Eiropas Komisija nāk klajā ar ES Jūrniecības industriālo stratēģiju un ES Ostu stratēģiju
Vakar Eiropas Komisija (EK) pieņēma Eiropas Saveinības (ES) Jūrniecības industriālo stratēģiju un Eiropas Savienības Ostu stratēģiju, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, preses nodaļa.
Eiropā ir pasaulē lielākā kolektīvā jūras teritorija. Tās jūrniecības ražošanas nozare ir pasaules līdere augstas klases kuģubūves un vismodernāko tehnoloģiju jomā. Kuģniecības nozare sniedz lielu daļu jūrniecības pakalpojumu visā pasaulē, un tā aptver vairāk nekā trešdaļu no pasaules kuģu flotes tilpības visos nozares segmentos.
ES Jūrniecības industriālā stratēģija Eiropas līderpozīciju jūrniecības jomā stiprinās vairākos veidos, tostarp izveidojot ES jūrniecības vērtības ķēdes industriālo aliansi. Tās mērķis ir attīstīt augsto tehnoloģiju kuģubūvi, atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģus, zemūdens dronus un vismodernākās ostu iekārtas. Programmas “Apvārsnis Eiropa” pētniecības un inovācijas pamatiniciatīvas uzaicinājums “Nākotnes kuģu būvētavas” atbalstīs arī inovatīvu risinājumu testēšanu reālos kuģu būvētavu apstākļos, lai pēc tam sekmīgos tehnoloģiju risinājumus izvērstu visā Eiropā. Lai veicinātu konkurētspējīgu kuģniecību, Komisija izveidos dialogu ar dalībvalstīm – tās nolūks ir atbalstīt ar ES karogu kuģojošus kuģus un racionalizēt administratīvās formalitātes, tostarp jūras transportam piemērojamās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un iniciatīvas “FuelEU Maritime” monitoringa, ziņošanas un verifikācijas satvaru.
Stratēģija nodrošinās publisko pieprasījumu un finansējumu, tādējādi piesaistot privātās investīcijas ES kuģubūves inovācijai un digitalizācijai, kā arī kuģniecības flotes atjaunošanai un dekarbonizācijai. Cita starpā tas tiks panākts, gaidāmajā publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšanā iekļaujot mērķtiecīgus ar cenu nesaistītus kritērijus.
Stratēģijas mērķis ir panākt godīgu globālo konkurenci ES kuģu būvētavām un aprīkojuma ražotājiem. Tādēļ tā stiprinās eksporta finansējumu un ieviesīs mērķtiecīgu tirdzniecības politiku, cita starpā, iespējams, piedāvājot nozarei specifisku instrumentu. Turklāt stratēģija pilnībā atspoguļo nozares divējāda lietojuma raksturu, proti, tajā integrēta spēcīga militārā dimensija ar konkrētām darbībām. Cita starpā paredzēts kāpināt jūras rūpnieciskās ražošanas jaudu un izveidot divējāda lietojuma prāmju būvniecības atbalsta mehānismu.
Visbeidzot, stratēģijā izklāstītie pasākumi uzlabo prasmes, apmācību un kvalitatīvu nodarbinātību visā jūrniecības nozarē, tostarp palīdzot kuģubūves darbiniekiem un jūrniekiem pārkvalificēties un darbā ieviest jaunās tehnoloģijas un videi draudzīgas darba metodes.
