"Laiks nav Krievijas pusē!" Agresorvalsts ekonomika kļūst aizvien nestabilāka

“Krievijas kara ekonomikas fiskālais stimuls [valdības rīcība, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi] īstermiņā ir noturējis Krievijas ekonomiku virs ūdens, taču budžeta atkarība no necaurspīdīga finansējuma, kropļojoša resursu sadale un sarūkošas fiskālās rezerves [valsts budžeta uzkrājumi vai rezerves, kas tiek veidotas, lai nodrošinātu finansiālu drošību] padara ekonomiku nespējīgu turēties virs ūdens ilgtermiņā. Pretēji Kremļa naratīviem, laiks nav Krievijas pusē,” norādīts institūta ziņojumā.

Kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā 2022. gada februārī ES ir noteikusi Krievijai 16 sankciju paketes, kas vērstas pret Maskavas galvenajiem ieņēmumu avotiem – naftas, gāzes un ogļu eksportu. Sankcijas noteica arī citas Rietumu lielvalstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Lielbritānija un Japāna.

Vēloties pierādīt, ka Rietumu sankcijas ir bezjēdzīgas, Krievija apgalvo, ka tās iekšzemes kopprodukts 2024. gadā pieauga par 4,3% pēc 3,6% izaugsmes 2023. gadā. Taču Torbjērns Bekers, kurš aizvadītajā dienā prezentēja minēto ziņojumu Eiropas Savienības (ES) finanšu ministriem, vērsa uzmanību, ka Krievijas uzrādītie IKP skaitļi nav uzticami, jo Maskava nav tajos ietvērusi inflāciju, kas ietekmē reālā IKP aprēķinus.

"Krievija apgalvo, ka inflācija valstī ir 9–10 procentu robežās. Kādēļ tad viņiem ir noteikta centrālās bankas procentu likme 21% apmērā? Likme būtībā ir par 11,50 procentpunktiem augstāka nekā inflācijas līmenis. Ja kāda no mūsu centrālajām bankām rīkotos līdzīgi, tās darbinieki nākamajā dienā tiktu atlaisti," žurnālistiem norādīja Bekers.

"Tā ir ļoti skaidra norāde, ka inflācija aprēķinos nav novērtēta atbilstoši. Novērtējot par zemu inflāciju tiek pārspīlēti reālā IKP skaitļi," viņš norādīja. Bekers arī vērsa uzmanību uz Krievijas budžeta problēmām, ko izraisa ieņēmumu kritums no naftas, gāzes un ogļu pārdošanas, kā arī valsts pieaugošie militārie izdevumi. Kopš iebrukuma Ukrainā Krievija katru gadu ziņo par budžeta deficītu 2% apmērā no IKP.

"Fiskālie skaitļi Krievijā neatbilst tam, ko viņi reāli iegulda karadarbībā," sacīja Bekers. Viņš norādīja, ka liela daļa kara mašīnas finansējuma notiek, izmantojot banku sistēmu. "Tātad, ja jūs to pieskaitāt fiskālajiem skaitļiem, viņu fiskālais deficīts ir aptuveni divreiz lielāks nekā  liecina oficiālā statistika," viņš norādīja. Tas savukārt palielina finanšu riskus banku sistēmā, sacīja Bekers, jo bankas ziņo par ievērojamu kredītu pieaugumu. "Šie visi ir rādītāji, kurus mēs parasti aplūkojam, kad vēlamies prognozēt tuvojošos banku krīzi," sacīja Bekers.

“Šī analīze uzsver Krievijas statistikas neuzticamību un to, ka Krievijas ekonomika nedarbojas tik labi, kā liecina oficiālā statistika,” pēc ES ministru sanāksmes žurnālistiem sacīja Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis. “Komisija kopumā piekrīt šai analīzei un kopējai Krievijas ekonomikas pieaugošajai nestabilitātei. Šie dati apstiprina starptautiskās sabiedrības nepārtraukto centienu nozīmi - ierobežot Kremļa spēju turpināt agresijas karu pret Ukrainu,” viņš norādīja.