Latvijas iedzīvotāji pievelk jostas, bet ne vienmēr tas nozīmē, ka nav naudas

Runājot par lielākiem pirkumiem, piemēram, mēbelēm, sadzīves tehniku un elektroniku, tos pavisam atteicās iegādāties gandrīz trešdaļa iedzīvotāju (29%), bet vēl 14% būtiski samazināja šo preču iegādi.

"Latvijas iedzīvotāji pievelk jostas," komentē Marija Vorkule, Latvijas Universitātes pasniedzēja, doktorante un komunikācijas speciāliste. "Tas ne vienmēr nozīmē, ka cilvēkiem nav naudas – bieži vien tas liecina par nenoteiktību nākotnē. Pētījums rāda, ka tikai katrs desmitais iedzīvotājs šobrīd uzskata Latviju par drošu dzīvesvietu, savukārt 23% ir pretējās domās – 8% to uzskata par pilnībā nedrošu, bet vēl 15% par ļoti nedrošu. 41% šaubās par Eiropas Savienības spēju risināt drošības un aizsardzības izaicinājumus, un 33% tikai daļēji uzticas ES spējai garantēt drošību. Šie ir satraucoši signāli – kad cilvēki nejūtas droši, viņi samazina savus izdevumus."

2025. gada patērētāju uzvedības pētījums uzrādīja arī šādas tendences:

• 14% iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā pilnībā atteicās vai atturējās no patēriņa preču (apģērbs, apavi, higiēnas līdzekļi, mājas aksesuāri u.c.) iegādes. Vēl 20% šajā kategorijā ierobežoja atsevišķus pirkumus. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2024. gada beigas), šis rādītājs pieaudzis par 1 procentpunktu.

• 13% iedzīvotāju sagaida, ka nākamajā mēnesī viņiem nāksies pilnībā atteikties no līdzīgu preču iegādes, bet vēl 20% plāno ierobežot tēriņus šajā segmentā.

Gandrīz puse iedzīvotāju (46%) dod priekšroku precēm, kuru cena ir zemāka par vidējo tirgus līmeni. Tikpat daudz cilvēku (45%) norāda, ka viņiem nav svarīgi, vai prece ražota Eiropas Savienībā.

Iedzīvotāju vēlme taupīt neizbēgami negatīvi ietekmē uzņēmumu ienākumus, kas, savukārt, sāk taupīt uz dažādiem darbības aspektiem. Šī tendence kopā ar pieaugošo mākslīgā intelekta popularitāti izraisa ķēdes reakciju. “Komunikācijas nozares tirgū jau tagadsākas “drudzis”, jo klientiem šķiet, ka MI dēļ pakalpojumiem būtu jāmaksā mazāk,” komentē Marija Vorkule. “Rezultātā redzam divas “karstās” tendences: mārketinga un komunikācijas budžetu samazināšanu un klientu pārliecība, ka “šeit taču tikai jāuzraksta pieprasījums ChatGPT, tas ir piecu minūšu darbs.”

Katrs desmitais speciālists (13%) uzskata, ka MI samazinās sabiedrisko attiecību pakalpojumu cenas, bet 15% ir pārliecināti, ka MI ģenerēs lielāko daļu satura, ko šobrīd rada cilvēki.

Šobrīd MI aktīvi izmanto šādās komunikācijas jomās:
• Sociālie tīkli – 43%
• Analītika un pētījumi – 36%
• Mārketings – 30%
• Radošie risinājumi – 26%
• Iekšējā komunikācija ar darbiniekiem – 25%
• Mediju attiecības – 24%

Komunikācijas speciālistu aptauja demonstrē, ka gandrīz puse (44%) sagaida darbinieku skaita samazināšanu, 30% – komunikācijas budžeta sarukšanu, 35% – radošuma līmeņa krišanos, bet vēl 23% – darba kvalitātes pasliktināšanos.

“Lai piedāvātu zemāku cenu, frīlanseriem nāksies uzņemties lielāku klientu skaitu, un rezultātā mēs saņemsim samākslotu, vienveidīgu saturu, ko radījis ChatGPT un tā “brālēni”,” komentē Marija Vorkule. “Pieļauju, ka, ņemot vērā kopējo nestabilitāti pasaulē, kādu laiku šādi strādāt varēsim. Uzņēmumi centīsies izdzīvot un noturēties virs ūdens, taupot resursus. Taču ilgtermiņā, domājams, mēs redzēsim pieprasījumu saturam, ko radījuši dzīvi cilvēki. MI neaizstās ne labu analītiķi, ne talantīgu tekstu autoru, ne talantīgu dizaineru. Un tad, kad uzņēmumi un patērētāji atgriezīsies pie pieprasījuma pēc kvalitatīvas informācijas, tā maksās ļoti dārgi – dārgāk nekā šodien, jo ne visi eksperti pārdzīvos šīs pārmaiņas.

Mēs bieži iedomājamies MI kā vienotu, monolītu spēku, kas neizbēgami mūs ietekmēs – pozitīvi vai negatīvi. “Bet patiesībā tas ir spēcīgu rīku kopums, ko mums jāizmanto pārdomāti, atbildīgi un efektīvi. MI joprojām ir sava sākuma stadijā, un tā nākotnes ietekmi ir grūti paredzēt. Manuprāt, tā lielākais risks, nonākot nepareizās rokās, ir dezinformācija. MI var smelties informāciju no neuzticamiem avotiem, izdomāt faktus un skaitļus. Ja cilvēks nepārbauda, ko MI viņam piedāvā, un tālāk komunicē šo informāciju pasaulei – tā ir liela problēma, kas noved pie sabiedrības apmuļķošanas,” norāda LU pasniedzēja.

Zīmīgi, ka pašlaik darba sludinājumos tikai 1% darba devēju norāda prasību mācēt strādāt ar MI rīkiem.