās apdrošināšanas sistēma darbojas pēc solidaritātes principa – jo ilgāk un lielākā apmērā cilvēks veicis sociālās iemaksas, jo lielāks parasti būs arī saņemamais atbalsts.
Slimības gadījumā – pabalsti un apmaksāta ārstēšana
Ja cilvēks saslimst un uz laiku zaudē darba spējas, viņš var pretendēt uz slimības pabalstu, ja ir sociāli apdrošināts un darbnespēja ir apliecināta ar darba nespējas lapu. Papildus finansiālajam atbalstam tiek nodrošināta arī veselības aprūpe. Nacionālā veselības dienesta pārstāve Kitija Grīna “Kas Jauns Avīzei” norāda, ka valsts garantē piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem un pieejamajam finansējumam.
Slimības gadījumā iedzīvotājiem pieejamas ģimenes ārsta un speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi, ārstēšana slimnīcās, kompensējamie medikamenti noteiktām pacientu grupām, kā arī citi valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi.
Savukārt gadījumos, kad slimības dēļ nepieciešama papildu palīdzība, atbalstu var sniegt arī pašvaldība, piemēram, piešķirot veselības aprūpes pabalstu vai nodrošinot aprūpi mājās.
Bezdarba gadījumā svarīgi laikus reģistrēties
Darba zaudēšana daudziem ir viens no smagākajiem dzīves satricinājumiem, tomēr arī šādās situācijās pastāv drošības mehānismi.
Bezdarbnieka pabalstu var saņemt cilvēks, kurš zaudējis darbu, ieguvis bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un par kuru vismaz 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā veiktas sociālās iemaksas bezdarba apdrošināšanai. Svarīgi uzsvērt, ka parasts pašnodarbinātais neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba apdrošināšanai un tāpēc viņam parasti nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu.
Speciālisti uzsver, ka viens no pirmajiem soļiem pēc darba zaudēšanas ir reģistrēšanās NVA, jo tas ļauj gan saņemt bezdarbnieka statusu, gan izmantot valsts sniegtos atbalsta instrumentus.
Pensija nav vienīgais atbalsts vecumdienās
Sasniedzot pensijas vecumu, cilvēki, kuri bijuši sociāli apdrošināti, var saņemt vecuma pensiju. Tās apmēru nosaka darba stāžs un veiktās sociālās iemaksas. Atsevišķām profesiju grupām paredzētas izdienas pensijas, bet cilvēkiem, kuriem nav tiesību uz vecuma pensiju, noteiktos gadījumos pieejams valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.
No šā gada personai, kas sasniegusi pensijas vecumu un kurai nav tiesību uz vecuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 187 eiro mēnesī. Personām ar I un II grupas invaliditāti pabalsta apmērs ir lielāks, attiecīgi 261,80 un 224,40 eiro mēnesī. Ja invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, pabalsta apmērs ir vēl lielāks.
Svarīgi uzsvērt, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nav pensija. Tas ir minimāls atbalsts cilvēkiem, kuri vecuma vai invaliditātes dēļ nevar nodrošināt sev iztiku, bet nav uzkrājuši pietiekamu sociālās apdrošināšanas stāžu pensijas saņemšanai. Tas ir – ja cilvēks sasniedzis pensijas vecumu, bet nav nopelnījis tiesības uz vecuma pensiju, valsts viņam izmaksā šo pabalstu.
Īpaša vieta sociālās drošības sistēmā ir atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti. Atkarībā no situācijas pieejama invaliditātes pensija, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, pabalsts personām, kurām nepieciešama kopšana, transporta izdevumu kompensācijas, kā arī bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts. Tiesības uz šiem pakalpojumiem tiek noteiktas, pamatojoties uz invaliditātes faktu un attiecīgajiem ekspertīzes atzinumiem.
Kad ar valsts palīdzību nepietiek, iesaistās pašvaldība
Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes projektu koordinatore Antra Gabre “Kas Jauns Avīzei” saka, ka primāro atbalstu nodrošina valsts, tomēr pašvaldības sniedz papildu palīdzību cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās: “Ja cilvēks saslimst, zaudē darbu vai vecumdienās nespēj pats par sevi parūpēties, pamata atbalstu nodrošina valsts, bet, ja ar to nepietiek, palīdzību var sniegt arī pašvaldība. Bezdarba vai zemu ienākumu gadījumā pašvaldība var piešķirt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu un mājokļa pabalstu.”
Ja cilvēka ienākumi nav pietiekami, lai samaksātu par mājokli, pašvaldība var piešķirt mājokļa pabalstu. Tā apmērs nav vienāds visiem – to aprēķina individuāli, ņemot vērā ienākumus, mājsaimniecības sastāvu un izdevumus par mājokli.
Papildu atbalsts senioriem
Savukārt senioriem un cilvēkiem ar veselības problēmām pieejami sociālās aprūpes centru pakalpojumi, dienas centri, palīdzība dzīvesvietā un aprūpe mājās. Rīgā darbojas arī dienas aprūpes centri cilvēkiem ar demenci, grupu dzīvokļi personām ar smagu invaliditāti un vairāki citi sociālie pakalpojumi. Turklāt pašvaldība īsteno arī virkni brīvprātīgo iniciatīvu, piemēram, veselības aprūpes pabalstus, atbalstu simtgadniekiem un politiski represētajām personām, norāda Antra Gabre.
Katra pašvaldība pabalstus nodrošina savu iespēju robežās, un, piemēram, atbalsts, kādu piešķir Talsu novadā, var atšķirties no garantijām Aizkraukles novadā.
Trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības
Tāpat pašvaldības sociālais dienests piešķir trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes statusu pēc mājsaimniecības ienākumu, uzkrājumu un īpašumu izvērtēšanas. Trūcīgas mājsaimniecības statuss: * 425 eiro mēnesī pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā; * 298 eiro mēnesī katrai nākamajai personai. Maznodrošinātas mājsaimniecības statuss: * 680 eiro mēnesī pirmajai vai vienīgajai personai; * 476 eiro mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, bet te jāpiebilst, ka maznodrošinātā statusa precīzs slieksnis dažādās pašvaldībās var atšķirties.
Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss dod tiesības pretendēt uz: mājokļa pabalstu; GMI pabalstu (trūcīgām mājsaimniecībām); dažādiem pašvaldību sociālajiem pabalstiem; veselības aprūpes pabalstiem; atvieglojumiem un sociālajiem pakalpojumiem, tostarp arī uz pārtikas pakām (trūcīgās mājsaimniecības) vai higiēnas precēm.
Svarīgi!
Cilvēkam nebūtu jāpaliek vienatnē ar savām problēmām, bet savlaicīgi jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, Nodarbinātības valsts aģentūrā vai savas pašvaldības sociālajā dienestā, lai noskaidrotu, uz kādu palīdzību konkrētajā situācijā iespējams pretendēt.
"Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""".
