Linkaits brīdina: "airBaltic" nauda var beigties jau pirmajā ceturksnī
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 2025. gada deviņu mēnešu rezultāti liecina par potenciālām finanšu grūtībām nākamā gada pirmajā ceturksnī, norādīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Jautāts, vai "airBaltic" nākamā gada sākumā nevajadzēs piesaistīt papildu finansējumu no valsts, viņš sacīja, ka aviokompānijas finanšu rezultāti liecina, ka būs grūtības noturēt naudas pozīciju nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Vienlaikus nezinām, cik daudz un kādus pasākumus "airBaltic" vadība ir veikusi šī gada ceturtajam ceturksnim. Vēl pāris mēneši un redzēsim, vai būs jāveršas valdībā," sacīja Linkaits.
Tāpat Linkaits sacīja, ka fakts, ka starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pazeminājusi "airBaltic" reitingu uz "CCC+", nav nekas pārsteidzošs, jo "airBaltic" finanšu rezultāti bija zināmi.
Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānijas izaicinājums būs noturēt skaidras naudas atlikumu, lai izturētu grūtāko sezonu aviācijā - pirmos gada mēnešus pēc Ziemassvētku un Jaunā gada ceļojumiem.
Tāpat viņš minēja, ka iemesls, kas norāda uz aviokompānijas vāju skaidras naudas atlikuma pozīciju, ir atliktais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO). "Lielā mērā IPO ir atkarīgs no aviokompānijas jaunā vadītāja un stratēģijas, ko aviokompānija prezentēs investoriem - vai tā būs pievilcīga un kā investori uztvers aviokompānijas attīstības stāstu," norādīja Linkaits.
"Fitch" pazeminājusi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa emitenta saistību nepildīšanas reitingu (IDR) no "B-"/negatīvs uz "CCC+", teikts "Fitch" paziņojumā.
"Fitch" ir samazinājusi arī "airBaltic" prioritāro nodrošināto ilgtermiņa obligāciju reitingu 380 miljonu eiro apmērā no "B" uz "B-". Atgūšanas rādītājs ir "RR3".
Kredītreitinga samazinājums atspoguļo augstāku, nekā gaidīts, aizņemto līdzekļu īpatsvaru un vājāku finansiālo elastību, kā rezultātā nākamajos 12 mēnešos būs nepieciešams ievērojams ārējais finansējums. Tas atspoguļo arī neskaidrību par plānotā IPO grafiku un ieņēmumiem. Uzņēmuma 2025. gada darbības rezultāti ir bijuši vājāki, nekā gaidīts, jo ir palielinājušās darbības izmaksas un rentabilitāte bijusi zema, kas veicināja izteikti negatīvu brīvo naudas plūsmu un ierobežotu likviditāti.
IDR atspoguļo "airBaltic" vājos finanšu rādītājus, ko nosaka lielais nomas parāds, ko izmanto flotes pieauguma finansēšanai. Reitinga stiprās puses ir tā vadošā pozīcija Baltijas reģionā, jaunās paaudzes un degvielu taupošā flote un uzņēmējdarbības diversifikācija, teikts "Fitch" paziņojumā.
Jau ziņots, ka 2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.
Savukārt 2024. gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
Šogad augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" kļuva par "airBaltic" akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc "airBaltic" IPO "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt šogad 19. augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.
