Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieki Briselē parakstījušas vēsturisku deklarāciju
Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas lauksaimnieku organizācijas Eiropas Parlamentā (EP) Brise parakstījušas vēsturisku deklarāciju, kurā pieprasīts ES lēmumpieņēmējiem nākamajā daudzgadu budžetā pēc 2027. gada sniegt papildus atbalstu uzņēmējdarbībai Eiropas austrumu pierobežā, oficiāli atzīstot pārtikas ražošanu par stratēģiskās drošības elementu.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka gan EK, gan Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem tika nodots skaidrs vēstījums, ka laikos, kad visas Eiropas drošība balstās uz 4 valstu austrumu robežas spēku, nav pieļaujams turpināt Baltijas lauksaimnieku diskriminēšanu ar ievērojami zemākiem tiešmaksājumiem nekā vidēji Eiropā.
“Kopš iestāšanās ES 2004. gadā, Baltijas lauksaimnieki negodīgi ir saņēmuši zemākos tiešmaksājumus Eiropā, neskatoties uz to, ka mēs saimniekojam saskaņā ar tieši tādām pašām prasībām kā citām valstīm. Esam skaidri deklarējuši, ka šī vēsturiskā netaisnība jālabo," norāda Dzelzkalēja-Burmistre.
"Īpaši šodien, kad visas ES drošība balstās uz to, cik ekonomiski spēcīga un apdzīvota ir austrumu pierobeža. Kā arī sniedzām konstruktīvus priekšlikumus regulas izmaiņām, lai turpmāk ES sniegtos līdzekļus varētu izmantot efektīvāk. Jāatzīst, ka EK bija patiesi pārsteigta, uzzinot, ka vairāk nekā puse platībmaksājumu saņēmēju Latvijā ir tā saucamie “dīvānzemnieki”, kuri negūst nevienu pašu eiro ienākumos no lauksaimnieciskās darbības. Vēl lielāks izbrīns bija par to, ka šo problēmu risināt aizliedz pašas Eiropas Komisijas regulā ietvertie punkti. Komisija solīja šīs nepilnības labot nākošajā kopējās lauksaimniecības politikā.”
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis uzsver, ka Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi šobrīd aktīvi investē un strādā pie vietējās pārstrādes jaudu attīstīšanas, lai mainītu nozares profilu, samazinot zemas pievienotās vērtības izejvielu eksportu un palielinot augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu un eksportu. Tomēr pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ievērojami ir pieaugusi investoru riska uztvere attiecībā uz austrumu pierobežas reģioniem. Šīs ģeopolitiskās situācijas rezultātā Latvijas kooperatīvi, piesaistot kapitālu pārstrādes investīcijām, saskaras ar vairākkārt augstākām finansēšanas izmaksām, salīdzinot ar līdzīgiem projektiem Rietumeiropas dalībvalstīs.
“Šāda situācija objektīvi kropļo vienotā tirgus darbību un mazina austrumu pierobežas konkurētspēju. Ir nepieciešami mērķēti ES līmeņa finanšu un riska mazināšanas instrumenti, kas ļautu izlīdzināt kapitāla izmaksu plaisu un radītu priekšnoteikumus tam, lai Latvijā un citās austrumu pierobežas valstīs attīstītos pēc iespējas vairāk augstas pievienotās vērtības pārtikas pārstrādes projektu,” uzsver Feldmanis.
Baltijas - Somijas lauksaimnieku organizāciju deklarācija ir unikāla, jo šī ir pirmā reize, kad Baltijas lauksaimnieki savā lobija stratēģijā ietvēruši vēl vienu valsti – Somiju. Kopīgā deklarācija kalpos kā pamats turpmākām Baltijas un Somijas lauksaimnieku aktivitātēm Eiropas padomē, Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā.
Lauksaimnieku organizācijas tikās EP, Eiropas tautas partijas (EPP) un Baltijas-Somijas lauksaimniecības līderu sanāksmē, kuru organizēja Riho Terras (Igaunija), Sandra Kalniete (Latvija) un Pekka Toveri (Somija). Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji, kuri diskusijas laikā sniedza atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas sevišķi skar lauksaimniekus Austrumu pierobežā.
