LDDK prezidents: nodarbināto skaita palielināšanai nav vajadzīga nauda, bet skaidra rīcības politika
Nodarbināto skaita palielināšanai valstī tik daudz nav nepieciešama nauda, bet gan skaidra rīcības politika, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
Jautājums par cilvēkkapitāla attīstību un pieejamību šodien skatīts arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, kuru vadīja Bite.
Pēc viņa teiktā, Finanšu ministrija ir noteikusi, ka Latvijā nedrīkst būt mazāk par 900 000 nodarbināto, jo citādāk ekonomika neattīstās. Tomēr šobrīd nodarbināto skaits ir vairākus desmitus tūkstošus zem šī sliekšņa un tikai turpina samazināties.
"Par spīti tam, ka mēs gāžam naudu iekšā un stāstam, ka kaut kas notiek, nekas nenotiek. Situācija tikai pasliktinās," uzskata Bite.
Vienlaikus viņš atzina, ka pamatā tam ir demogrāfiskā situācija un attīstība valstī, tomēr darba devēji jau vairākus gadus esot uzsvēruši, ka situācijas uzlabošanai nevajag naudu, bet gan rīcības politiku.
Pirmkārt, ir jādomā, kā darba tirgū iesaistīt tās iedzīvotāju grupas, kuras šobrīd nav ekonomiski aktīvas, norādīja Bite. Starp tām viņš minēja jauniešus, kuri nestrādā un arī nekur nemācās. Tāpat tie ir pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki un īslaicīgie bezdarbnieki, kuri jāmotivē atgriezties darba tirgū ātrāk. "Katrai no šīm grupām ir iespējams izveidot motivējošu sistēmu," uzsvēra Bite. Piemēram, viņš minēja, ka strādājošiem pensionāriem varētu ļaut nemaksāt sociālo nodokli, jo "viņi tāpat jau to ir nopelnījuši".
Bite gan izcēla, ka valsts ir paveikusi arī pozitīvas lietas šajā jautājumā. Piemēram, šogad noteikts, ka vecāku pabalsta saņēmēji, kuri izvēlas nedoties bērna kopšanas atvaļinājumā un turpina strādāt, saņem šo pabalstu 75%, nevis 50% apmērā kā iepriekš. Bite uzskata, ka šādu iespēju noteikti nepieciešams saglabāt.
Vēl viens iespējamais risinājums darbaspēka piesaistei, viņaprāt, ja ir viesstrādnieki. Bite uzsvēra, ka darba devēji neprasa visus potenciālos darbiniekus no trešās pasaules valstīm ielaist Latvijā, viņus nekādi neizvērtējot. Tieši otrādi - darba devēji uzskata, ka būtu jāvienojas par drošākiem un caurspīdīgākiem nosacījumiem, kādu politiku darbaspēka piesaistei no šādām valstīm Latvija izmanto. Tam būtu jāaptver tādi jautājumi, kā reģioni, no kuriem šie cilvēki ierodas, cik daudz viņu būtu, kāda ir viņu izglītība, kādu kultūru viņi pārstāv un uz cik ilgu laiku ierodas. "Mūsuprāt, šādai politikai būtu jābūt, lai nepieļautu tādu situāciju, kāda izveidojusies Zviedrijā," teica Bite.
Viņš atklāja, ka NTSP dalībnieki vienojušies, ka turpmākajās Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdēs būs jāskata jautājumi par tām cilvēku grupām, kuras šobrīd nav ekonomiski aktīvas, un jāvienojas, cik daudz no tām iesaistīt atpakaļ darba tirgū un uz kādiem nosacījumiem.
NTSP ir nacionālā līmeņa trīspusējā sociālā dialoga institūcija Latvijā, kurā darbojas valdības, LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji.
