Klikšķinot internetā, “dedzinām” enerģiju un dabu: lietas, ko neapzināmies par saviem digitālajiem paradumiem
Kamēr mēs uzrakstām jautājumu mākslīgā intelekta asistentam vai noskatāmies kārtējo sēriju straumēšanas platformā, aizkulisēs strādā milzīgi serveru parki, dzesēšanas sistēmas un datu centri, kas patērē enerģiju katru sekundi. Par to, cik lielā mērā mūsu ikdienas digitālie ieradumi ietekmē gan vidi, gan tehnoloģiju nozari, stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Skaitļi runā paši par sevi – 2024. gadā datu centri visā pasaulē patērēja pusotru procentu no kopējā elektroenerģijas apjoma, un šis rādītājs katru gadu pieaug vidēji par 12 procentiem. Eiropā datu centri jau tagad patērē vairāk nekā 3 % no elektroenerģijas pieprasījuma. Līdz 2030. gadam datu centru elektroenerģijas patēriņš var pieaugt vairāk nekā divas reizes.
Tajā brīdī sāk darboties visi serveri
Signe Bāliņa uzsver – lielākā daļa sabiedrības ir tik ļoti pieradusi pie digitālajām ierīcēm un pakalpojumiem, ka bieži vien pat nenojauš, kas notiek tajā visvienkāršākajā brīdī, kad cilvēks paņem un ieslēdz savu telefonu.
“Tajā brīdī, kad gribu skatīties ziņas vai uzdot kādu jautājumu mākslīgajam intelektam, es ne tikai izmantoju savu ierīci, bet sāk darboties arī serveri un to jaudas. Viena ir tā enerģija, ko es patērēju ar savu ierīci, bet otra – tā, kas tiek patērēta, lai darbinātu šos datu centrus. Tas ir enerģijas patēriņš tādēļ, lai man nogādātu nepieciešamo saturu. Mēs ikdienā izmantojam mākoņpakalpojumus – e-pastus, dažādas ziņapmaiņu programmas –, mums ir milzum daudz fotoattēlu, un visi šie dati glabājas kaut kur datu centros,” skaidro Bāliņa.
Jo augstākas kvalitātes saturu mēs vēlamies – augstākas izšķirtspējas filmas, straumējumus, attēlus –, jo lielāks ir enerģijas patēriņš. Īpaši liels tas ir, kad tiek izmantoti mākslīgā intelekta rīki. Bāliņa skaidro, ka mākslīgā intelekta datu centriem nepieciešamas vēl lielākas jaudas nekā parastajiem serveriem un tajos darbojas ievērojami jaudīgāki procesori, jo notiek daudz plašāku atbilžu meklēšanas uz uzdotajiem jautājumiem. “Tad, kad mēs kaut ko paprasām kādam no mākslīgā intelekta aģentiem, uzreiz notiek tāda liela meklēšana. Tiek izmantotas ļoti lielas procesoru un datoru jaudas. Un tiek patērēta ne tikai manas ierīces enerģija, bet tā, kas ir visos serveros.”
Speciāliste norāda – tas nebūt nenozīmē, ka mums nevajadzētu lietot tehnoloģijas. Tas nozīmē tikai to, ka IKT industrijai ir visu laiku jādomā, kā apmierināt šo patērētāju pieprasījumu. Arī Latvijā aizvien vairāk tiek būvēti jauni datu centri – to skaits jau mērāms vairākos desmitos.
Jauni datu centri ar zaļo enerģiju
Neraugoties uz globālo izaicinājumu mērogu, Bāliņa ir gandarīta, ka Latvijā šis jautājums tiek uztverts nopietni – gan industrijā, gan valsts līmenī. Nozare aktīvi strādā, lai nodrošinātu, ka jaunie datu centri darbojas ar atjaunīgajiem energoresursiem un ir pēc iespējas energoefektīvāki. “Tajā brīdī, kad tiek būvēti šie jaunie datu centri, tiek pastiprināti domāts par to, kādā veidā tas viss ir videi draudzīgāk. Šajos datu centros tiek izmantota, piemēram, 100 % atjaunīgā elektroenerģija – tā ir enerģija no saules, vēja, ūdens. Tāpat industrija domā par to, kā padarīt tehnoloģijas tādas, lai tās mazāk patērē enerģiju.”
Viens no konkrētākajiem piemēriem ir “Tet” datu centrs Salaspilī, kas jānodod ekspluatācijā 2026. gadā. Tā radītais siltums tiks atkārtoti izmantots centrālajā siltumapgādes sistēmā, tātad tiks izmantots vietējo iedzīvotāju labā. Savukārt “Delska” jaunajā datu centru Rīgā visa patērētā enerģija būs no atjaunīgiem avotiem. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs būvē jaunu objektu Kurzemē, kuru paredzēts pabeigt 2027. gadā. Bāliņa uzsver, ka tieši tādēļ ir svarīgi Latvijā attīstīt atjaunīgās enerģijas jaudu – ne tikai vides, bet arī enerģētiskās neatkarības dēļ.
Digitālie paradumi: starp ērtību un atbildību
Tehnoloģiju nozare dara savu, taču LIKTA prezidente atgādina – arī katra lietotāja paradumi ir svarīgi. Viens no jautājumiem – digitālās ierīces un to izmantošana mūsu ikdienā un ģimenēs. Viņasprāt, sabiedrībai nepieciešama lielāka informētība un kritiskā domāšana par to, ko mēs patiesībā darām, kad atveram ekrānu.
Statistika rāda, ka jaunieši mākslīgo intelektu izmanto visvairāk, bet seniori vismazāk. Taču tieši seniori biežāk kļūst par krāpniecības upuriem digitālajā vidē, un tas, pēc Bāliņas domām, ir viens no iemesliem, kāpēc informēšana par digitālo pratību nedrīkst apstāties. “Ja mēs nezinām tehnoloģiju iespējas, mūs var apmānīt. Ja zinām, tad mēs skatāmies kritiski. Šīs informācijas nekad nevar būt par daudz. Ar mediju palīdzību mēs varam stāstīt cilvēkiem par jaunām iespējām, par paradumiem, par energoefektivitāti. Mūsu digitālās pratības rādītāji bieži ir zem Eiropas vidējā, bet es ticu, ka mēs varam vairāk un labāk.”
Bāliņa pievēršas arī digitālā detoksa tēmai – idejai, ka laiku pa laikam ir vērtīgi atteikties no ekrāniem, būt klātesošam, komunicēt tiešā veidā. Jauniešiem šāda doma bieži šķiet svešāda, tomēr Bāliņa ir pārliecināta, ka paradigmas maiņa jau ir sākusies. Kā piemēru viņa min koplietošanas automobiļu kultūru, kas vēl pirms desmit gadiem bija neiedomājama, bet tagad pavisam ierasta parādība. “Atteikties no tehnoloģijām pilnībā būtu grūti, bet jāmeklē līdzsvars. Mēs nedrīkstam visu laiku patērēt informāciju. Digitālā detoksa dienas vai vismaz stundas būtu laba prakse – gan veselībai, gan prātam. Piemēram, neizmantot telefonus pie galda, bet būt kopā un runāt citam ar citu. Kādam tas var nebūt viegli, bet tas ir svarīgi.”
Signes Bāliņas vēstījums ir skaidrs – tehnoloģiju industrija uzņemas atbildību par zaļāku infrastruktūru, taču ikvienam no mums ir jāapzinās, ka aiz katra klikšķa, vaicājuma vai straumētās filmas slēpjas resursi, enerģija. Speciāliste mudina domāt apzinīgāk, jo “mums visiem šī ir viena planēta” un, protams, mēs katrs esam atbildīgi arī par savu labsajūtu un attiecībām ar līdzcilvēkiem.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
